Situācija Daugavā pēc dīzeļdegvielas noplūdes sākusi uzlaboties, teica Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektors Vilis Avotiņš. No Baltkrievijas ieplūstošās dīzeļdegvielas piesārņojuma intensitāte arvien samazinās, turklāt pie Daugavpils uzstādītās bonu rindas degvielas plēvi aiztur efektīvi, informēja Avotiņš.
Situācija Daugavā sākusi uzlaboties (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Arī Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē pie Aizkraukles novilktais bonu aizsprosts ļauj cerēt, ka praktiski viss piesārņojums tiks savākts.
Piesārņojums vēl nav sasniedzis Aizkraukli.
Avotiņš gan atzina, ka arī pirmdien uz laiku degvielas plūsma no Baltkrievijas samazinājās, tomēr pēc tam turpinājās ar vēl lielāku intensitāti, tādēļ pagaidām pārliecības, ka tā tuvākajā laikā apstāsies, nav.
Kā aģentūrai LETA stāstīja vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), degvielas kārtiņa Daugavā ir ārkārtīgi plāna un pat pie bonu aizsprosta pie Daugavpils, kur tā tiek aizturēta, piesārņojums ir maz manāms.
Vējonis šodien pats apmeklēja Daugavpili un Dvietes palienes pļavas, kur pārliecinājies, ka šīm pļavām nekāds kaitējums nedraud, jo Daugavas ūdens līmenis krītas, līdz ar to nepastāv iespēja, ka piesārņojums varētu nonākt krastā.
Ministrs uzsvēra, ka pagaidām neviens Daugavā mirušas zivis nav redzējis.
Avotiņš informēja, ka VVD pārstāvji Baltkrievijā uzzinājuši, ka no Unečas-Ventspils naftas produktu maģistrālā vada, kas pieder Krievijas uzņēmumam "Zapad-transņefteprodukt", noplūdušo degvielu Baltkrievu dienesti cenšas apturēt ar astoņām bonu rindām, turklāt noplūdes vietā lietots liels skaits absorbentu.
Arī Daugavā Baltkrievijas teritorijā novilkta bonu rinda.
Neoficiāla informācija liecina, ka no maģistrālā vada noplūdušas 300 tonnas dīzeļdegvielas. Latvijas vides speciālistu aprēķini liecina, ka Latvijā nonākušas mazāk nekā divas tonnas degvielas.
Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Gerasimenko, šodien tiekoties ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edgaru Skuju, informējis, ka kopumā noplūdušas 112 tonnas dīzeļdegvielas, no kurām 90% Baltkrievija esot absorbējusi, bet 10% esot uzsūkušies zemē vai arī noplūduši Daugavā.
Naftas vads esot salabots naktī uz sestdienu, 24.martu, plkst.6.30 un vairāk noplūde nenotiekot, informējis vēstnieks.
Kā aģentūrai LETA sacīja Skuja, pēc seku likvidēšanas ekspertiem būs jāaprēķina Latvijai nodarītie zaudējumi un vēlāk jāpieņem lēmums, vai lūgt Baltkrievijas pusei tos kompensēt.
Latvijai, pēc Skujas domām, tiesiski ir dota iespēja pieprasīt kompensāciju.
LETA jau ziņoja, ka šodien Latvijas operatīvie dienesti kopā ar Igaunijas kolēģiem uzstādījuši ierobežojošās bonas Daugavā pie Aizkraukles, aģentūrai LETA iepriekš teica Avotiņš.
Tās uzstādītas dažus desmitus metru pirms Pļaviņu hidroelektrostacijas, aģentūrai LETA stāstīja Aizkraukles iedzīvotāji.
VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere aģentūru LETA informēja, ka kolēģi no Lietuvas strādā Daugavā pie Daugavpils. Lietuvieši ieradušies ar savām ierobežojošām bonām, kuras paši arī uzstāda. Lietuviešu atvestās bonas spējot izturēt četrus metrus sekundē ūdens tecējuma.
LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) rīt, 30.martā, uz apspriedi aicinājis atbildīgos ministrus un dienestu vadītājus, lai izvērtētu, kāda ir situācija Daugavā, un lai lemtu par turpmāko rīcību, aģentūrai LETA pastāstīja premjera padomnieks Arno Pjatkins.
Tikšanās plkst.9 notiks Ministru kabinetā. Uz to uzaicināts aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), Godmanis (LPP/LC) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), Valsts vides dienesta direktors Vilis Avotiņš un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume.
Premjers vēlas gūt jaunāko informāciju par piesārņojumu Daugavā, lai lemtu, kā veiksmīgi likvidēt piesārņojuma sekas.