87,4% iedzīvotāju darba meklējumos uz ārzemēm brauc augstāka atalgojuma dēļ. Tas secināts pētījumā «Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte». Pētījumu veikuši Latvijas Universitātes pētnieki pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma.
Darba meklējumos uz ārzemēm brauc augstāka atalgojuma dēļ
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašlaik uz ārzemēm devušies strādāt aptuveni 86 000 Latvijas iedzīvotāju. Aizbraucot strādāt uz ārzemēm, deklarētā dzīvesvieta Latvijā lielākoties tiek saglabāta, lai būtu, kur atgriezties.
Daudzi aptaujātie uzskata, ka ārvalstīs ir labāki darba apstākļi un sociālās garantijas. Savukārt jaunieši biežāk nekā vecāki cilvēki vēlas iegūt jaunu pieredzi un nodrošināt sev lielākas izaugsmes iespējas nākotnē.
No 8005 respondentiem aptuveni piektā daļa izteica vēlmi tuvākā laikā doties strādāt uz ārvalstīm. Tomēr tikai puse no viņiem veikuši pārrunas ar potenciālajiem darba devējiem, noslēguši līgumus ar starpniekfirmām vai jau iegādājušies biļetes ceļam. Vairāk nekā puse respondentu, kuri vēlas izceļot, iecerējuši strādāt ārvalstīs ne ilgāk par gadu. Tikai pavisam nedaudz aptaujāto — 6% — nodomājuši palikt ārvalstīs.
Pētnieki prognozē, ka, nemainoties ekonomiskajai situācijai, sagaidāma intensīvas emigrācijas turpināšanās. Ikgadējais izbraukušo skaits līdz 2010. gadam varētu sasniegt 10 000–16 000 cilvēku.
Nākamajos piecos gados emigrācijas apjoms, visticamāk, pakāpeniski samazināsies, vismobilākā vecuma iedzīvotāju skaitam Latvijā neizbēgami sarūkot un darba samaksai attiecīgi palielinoties arvien mazāka darbaspēka piedāvājuma dēļ, tāpēc pieaugs atpakaļ braucēju īpatsvars.
Analizējot iekšējās migrācijas plūsmas pēdējo desmit gadu laikā, pētījuma veicēji secinājuši, ka 60% vidzemnieku, 66% kurzemnieku, 61% zemgaliešu un 69% latgaliešu galvenokārt pārvietojušies sava novada robežās. Visiem četriem novadiem ir negatīvs migrācijas saldo migrantu grupā ar augstāko izglītību. Ieguvēja ir Rīga un Pierīga.
Turpmāko trīs gadu laikā 11,4% respondentu domā pārcelties uz citu dzīvesvietu. 45% no viņiem plāno pārcelties uz citu vietu savā pašvaldībā. Uz Rīgu iecerējuši pārcelties 15,8% aptaujāto.
Analizējot respondentu darbavietas ārpus dzīvesvietas pašvaldības, redzams, ka lielākā daļā jeb 46% cilvēku dodas strādāt uz Rīgu. Visnozīmīgākā migrantu plūsma ir starp Pierīgu un Rīgu, jo vairāk nekā 70% Pierīgas iedzīvotāju dodas strādāt uz Rīgu.