Eiropas Kopienu tiesas (EKT) ģenerāladvokāts «Laval» lietā nostājies Zviedrijas arodbiedrību pusē. Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts arodbiedrības drīkst rīkot streikus, lai piespiestu citas dalībvalsts darba devējus, kas darbojas pirmajā valstī, slēgt kolektīvos darba līgumus, atzinis EKT ģenerāladvokāts.
Eiropas Kopienu tiesas ģenerāladvokāts «Laval» lietā atbalsta Zviedrijas arodbiedrības
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jebkura rīcībai jābūt motivētai ar «sabiedrības interesēm atbilstošiem mērķiem, piemēram, darbinieku aizsardzību un cīņu pret sociālo dempingu», uzskata ģenerāladvokāts.
Lieta, kuras sakarā izdarīts atzinums, attiecas uz Latvijas būvuzņēmuma «Laval» konfliktu ar Zviedrijas arodbiedrībām, kas neļāva kompānijai izpildīt savus līgumus par celtniecību Zviedrijā, kamēr ar uzņēmuma darbiniekiem netiek parakstīti Zviedrijas kolektīvie darba līgumi.
Šo lietu uzskata par ES arodbiedrību ietekmes pārbaudes akmeni jautājumos par uzņēmēju vēlmi piesaistīt lētāku darbaspēku no citām bloka dalībvalstīm.
Paredzams, ka spriedumu lietā pieņems tuvāko mēnešu laikā.
Jau ziņots, ka «Laval un partneri» 2004. gada 7. decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdza atzīt par neatļautu un pārtraukt Zviedrijas Celtnieku arodbiedrības un tās 1. nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību.
2004. gada 22. decembra lēmumā Zviedrijas Darba tiesa noraidīja uzņēmuma prasību pieņemt pagaidu lēmumu par kolektīvās rīcības pārtraukšanu.
Šā gada 9. janvārī mutvārdu procesā uzstājās 18 pārstāvji no ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijas (EK), Īslandes un Norvēģijas. Lietuvas, Igaunijas un Polijas pārstāvji pievienojās Latvijas pozīcijai. Īslande, Norvēģija, Dānija un Somija vairāk atbalstīja Zviedrijas nostāju.
EK pārstāvji skaidri norādīja, ka Zviedrijā kolektīvie līgumi nav vispārēji, turklāt valstī nav noteikta minimālā alga. Precizējošus jautājumus par minimālo algu Zviedrijas arodbiedrības pārstāvim uzdeva arī ģenerāladvokāts.
Pagājušā gada janvārī Latvijas valdība nolēma, ka mūsu valsts iesaistīsies procesā un iesniegs rakstveida apsvērumus. Latvijas nostājas projekts EKT izskatāmajā lietā apstiprināts 2006. gada 10. janvārī.
Kopumā rakstveida apsvērumus lietā iesniedza 14 ES dalībvalstis, kā arī Norvēģija un Īslande.
Pēc rakstveida viedokļu apkopošanas EKT aicināja valstis izteikt viedokli, vai lietā nepieciešams mutvārdu process. 2006. gada jūnijā Latvija informēja EKT, ka vēlas lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tas ir, tiesas sēdē, kurā piedalās dalībvalstu pārstāvji un klātienē aizstāv savas valsts nostāju.
Pēc ģenerāladvokāta secinājumu saņemšanas EKT pieņems lietā prejudiciālo nolēmumu. Lēmuma sagatavošana tiesā var ilgt vairākus mēnešus.
EKT pieņemtā prejudiciālā nolēmuma secinājumi ir saistoši visām ES dalībvalstīm. Tiesas veiktā Eiropas Kopienu tiesību interpretācija dalībvalstīm jāņem vērā un jāizvērtē, vai to nacionālie likumi atbilst tiesas izteiktajiem secinājumiem. Pēc prejudiciālā nolēmuma pasludināšanas Zviedrijas Darba tiesai būs jāturpina sāktā strīda izskatīšana, ņemot vērā EKT izteikto viedokli par Eiropas Kopienu tiesību normu piemērošanu konkrētajā gadījumā.
Atsevišķas valstis, galvenokārt Baltijas reģionā, izteikušas atbalstu Latvijas kompānijas pozīcijai. Tomēr lielākā daļa atbalsta viedokli, ka ES noteikumi atļauj arodbiedrību akcijas, lai panāktu, ka ārvalstu darba devēji noslēdz kolektīvos darba līgumus. Zviedrijas pozīciju bez iebildumiem atbalstījusi Beļģija, Norvēģija un Austrija. Citas valstis, arī Vācija, atbalsta Zviedriju ar nosacījumu, ka arodbiedrību akcijas ir samērīgas.
Būvuzņēmuma direktors Guntars Tiltiņš pirms ģenerāladvokāta paziņojuma aģentūrai LETA komentārus sniegt nevēlējās.