Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9094005t1h7a31.jpg)
Uzmanību! Superpiedāvājums no Latvijas tūroperatora «JTL»! Septiņu dienu neaizmirstama atpūta Krētas salā labākajos kūrortos — tikai no Ls 134 bez pasažieru nodevas. Lidojums 8. vai 11. jūnijā. Informācija: [s:16585]
«JTL» ceļojumus var iegādāties visās Latvijas tūrisma aģentūrās. Piemēram:
- «365 brīvdienas» Brīvības ielā 132, Rīgā, tālr. 7338130, 7338129,
- «Juniversal» Blaumaņa ielā 3, Rīgā, tālr. 7288111, Kaļķu ielā 16, Rīgā, tālr. 7222700, Tērbatas ielā 10/12, Rīgā, tālr. 7222700, Rīgas ielā 48, Daugavpilī, tālr. 5422423.
- «Latvia Tours» Ganību ielā 8, Ventspilī, tālr. 3625413, Lielajā ielā 11, Liepājā, tālr. 3427173, Kaļķu ielā 8, Marijas ielā 13, Rīgā, tālr. 7085001, 7142562.
- «Diadēmas» R. Vāgnera ielā 12, Rīgā, tālr. 7509071.
Dievu un cilvēku sala
Krētā klinšainie kalni mijas ar zaļām ielejām, sāļā jūras vēja smaržu nomaina ziedu un zāles aromāts. Ainavas košās krāsu spēles nekad neapnīk. Šī Vidusjūras sala vienmēr ir pievilkusi ļaudis ar savu neaprakstāmo burvību. Tieši Krētā uzplauka pirmā Eiropas civilizācija.
Pagātne te atdzimst arheoloģiskajos izrakumos, muzeju ekspozīcijās un mākslas darbos. Pagājušajā gadsimtā salu apmeklēja arheologi, pētnieki un zinātnieki, mūsdienās to dara tūristi no visas pasaules. Viņi ceļo pa salu kājām, ar velosipēdiem vai automobiļos.
Lielākā Grieķijas sala piedāvā tik daudz izklaides un izpētes iespēju, ka vienā apmeklējuma reizē pat nav iespējams aplūkot visu. Leģenda vēsta, ka Lasiti plakankalnē dzimis Zevs, Krona un Gajas varenais dēls, sengrieķu panteona galvenais dievs. Majestātiskie kalnu masīvi, olīvu birzis, Knosas pils un muzeju bagātības, klosteri un baznīcas... tas viss jāredz, bet īpašu auru salai piešķir mazie senlaicīgie ciematiņi un to iedzīvotāji, kuru ugunīgais temperaments valdzina ziemeļnieku dvēseles.
Krēta ir Austrumu un Rietumu, Eiropas un Āfrikas krustceles. Bezgalīgo smilšaino Krētas piekrasti apskalo Vidusjūras dzidrie ūdeņi. Krēta attīstījusies, mijiedarbojoties dažādām civilizācijām un kultūrām, lielu lomu salas dzīvē vienmēr spēlējuši citi, ne vienmēr draudzīgi spēki no kaimiņu zemēm. Kopš 1913. gada Krēta ir Grieķijas sastāvā.
Izbaudi un ieraugi
Irakliona ir kultūras centrs un salas galvaspilsēta, kurā aplūkojami daudzi Mīnoju kultūras pieminekļi (2800.–1150. g.p.m.ē.). Šaurās vecpilsētas ieliņas ved uz ostu — iecienītāko pastaigu vietu. Knosas pils un arheoloģijas muzeja apmeklējuma laikā uzzināsiet daudz jauna par Eiropas senāko — Mīnoju — civilizāciju. Iraklionas tuvumā atrodas arī ūdens atrakciju parks «Aquacity».
Runā, ka tūristiem, kuri vēloties doties prom no Krētas, neapmeklējuši Knosas pili, neļauj izbraukt! 20. gadsimta sākumā lorda Evansa vadītā arheoloģijas ekspedīcija veica izrakumus Knosas pilī — Mīnoju civilizācijas piemineklī. Pils, veidota kā labirints, savulaik bijusi piecstāvu celtne ar 1400 istabām. Leģenda vēsta, ka šeit esot mājojis mītiskais Mīnotaurs — puscilvēks, pusvērsis. Pirms četriem tūkstošiem gadu Knosa bija Krētas administratīvais, reliģiskais un ekonomiskais centrs.
Iraklionas arheoloģijas muzejā glabājas Knosas pils fresku oriģināli un daudzi unikāli priekšmeti, kas atrasti izrakumos un vēsta par Krētas civilizāciju no neolīta laikmeta līdz Romas impērijai.
Zevs un ēzelītis
Senā pilsētiņa Sitija salas austrumu piekrastē glabā senā bizantiešu cietokšņa drupas, senu cietoksni un piestātnes. Tā ir viena no skaistākajām salas pilsētiņām. Toplovas viduslaiku klosteris izslavēts ar ikonām. Vaiji — tās ir kokospalmas, baltsmilšu pludmale un kristāltīrs ūdens.
Iespaidiem bagāts ceļojums pa ceļu, kurš vijas starp plakankalni un kalniem. No šejienes paveras brīnišķīgs skats uz Lasiti plakankalni, kurā uzceltas vairāk nekā 10 000 vējdzirnavu. Leģenda vēsta, ka Lasiti dzimis Zevs. Ēzelīša mugurā vai kājām nokļuvuši virsotnē pie Dikti alas, jūs varēsiet tajā iekļūt. Alā tek pazemes upe un ir daudz krāšņu stalaktītu un stalagmītu. Pēc tam noteikti ir vērts aplūkot Aijos Georgijos lietišķās mākslas muzeju.
Festa reiz bija svarīgs Mīnoju civilizācijas tirdzniecības un reliģiskās dzīves centrs. Tieši šeit arheologi atrada Festas disku — mūsdienu kalendāra prototipu. Ierodoties kalnu pilsētiņā Zarosā, var ieturēt lieliskas pusdienas, bet Matalas pludmalē atsvaidzināties Lībijas jūras ūdeņos. Pēc tam var apmeklēt Gortisas apkaimi, kas reiz bija ziedoša grieķu pilsēta, bet nu no tās palikusi tikai akropole.
Brīnišķīgs ceļojums kalnos aktīvās atpūtas cienītājiem ir gājiens uz Samārijas ieleju. Pašā tās sākumā apmeklēsiet mazo Omalos ciematiņu. Pati ieleja esot viena no garākajām Eiropā, kājām ejot tā izstaigājama kādās piecās stundās, taču gājiens nav nogurdinošs. Apkārtnes ainava iespaido — skatam paveras stāvās klinšu sienas, var ieraudzīt arī savvaļas dzīvniekus. Pēc pārgājiena ceļotājus gaida atpūta Agija-Rumeli ciematiņā, un tad — ar prāmi uz Hora-Sfakionu un atpakaļ uz viesnīcu.