Neattīrīti nokrišņu notekūdeņi ieplūst upē un jūrā

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tikai maza daļa Jūrmalas lietus notekūdeņu nonāk tiem paredzētajā kanalizācijas sistēmā. Lielākā daļa no tiem neattīrīti pa grāvjiem vai labākajā gadījumā slēgtām caurulēm dodas uz Lielupi vai pa taisno uz jūru. Mazās tērcītes, kuras ietek jūrā un kurās mīl rotaļāties bērni, ne vienmēr ir strauts vai nekaitīgs grāvītis.

Pilsētas kanalizācijas sistēmas ir vecas vai to nemaz nav

Kauguros šī kanalizācija darbojas tikai Tallinas, Rūpniecības un nelielā daļā Zemes ielas, kur padomju laikā būvētā sistēma ūdeņus novada vispirms uz sūkņu staciju, bet pēc tam uz mežu vai Slocenes upi. "Ja būtu vairāk līdzekļu, tad tai varētu pievienot vairākas Kauguru ielas," prāto SIA "Jūrmalas ūdens" tehniskais direktors Antons Lipšāns. Savukārt Ķemeru nokrišņu ūdeņi no notekcaurulēm, kas aptver tikai E. Dārziņa, Robežu un Tukuma ielas, kā arī no novadgrāvjiem dodas uz Vēršupīti. Ķemeros gan esot arī ļoti veca sistēma. To nav iespējams iztīrīt, un Lipšāna raksturojums ir īss: "Knapi elpo." Slokā pie viena cauruļvada pievienotas tikai divas ielas. Visi rajona notekūdeņi pa šo vienīgo vadu un grāvjiem ieplūst Lielupē. Savukārt Dubultos mājām, kas atrodas aiz dzelzceļa, ir jumta nokrišņu notekas, bet pārējie rajona notekūdeņi satek Meierovica prospekta vadā un tad plūst uz Lielupi. Toties Jaundubultos viss labums pa grāvīti taisnā ceļā dodas uz jūru. Par visveiksmīgāko risinājumu šai problēmai Lipšāns atzīst Majorus, jo tur vismaz ir notekūdeņu attīrīšanas filtrs, caur ko iziet lielākā daļa rajona nokrišņu pirms ieplūšanas Lielupē. Tehniskais direktors gan atgādina, ka šāds filtrs nedod simtprocentīgu garantiju par attīrīšanu, taču esot labāk nekā nekas. Turklāt filtrs nespēj attīrīt ūdeņus no eļļām, kā arī pārfiltrēt lielu daudzumu.

Problēmu risinās par Eiropas Savienības naudu

Antons Lipšāns uzskata, ka kūrortpilsētā noteikti ir jāatsakās no notekūdeņu novadīšanas pa taisno jūrā. Vispirms tie būtu jāsavāc katrā rajonā atsevišķi, jāattīra un tikai tad jāieplūdina Lielupē. "Pat tad, ja būtu līdzekļi attīrīšanas iekārtu būvniecībai, būs problēmas ar zemi, kur to darīt. Privatizācijas un citu procesu rezultātā zeme šim nolūkam piemērotās vietas jau izpārdota vai iznomāta," viņš prognozē. Jāatceras, ka tik izstieptai pilsētai kā Jūrmala būs nepieciešamas vairākas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, jo visu ūdeņu sūknēšana uz vienu procesu sadārdzinās. Lipšāns iesaka laikus atrast zemi, kur izvietot lietus notekūdeņu nostādināšanas dīķus, varbūt izveidot tur kārklu audzētavu.

Arī domes amatpersonas sākušas domāt par problēmas risinājumu. Dome nolēmusi iesaistīties Eiropas Savienības finansētā projektā. "Projektā piedalīsies sešas pašvaldības - trīs no Lietuvas un tikpat no Latvijas. Mūsu valsti pārstāvēs Jūrmala, Bauska un Jelgava. Visu iesaistīto pilsētu lietus notekūdeņi ietek Lielupē," stāsta domes ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Trencis. Viņš paredz, ka par ES fondu naudu novērtēs esošo sistēmu, izveidos laboratoriju, kurā pārbaudīs notekūdeņu kvalitāti un sagatavos projekta pieteikumu Kohēzijas fondam. Trencis aprēķinājis, ka Jūrmalai, lai sakārtotu notekūdeņu kanalizācijas sistēmu, būs nepieciešami vismaz pieci miljoni latu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu