Vai nepareiza dzīve?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Inga Kundziņa

Cik tālu ietu tu, lai apmierinātu savu tieksmi pēc mīlestības un baudas?

Ievas stāsts

Man ir četrdesmit gadu, un tādu kā es šajā valstī ir tūkstošiem. Parastais stāsts — vientuļā māte, dzīve kopā ar dēlu un māti divistabu dzīvoklī... Ne slikti, ne labi, pierasts. Kaut reizēm liekas, ka varētu arī sajukt prātā. Bet — es pati sevi izglābju. Kā? Regulāri dodos ārpus mājas. Un izklaidējos tā, ka maz neliekas.

Es nedomāju, ka mums te vajadzētu atklāt visas detaļas — tu tās zini, citi var iedomāties pēc savas samaitātības pakāpes. Bet īsumā — jā, principā var teikt, ka es piekopju gadījuma seksu.

Es kārtīgi izdejojos klubiņā, un, ja esmu ar kādu atradusi kopīgu valodu, tad, jā, reizēm mums ir sekss. Ja viņam ir, kur. Dzīvoklis vai automašīna. Jā, tas ir drošs sekss — ja tu domā prezervatīvus, un, nē, tas nav drošs sekss — kā jau tu man esi simtiem reižu teikusi, jo cik var būt drošs sekss ar svešinieku. Protams, es neizvēlos aizdomīgus tipus — parasti tie izrādās tādi paši vientuļnieki kā es vai arī vīrieši, kuriem patiesībā ir kaut kādi kompleksi vai problēmas ikdienas dzīvē. Vakarā klubā — tur jau mēs visi esam baigie varoņi, seksīgie un veiksminieki...

Es, protams, tagad nevaru teikt visām sievietēm: «Meitenes, uz priekšu, tas ir baigi forši!» Ar mani nekas slikts nekad nav noticis, bet skaidrs, ka tas ir mazliet tā... bīstami. Tomēr man jāsaka — esmu no šiem saviem klubu izgājieniem kļuvusi gandrīz vai tāda kā atkarīga. Jo, ja godīgi, tie daži vakari ir vienīgais laiks, kad es jūtos jauna, skaista, iekārojama...

Pārējā laikā es, atklāti sakot, jūtos kā tāds nastu nesējs ēzelis. Un tādām kā man uzmanību parasti nepievērš. Zinu, ka tas ir mānīgi, bet tā gribas sajust apskāvienu, gribas, lai tevi kāds satver, skūpsta, iekāro...

Nu, nepareiza, nepareiza ir tā mana dzīve. Bet es nejūtos vainīga par to, ko daru. Tas ir mans noslēpums, kas palīdz vispār izdzīvot. Vai tu esi ievērojusi, cik daudz tādu mūsu vecuma dzīvu miroņu staigā apkārt?

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu