Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9102545t1hb543.jpg)
Grāmatveža, bankas ierēdņa, menedžera vai kāda cita biroja darbinieka darbs kaulus nelauž — šāds uzskats sen jau ir novecojis.
«Darbs ar displejiem un nepareizs apgaismojums rada redzes pārpūli, psihoemocionālais stress un aizsēdēšanās darbā līdz vēlam vakaram — izdegšanas sindromu, bet ilgā atrašanās statiskā pozā bieži vien izraisa problēmas ar mugurkaulu,» biroja darbinieka biežākās kaites raksturo ergoterapeite Liene Saukuma.
Nospiesti nervi, sāpoša mugura
Strādājot birojā ar datoru, cilvēks lielāko dienas daļu spiests pavadīt sēdus, tikpat kā nekustoties. Tāpēc palēninās asinsrite, atslābinās muguras muskuļi un palielinās spiediens uz mugurkaula starpskriemeļu diskiem. Lai noturētu ķermeni sēdus stāvoklī, muskulatūra ilgstoši ir sasprindzināta, kas ar laiku izraisa nogurumu, saspringumu, sāpes. Tā saucamā statiskā slodze jāiztur arī roku muskuļiem. Cilvēku, kam dienu no dienas jāveic vienveidīgas kustības ar datoru, naktī no miega var iztraucēt dīvaina tirpoņa pirkstos, kas no rīta parasti pāriet. «Tā saucamais karpālā kanāla sindroms biroja darbiniekiem ir samērā parasta parādība,» norāda ergoterapeite. «Strādājot ar datora peli, tiek noslogota plaukstas pamatnes locītava un kanāls, caur kuru iet asinsvadi, muskuļu cīpslas un nervi.» Lai izvairītos no šīs kaites, ieteicams iegādāties speciālus peles paliktņus, kas atbalsta plaukstas pamatnes locītavu.
Nepareizi iekārtota darba vieta var būt arī galvassāpju iemels. «Galvassāpes var izraisīt gan pārslodzes radītais stress, gan arī nepareiza darba poza,» stāsta Liene Saukuma. «Nereti vainīgs ir datora monitors, kas novietots nevis tieši pretī, bet pa diagonāli, tādēļ darbinieks spiests sēdēt sagriezies. Ja tastatūra atrodas pārāk zemu, strādājot visu laiku jānoliec galva, sasprindzinot mugurkaula kakla daļu, kas bieži vien izraisa asinsrites traucējumus un galvas reiboņus.»
Jāatsakās no nepareiziem ieradumiem
Sava tiesa vainas par sāpošo muguru, apsārtušajām acīm vai tirpstošajām rokām jāuzņemas arī pašam strādātājam, kas nav papūlējies pareizi, tas ir, atbilstoši ergonomikas (zinātnes nozare, kas pēta darba vides ietekmi uz veselību un izstrādā paņēmienus un ierīces, lai to novērstu vai samazinātu) prasībām, iekārtot savu darba vietu. Kādai jābūt pareizi iekārtotai darba vietai? «Pirmām kārtām tajā jābūt ērti strādāt,» atbild ergoterapeite. Biroja mēbeles parasti atbilst ergonomiskajām prasībām, taču darbinieki tās bieži vien neprot pareizi izmantot. Piemēram, biroja krēsla sēdekļa, atzveltnes un roku balstu augstumu iespējams noregulēt tā, lai tas atbilstu augumam.
«Konsultējot klientus par ergonomikas principu ievērošanu darba vietā, stāstu un demonstrēju viņiem pareizu sēdēšanas pozu, bet viņi bieži vien saka: «Man tā nav ērti, esmu pieradis, neko negribu mainīt!» sarūgtināta atzīst Liene Saukuma. Roku balsti un atzveltnes biroja krēslam nav tikai nevajadzīgas «ekstras». Ja muguras muskulatūra nav trenēta, neatbalstot muguru pret atzveltni, muskuļi nogurst, un cilvēks ieņem ērtāko pozu — it kā sašļūk. Automātiski pieaug slodze mugurkaulam. Būtiska ir arī atzveltne — tai jābalsta mugura visā garumā, nevis tikai atsevišķas mugurkaula daļas. Ergoterapeite novērojusi, ka liela daļa biroja darbinieku nemaz neprot pareizi sēdēt — uzmetas uz krēsla vienas maliņas, it kā būtu piesēduši tikai uz brītiņu, vai — gluži otrādi — iesēžas krēslā tik dziļi, ka nospiež paceles bedres asinsvadus.
«Rakstāmgaldam jābūt tik augstam, lai, uzliekot uz tā rokas, elkoņi veidotu 90 grādu leņķi. Ja tas būs pārāk zems, darbiniekam rakstot vai lasot, visu laiku būs jānoliec galva un jāsaliec ķermenis uz priekšu,» pievērš uzmanību ergoterapeite. «Manuprāt, arī izvelkamās atvilktnes datora tastatūrai nenodrošina pareizu darba pozu. Labāk tastatūru novietot tieši uz galda.»
Biroja darbinieki bieži vien aizmirst arī par atpūtas pauzēm un izkustēšanos. Ik pēc vienas divām darba stundām vajadzētu taisīt nelielu pārtraukumu un noteikti izkustēties, nevis «ieiet» internetā vai izlasīt e-pastu. «Var kaut vai uzskriet dažus stāvus pa kāpnēm — atjaunosies gan asinsrite, gan darbaspējas,» ieteic ergoterapeite.
Pareiza darba poza
- Sēdēšanai izmanto visu krēsla sēdvirsmu.
- Mugurai jābūt atbalstītai pret atzveltni visā tās garumā, lai mugurkaulu balstītu fizioloģiski pareiza poza.
- Kājas stabili novietotas ar pēdām uz grīdas, nevis tālu izstieptas zem galda, aizkabinātas aiz krēsla kājām vai sakrustotas zem sēdekļa.
- Ceļu locītavām un pēdām jāatrodas 90 grādu leņķī.
- Sēžot sēdekļa mala nedrīkst sniegties līdz pašai paceles bedre, lai netiktu nospiesti asinsvadi.
- Elkoņi atbalstīti uz krēslu roku balstiem.
- Datora monitors novietots tieši pretī.
- Ja ikdienā nestrādā ar datoru, rakstāmgalda darba virsmas augstumam jābūt tādam, lai, noliekot rokas uz galda, elkoņa locītavas veidotu 90 grādu leņķi.
- Strādājot pie galda, jāsēž tam pēc iespējas tuvu, lai saglabātu pareizu sēdēšanas pozu.
Nepareiza darba poza
- Galva un kakls ilgstoši noliekti uz leju, jo datora tastatūra novietota ļoti zemu uz galda izvelkamās virsmas.
- Krēslam nav roku balstu, tādēļ elkoņi nav atbalstīti un pieaug sasprindzinājums ķermeņa plecu daļā.
- Sēž tikai uz vienas sēdekļa puses.
- Mugura nav atbalstīta pret krēsla atzveltni, tādēļ tā «sašļukusi» uz priekšu.
- Nedrīkst sēdēt pārāk tālu no galda.