Nezin kāpēc daudziem ir priekšstats, ka dzelzceļš līdzinās tādai kā lielai miskastei, un nezin kāpēc šādu attieksmi nevar iznīdēt. Aktiera Andra Bērziņa bērnības atmiņas par dzelzceļu saistās ar mazbānīti, kas gāja no Līgatnes papīrfabtrikas uz Augšlīgatni. Tolaik puikas nemeta uz sliedēm ne plastmasas pudeles, ne izsmēķus, ne visādas drazas, jo tādu tolaik nemaz nebija.
Dzelzceļš nav lielā miskaste! (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienīgais, ko puikas tolaik atļāvās, - uzlikt uz sliedēm kādu vecu Latvijas laika monētu, lai vilciens, pārejot pāri, uztaisa no tās tā saucamo zukseri.
Tāpēc Andris Bērziņš lūdz: neuzskatīsim dzelzceļu un tuvāko zemīti gar to par tā saucamo lielo miskasti!
Māris Riekstiņš, LDz: "Latvijas dzelzceļš" pārvalda 2600 km sliežu ceļu, mūsu pārvaldībā atrodas arī teritorija ap tiem - ap 11 000 ha zemes, kā arī iekārtas un ierīces uz tās. Joslas platums gar sliedēm ir no 6 metriem līdz pat 60-70 metriem.
Ceļmalās ir grūti kontrolēt, kurš izmet atkritumus pa logu, bet visdrīzāk lielākā daļa tomēr ir konkrētā vilciena pasažieri. Vai arī mēsli jūsu teritorijā ienāk no malas?