Atklāta vēstule veselības ministram V.Veldrem

Par profesionālu un uz sadarbību vērstu bērnu veselības aprūpi Latvijā

Augsti godātais ministra kungs! Ar šo vēstuli un tajā iekļautajiem ierosinājumiem vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz problēmām un neērtībām, ar ko gandrīz visiem Latvijas bērnu vecākiem nākas diendienā sastapties, izmantojot valstī sniegtos medicīnas pakalpojumus bērniem.

Kopš neatkarības atgūšanas veselības sistēma Latvijā piedzīvojusi būtiskas pozitīvas pārmaiņas: pieaudzis piedāvāto pakalpojumu klāsts, slimnīcas un poliklīnikas ir kļuvušas pacientiem draudzīgākas, mediķi – atsaucīgāki; arī iedzīvotāju izpratne par savām tiesībām un prasības ir augušas, un lielā mērā tiek apmierinātas. Un tomēr aizvien paliek joma, kurā pārmaiņas nenotiek tik strauji, kā būtu nepieciešams, kaut arī tieši šī joma vairumam no mums ir aktuālākā, jo skar mūsu dārgāko un sociāli neaizsargātāko sabiedrības daļu – mūsu bērnus. Proti – runa ir par pediatriju un tās ietvaros neatrisinātajām likumu un noteikumu normām, ieilgušo kūtrumu un nereti neadekvāto, paviršo attieksmi, pakalpojumu sniedzēju veselīgas konkurences un sadarbības trūkumu.

Mēs, Latvijas bērnu vecāki, vēlētos, lai mūsu bērni, ja reiz viņiem ir radusies vajadzība pēc medicīniskās palīdzības, to saņemtu ātri un iespējami ērtāk, lai bērna izmeklējumi un ārstēšana noritētu saudzējoši un profesionāli augstvērtīgi, lai vecāki un mediķi iespējami vairāk sadarbotos, un savstarpējas sapratnes gaisotnē panāktu labāko un ātrāko bērna veselības uzlabojumu. Diemžēl ikdienā mums bieži nākas pārliecināties par pretējo – bērna saslimšanas gadījumā medicīniskā palīdzība bieži ir grūti pieejama vai novēlota, informācijas aprite bērna veselību skarošajos jautājumos - nepietiekama, attieksme no personāla ir nelaipna vai pavirša, kā arī nepilnības likumdošanā uzliek papildus slogu slima bērna vecākiem. Tas mūs ir pamudinājis uzsākt konstruktīvu un cerīgu dialogu, uzskaitot mūsuprāt ievērojamākos trūkumus un vienlaicīgi norādot uz to iespējamiem risinājumiem.

Vēloties panākt kvalitatīvāku, bērna intereses un personību cienošu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, lūdzam:

1. Nodrošināt reālu, praksē darbojošos iespēju saņemt pilnu informāciju par bērna veselības stāvokli, plānotajām un veiktajām manipulācijām (t.sk. jaundzimušo vakcināciju). Šobrīd nereti vecāki par bērnam veiktajām manipulācijām uzzina tikai pēc notikušā, bērns tiek paņemts un aiznests «kaut kur» arī gadījumos, kad šādai steigai nav iemeslu, kas rada nevajadzīgu spriedzi un atņem vecākiem kā bērna pārstāvjiem izvēles iespējas. Lūdzam cienīt aizbildņu vēlēšanos bērnu savlaicīgi sagatavot procedūrām, ko varētu nodrošināt personāla un vecāku izglītošana.

2. Nodrošināt savlaicīgu un profesionāli vispusīgu informāciju par vecāku un bērnu tiesībām medicīnas pakalpojumu jomā, iespējām iegūt piemērotāko medicīnisko palīdzību kā citviet Latvijā, tā ārpus Latvijas robežām. Nav pieļaujami daudzkārt novērotie gadījumi, kad ārsti noklusē vai dezinformē vecākus par dažādu medicīnisku manipulāciju iespējamību, neizmanto visus pieejamos resursus, kā rezultātā būtiski vai pat neatgriezeniski cieš bērnu veselība, kaut arī nereti tas būtu bijis novēršams. Risinājums tam būtu arī specifiski nozaru un traucējumu rakstura bukleti, informatīvas izdales lapas un stendi medicīnas iestāžu telpās, konsultatīvo tālruņu popularizēšana, mediķu izglītošana.

3. Nodrošināt aizbildņu tiesības atrasties līdzās bērnam gan palātā (aktīvi paplašinot šādas iespējas, kas šobrīd ir strikti ierobežotas), gan medicīnisku manipulāciju laikā (piem., pie katetra likšanas, pārsiešanas u.tml.). Pašlaik šāda iniciatīva bieži tiek liegta vai vērtēta kā negatīva, kaut gan uzticības personas klātbūtne šādos brīžos ļauj bērnam izvairīties no papildus stresa un tikai veicina atveseļošanos.

4. Atvieglot un paātrināt neatliekamās medicīnas pakalpojumu saņemšanu bērniem. Bieži nākas gaidīt pat vairākas stundas, lai bērns saņemtu palīdzību, kas var radīt papildus apdraudējumu bērna dzīvībai un veselībai un paildzina izveseļošanos. Piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā ieviestā numuriņu sistēma sevi ne vienmēr attaisno ar pakalpojumu saņemšanas operativitāti (kaut gan, iespējams, problēma slēpjas personāla vai tā kvalifikācijas trūkumā). Lai novērstu iespējamās domstarpības un iegūtu objektīvu informāciju par palīdzības sniegšanas savlaicību, ierosinām uzņemšanas telpās uzstādīt novērošanas kameras.

5. Nodrošināt bērnu aizbildņiem tiesības operatīvi piekļūt bērna slimības vēsturei u.c. medicīniskajai dokumentācijai (t.sk. aktuālākajiem analīžu rezultātiem), kā arī pamatoti iegūt šo ierakstu un analīžu kopijas. Pašreizējā «Ārstniecības likuma» un MK noteikumu par «Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtību» redakcijā šādas tiesības ir paredzētas tikai ārstējošā ārsta klātbūtnē, kas ne vienmēr ir ērti un laikus sasniedzami, tādējādi novilcinot iespējami izšķirīgu ziņu iegūšanu, aizbildņu iespēju konsultēties ar citiem ārstiem vai mainīt pakalpojumu sniedzēju. Nav retums, kad arī no ārstējošo ārstu puses šī informācija tiek atteikta vai uzrādīta nepilnīgi, nelabprāt.

6. Nodrošināt pacientiem un viņu aizbildņiem bezmaksas psihologa un sociālā darbinieka konsultāciju iespējas, jo sevišķi ilgstošu un smagu saslimšanu gadījumos, kā arī veicināt psiholoģiskā un sociālā atbalsta sistēmas ieviešanu ārpus slimnīcas, atbalstot bērnu veiksmīgāku rehabilitāciju un iekļaušanos sociālajā apritē.

7. Pārskatīt un optimizēt līdzekļu sadali valsts atbalstītajai bērnu medicīnas aprūpei kopumā. Nav noslēpums, ka t.s. «bezmaksas bērnu veselības aprūpe» praksē nozīmē 2-3 mēnešus ilgas rindas pie nozaru speciālistiem; tikpat ilgi nākas gaidīt neatliekamus izmeklējumus (USG, EEG u.c.). Arī ambulatori pieejamie rehabilitācijas pasākumi nespēj apmierināt akūtās vajadzības: rehabilitācija tiek piedāvāta ar lielu novēlošanos, ļoti ierobežotā daudzumā (neatkarīgi no diagnozes un traucējumu pakāpes, parasti šo terapiju kurss sastāda 10 līdz 20 vienībām gadā, atkārtoti izstāvot ilgstošu rindu).

Tāpat lūdzam pievērst uzmanību sekojošām likumu normu nepilnībām, kas nelietderīgi sarežģī gan mūsu, vecāku, gan mediķu ikdienu:

8. Likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» nav atrunāta situācija, kas paredzētu darba nespējas lapas izsniegšanu apgādniekam (visbiežāk tēvam) gadījumos, ja otrs, bērna kopšanas atvaļinājumā esošs vecāks (piemēram, māte) šinī laika posmā saslimst un bērns paliek bez aprūpes. Likumdošanā nav paredzēta sociālā atbalsta sistēma, kas ļautu uz laiku otram vecākam uzņemties bērna kopšanu, nezaudējot ienākumu avotu – saslimstot bērna kopējam, ģimene faktiski nonāk bezizejas situācijā, jo otram vecākam nav likumā garantētas iespējas saņemt apmaksātu atbrīvojumu no darba. Mēs ierosinām veikt pārrunas ar atbildīgām ministrijām un papildināt likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 11.p. ar vēl vienu kategoriju - apgādībā esošas personas kopšana, nosakot, uz kuriem gadījumiem tas būtu attiecināms un kādā apmērā.

9. Lūdzam Veselības ministriju veikt pārrunas ar atbilstošo nozaru vadītājiem likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 13.p. grozījumu ierosināšanai, kurā ir atrunāts, ka vecākiem līdz 14 gadus veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21.dienai, tā kā uzskatām, ka bērna slimības laikā, ja tas pārsniedz augstāk noteikto dienu limitu, nav pamata pārtraukt slimības pabalsta piešķiršanu slima bērna kopšanai. To varētu nodrošināt, piemēram, ar apdrošināšanas palīdzību.

10. Ierosinām veikt pārrunas ar speciālistiem, lai pārskatītu MK noteikumus «Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas». Šīs prasības nosaka, ka, ja bērns slimības dēļ iestādi neapmeklē ilgāk par trijām dienām, pēc bērna izveseļošanās iestādē tiek iesniegta ārstniecības personas izziņa par bērna veselības stāvokli. Tas, savukārt, nereti uzliek par pienākumu vecākiem vērsties ārstniecības iestādē, pat ja tam nav akūta nepieciešamība, piemēram, vieglākos, ātri pārejošu saslimšanu gadījumos (iesnas, viegls klepus), tādā veidā radot papildus slodzi ārstiem, kam nepietiek laika un līdzekļu slimnieku apkalpošanai ar nopietnām kaitēm. Piedevām šāda formāla izziņu saņemšana, bērnam klātesot, tikai palielina bērna risku inficēties no citiem rindā gaidošajiem pacientiem. Lai nebūtu jākārto izziņas saņemšana, vecāki nereti ved uz bērnudārzu nepilnīgi izveseļojušos bērnu, radot papildus slodzi bērna organismam un rada nevajadzīgu apdraudējumu citu bērnu veselībai. Pie tam, parasti šādas formālas izziņas iegūšana nozīmē papildus kavētu darba dienu. Kā iespējamo risinājumu saskatām bērna, kurš nav apmeklējis bērnudārzu ilgāk par trijām dienām, vizīti pie bērnudārza medicīnas māsas pirms došanās uz grupiņu, vienlaikus ar bērnudārza medicīnas māsu izglītošanu, slodzes un atalgojuma palielināšanu.

Noslēgumā, vēloties paust atbalstu arī mūsu bērnus aprūpējošajam medicīnas personālam, ierosinām izvērtēt un pilnveidot sekojošus aspektus:

1. Aktīvāk izzināt (pētījumu, aptauju formā), kā pacienti un aizbildņi jūtas slimnīcā, kā viņus ietekmē konkrētā saslimšana, kādas būtu viņu papildus vajadzības. Nodrošināt iespēju saņemt atgriezenisko saiti par plānotajiem uzlabojumiem, jo ir iespējams, ka tieši šīs atgriezeniskās saiknes trūkums ir liedzis līdzšinējām reformām noritēt gana efektīvi.

2. Izstrādāt striktu prasību un atalgojuma samērojamības shēmu mediķiem, kas ietvertu pārraugāmu priekšstatu algu paaugstinājumam ilgtermiņā; ieviest «bonusu» sistēmu par efektīvāku darbu un kontaktu ar pacientiem, savas profesionālās zināšanas pastāvīgi pilnveidojošiem speciālistiem.

3. Nodrošināt mediķiem, īpaši pediatrijā strādājošiem, supervīzijas iespējas un bezmaksas psihologa konsultācijas darba vietā, kas varētu palīdzēt izvairīties no profesionālas izdegšanas šajā psiholoģiski smagajā darbā un no sekojošas darbinieku aizplūšanas uz citām nozarēm.

4. Pievērst medicīnas personāla apmācībā lielāku uzmanību bērnu un pieaugušo psiholoģijas apguvei, praktiskai izpratnei, lai veiksmīgāk veidotos sadarbība ar pacientiem un viņu vecākiem.

5. Stimulēt un atbalstīt mediķus apgūt un ieviest savā praksē jaunākos medicīnas sasniegumus, kas novērstu neadekvātu (novecojušu, neefektīvu) ārstēšanas metožu vai medikamentu nozīmēšanu, kas diemžēl nav reta parādība.

6. Veicināt jauno speciālistu piesaisti valsts veselības aprūpes struktūrām, atbalstot tos ar sasniegumu stipendijām, ievērojamāku budžeta vietu skaitu, mācību pieredzes gūšanu ārzemēs u.c. veidos.

Izsakot cieņu Jūsu darbam un centieniem un atbildi gaidot, augšminētos ieteikumus atbalsta:

ieva.lazda@filozofija.lv

1. Dzintra Ābola

2. Jana Ābola

3. Līga Akaševa

4. Māra Akermane

5. Ivo Akermanis

6. Dace Ampermane

7. Ilona Andriksone

8. Aija Apsīte

9. Dace Augustiņa

10. Ieva Auzina

11. Evita Avena

12. Maija Avota

13. Līga Bakmane

14. Iveta Baltruka

15. Dace Barisa

16. Svetlana Batare

17. Agnese Beināre

18. Evita Bekmane

19. Jolanta Bergmane

20. Jānis Bergmanis

21. Līga Berlaus

22. Judīte Bērtulsone

23. Jānis Bērtulsons

24. Dace Bērziņa

25. Līga Bērziņa

26. Zane Bērziņa

27. Elīna Bērziņa- Mironoviča

28. Kristīne Bērziņa-Kopeika

29. Sanita Bērziņa-Reinsone

30. Ivanda Bībere

31. Ina Biezbārde

32. Līga Birze-Spoģe

33. Jolanta Blūma

34. Inese Bose

35. Liene Brice

36. Linda Briķe

37. Ieva Brīvule

38. Iveta Buķevica

39. Gita Bundzēna-Lece

40. Linda Cauņa

41. Edīte Cecere

42. Daiga Cēdere-Salnāja

43. Brigita Ceļmalniece

44. Iveta Ceļmalniece

45. Daina Cinovica

46. Edīte Čirkše

47. Egita Cironoka

48. Kristaps Cironoks

49. Alīna Daija

50. Dace Dakša

51. Inga Dambīte

52. Santa Daugello-Vingre

53. Ainars Demme

54. Sanita Dīriņa

55. Linda Dišķavičus

56. Agnese Doniņa

57. Agita Dreimane

58. Jana Duhovska

59. Ilze Dukāte

60. Mārtiņš Dukāts

61. Maira Dumpe

62. Zane Dumpe

63. Aija Dvinska

64. Aiva Dzilniņa

65. Kaspars Dzirneklis

66. Daira Eglīte

67. Evita Elksne

68. Jānis Elksnis

69. Martinas Eltermanas

70. Ieva Eltermane

71. Inga Ešenvalde

72. Inese Felca

73. Airisa Fridrihsone

74. Inese Frolova

75. Dezija Gabrāne - Vidze

76. Austra Gaigala

77. Inguna Galdiņa

78. Silvija Galeja

79. Vita Gavare

80. Ksenija Gerasimova

81. Ilze Gilla

82. Inese Giļoka

83. Iveta Glasmane

84. Ieva Grike

85. Iveta Grundmane

86. Marika Gudermane

87. Kristīne Harmsena

88. Dace Hemmele

89. Liene Iesalniece

90. Daina Ieviņa

91. Solvita Ignatjeva

92. Inga Jākobsone

93. Biruta Jakovļeva

94. Inga Jakovļeva

95. Santa Jakovļeva

96. Jānis Jeske

97. Ieva Jirgena

98. Zane Johansone

99. Kristīne Jučkoviča

100. Ainārs Jučkovičs

101. Gundega Jundze

102. Regīna Kairiša

103. Māra Kairiša

104. Dana Kalašņikova

105. Dace Kalniņa

106. Elita Kalniņa

107. Inese Kalniņa

108. Baiba Kalpiša

109. Jānis Kalpišs

110. Ilze Karale

111. Kristīne Karele

112. Renāte Kārkliņa

113. Vita Karnīte

114. Ērika Kaupmane

115. Zane Kīma

116. Kristīne Kivleniece

117. Ieva Kļaviņa

118. Aira Klibiķe

119. Edīte Klimentova

120. Silva Klīve

121. Julita Kluša

122. Madara Kolāte

123. Agita Korāte

124. Evija Kosīte-Viļķina

125. Oksana Koskarova

126. Solvita Kostjukova

127. Indra Kozule

128. Mārīte Krastiņa

129. Gatis Krastiņš

130. Annemarta Kreituse

131. Inese Krievina

132. Edīte Kriviša

133. Ilja Krumers

134. Agnese Krživeca

135. Ludmila Kucena

136. Vasilisa Kucena

137. Eriks Kucens

138. Vjaceslavs Kucens

139. Karīna Kūla

140. Gunita Kulaka

141. Silvija Kurme

142. Agita Ķuze

143. Iveta Kuzmenko

144. Ilze Lace

145. Linda Laganovska

146. Lelde Lagocka

147. Sandra Landratova

148. Gaidis Landratovs

149. Ineta Lapiņa

150. Amanda Lapsa

151. Ilze Lapsa

152. Ilze Lasmane

153. Ieva Lazda

154. Reinis Lazda

155. Skaidrīte Lazda

156. Evita Lazdāne

157. Ieva Lazdāne

158. Lāsma Lediņa

159. Elīna Legzdiņa

160. Karīna Leiduma

161. Antra Leine

162. Ilze Leiškalne

163. Krista Leiškalne

164. Daca Leitāne

165. Aija Lēnspēlniece

166. Ilva Liekniņa

167. Mārtiņš Liekniņš

168. Agnese Lielā

169. Ligita Liepaskalna

170. Baiba Ligere

171. Evita Lisovska

172. Elita Locāne

173. Inga Ločmele

174. Julija Ludviga

175. Inga Luka

176. Vineta Luste

177. Kristīne Maka

178. Ieva Malēvica

179. Jānis Malēvics

180. Inese Malnača

181. Nora Markvarte

182. Vineta Maskava

183. Zane Matuzele

184. Kristīne Mauriņa

185. Egija Mazure

186. Agnese Meijere-Līckrastiņa

187. Maija Meirāne

188. Ieva Melgalve

189. Līga Mengote

190. Sarmīte Meniķe

191. Sanita Mieriņa

192. Inga Miglāne - Ābele

193. Ivita Miķelsone

194. Aija Miklaševiča

195. Sanita Mileiko

196. Kristīne Miļevska

197. Baiba Millere

198. Maija Millere

199. Rimants Mironovičs

200. Anda Muceniece

201. Dana Muižniece

202. Mārtiņš Muižnieks

203. Dagnija Neimane

204. Urzula Neimane

205. Matīss Neimanis

206. Inese Novicka

207. Arnis Novickis

208. Agnese Omika

209. Inita Opoļska

210. Inga Ostrovska

211. Kristīne Ozola

212. Santa Ozola

213. Ieva Ozoliņa

214. Jolanta Ozoliņa

215. Kārlis Ozoliņš

216. Ingrīda Pauloviča

217. Andris Petersons

218. Edīte Plokste

219. Ilze Plūme

220. Sandra Poikāne

221. Lita Pole

222. Silvija Pole

223. Benita Pommere

224. Veronika Pommere

225. Inese Pridane

226. Ieva Priedīte

227. Gunita Pudule

228. Gatis Puga

229. Tatjana Puga

230. Anete Pūpola

231. Maija Pūpola

232. Jolanta Purva

233. Lauma Rafelde

234. Dace Ramane

235. Iluta Rautsepa

236. Anda Reklaite

237. Linda Rence

238. Zanda Rence

239. Žube Ilze Rihtere

240. Vineta Romane

241. Linda Rozenbaha

242. Lāsma Rubene

243. Linda Rubene-Žeļeznova

244. Marta Rubiķe

245. Evija Rūdolfa - Spēka

246. Inese Šāble

247. Rūta Šadinova

248. Sanita Šaitere

249. Aigars Salnājs

250. Linda Šarkova

251. Agnese Saulīte

252. Svetlana Savicka

253. Ilze Sedliņa

254. Ērika Sedola

255. Jolanta Silanže

256. Vita Šķēle

257. Madara Šķipsna

258. Vita Skramane

259. Indra Skrastiņa

260. Evija Skujinja

261. Kristīne Šlosberga

262. Ilona Smirnova

263. Ilona Spāde

264. Zane Spāre

265. Andris Spricis

266. Ilze Sproģe

267. Zane Steinberga

268. Inita Strautniece

269. Līga Strazda

270. Laila Strēlniece

271. Sarmīte Strode

272. Inese Strode

273. Egija Sudinte

274. Inta Sudmale

275. Gundega Švarcberga

276. Agnese Tautiete

277. Linda Tunte

278. Linda Ūdriņa

279. Liva Ulmane

280. Marika Ulmane

281. Tatjana Ulmane

282. Guntis Ulmanis

283. Jana Upeniece

284. Ieva Uškure

285. Ilze Vadone

286. Rita Vadone

287. Andris Vadonis

288. Einārs Vadonis

289. Lāsma Vaisjuna

290. Diāna Valdmane

291. Iveta Valdmane

292. Ainis Valdmanis

293. Raimonds Valdmanis

294. Ilze Vanaga

295. Uldis Vanags

296. Terēze Veigule

297. Anita Veinberga

298. Inese Veinberga

299. Līga Veinberga

300. Stefans Vestbergs

301. Dzidra Vikmane

302. Gints Vilnis

303. Ainārs Vingris

304. Ilze Voiska

305. Agnese Volcīte - Smane

306. Aija Vovka

307. Ilze Zagere

308. Marina Zaļkalne

309. Kristīne Zariņa

310. Rita Zaula

311. Liene Zemīte

312. Dace Zihmane

313. Kristīne Zīle

314. Aija Zvirgzdiņa

315. Aija Zvirgzdiņa

Portālu «Apollo» informēja Ieva Lazda.