Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Turpmāk bērnu obligātu ārstēšanu no psihotropo, narkotisko un alkoholisko vielu atkarības vajadzētu sākt no deviņu, nevis līdzšinējo 11 gadu vecuma. Tāds priekšlikums izteikts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas rīkotajā valsts un pašvaldības institūciju un ārstu diskusijā. Ne velti. Latvija tiešām nodzeras.
Atgriežoties pie jau minētās diskusijas, tās dalībnieki nolēma rosināt Izglītības un zinātnes ministriju uzlikt skolām par pienākumu izstrādāt rīcības plānu apreibinošo vielu lietošanas ierobežošanai (ja skolēns lietojis šādas vielas, ja vecāki bērna ārstēšanai nemeklē ārsta palīdzību utt). Tik tālu esam gan, jo Ministru kabineta noteikumi «Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs» neuzliek skolām par pienākumu izstrādāt šādu plānu. Toties par bargāku grozījumu nepieciešamību likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem» liecina arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes locekles Astrīdas Stirnas teiktais.
Papīrs pacieš visu
Stirna sarunā ar RB saka: jānomainās paaudzēm, lai mainītu dzeršanas paradumus Latvijā. Un tūdaļ labo sevi – tieksme pēc alkohola parādās jau bērnos. Skeptiķiem un statistiķiem droši vien vajadzētu redzēt ar melnu uz balta rakstītus izdzertā alkohola litrus uz vienu Latvijas iedzīvotāju, zīdaiņus ieskaitot. Ārstiem narkologiem pietiek ar to, ko viņi ik dienu redz ārstniecības iestāžu nodaļās. Kuru, starp citu, ir kļuvis par maz. Rīgā visas ir pilnas līdz ūkai, tiek domāts par maksas nodaļas atvēršanu Aptiekas ielā, bet, piemēram, uz ārstēšanu Straupes narkoloģiskajā slimnīcā jāgaida nedēļa.
Nevar teikt, ka Latvijā neko nedara alkohola posta novēršanā. Piemēram, maija vidū Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību», kas sniedz skaidrojumu, ka termins «lieli apmēri» attiecībā uz Krimināllikumā minētajām noziedzīgajām darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem nozīmē 20 litri absolūtā spirta. Tāpat krustagājiens pret nelegālo alkoholu – arī tur sodi nu būs bargāki. Tieslietu ministrija izpildījusi Ministru kabineta doto uzdevumu un pabeigusi nelegālā alkohola tirdzniecības ierobežošanai paredzēto likumu grozījumu izstrādi. Krimināllikums un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir papildināts ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu definējumu, tagad ir paredzēta atbildība par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu, pārvadāšanu. Papildus administratīvā atbildība ir paredzēta par nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos un telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai, glabāšanai un realizācijai. Par šādām darbībām, ja tās būs izdarītas gada laikā, paredzēta kriminālatbildība. Vai tāpēc «točku» kļuvis mazāk?
Pietiekami bargi sodi ir arī par alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem, taču realitātē situācija ir dramatiska – likuma īstenošana tikpat kā nenotiek. A. Stirna stāsta, ka narkoloģijas centrā veic dažādas aptaujas. Izrādās, vismaz 75% nepilngadīgo pacientu stāsta, ka viņiem neesot problēmu nopirkt grādīgo dziru. Nesen par šādu pieredzi izlasīju arī «draugiem.lv», kad nepilngadīgam puisim veikalos pudeli pārdeva bez problēmām, vien kādā bārā lika uzrādīt dokumentus. «Katrā veikalā policistu nenoliksim. Sabiedrībai jābūt aktīvākai,» mudina A. Stirna.
,
Par to, ka laikam jau jebkuras darbības ar alkoholu ir rentablas, liecina izlases veidā atlasīta informācija. Uzņēmumu nosaukumus neminam apzināti, lai neradītu lieku reklāmu. Kāda Latvijas alkohola tirgotāja SIA pērn nopelnīja 58 938 latus, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2005. gadā, kad uzņēmums nopelnīja 24 364 latus. Toties 2004. gadā uzņēmuma peļņa bija «niecīga» – «tikai» 22 081 lats. 2006. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 3,68 miljonus latu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kāds alus ražotājs šā gada pirmajos četros mēnešos saražojis un realizējis 9,3 miljonus litru alus, kas ir par 34% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Gada sākumā par 76% pieaudzis uzņēmuma pārdoto sidra un vieglo alkoholisko kokteiļu apjoms. Lielāko daļu – 22,5% – četros mēnešos veidojusi alus tirdzniecība.
Vēl mazliet bezkaislīgu skaitļu: Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde šā gada pirmajos trijos mēnešos izsniegusi 56,3 miljonus akcīzes nodokļa marku alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu marķēšanai. Un, piemēram, visvairāk alkoholisko dzērienu Igaunija eksportē uz Krieviju – 47% no kopējā eksporta apjoma, uz Latviju – 26% un uz Somiju – 14%.
...un šā rūpala posts
Un nu – nedaudz no citas «operas": par 41% palielinājies to autovadītāju skaits, kuri pie stūres sēdušies dzērumā. Šā gada četros mēnešos alkoholisko vai narkotisko vielu reibumā aizturēti 3167 autovadītāji, kas ir par 41% vairāk nekā 2006. gada četros mēnešos. Alkohola reibumā un bez tiesībām šogad braukuši 974 autovadītāji, bet reibumā ar tiesībām?– 2193 autovadītāji. Visvairāk dzērušo autovadītāju aizturēti Rīgā – 676, Jelgavas rajonā un pilsētā – 177, Rīgas rajonā – 167, Bauskas rajonā – 140, Ludzas rajonā – 135, Liepājas pilsētā un rajonā?– 129, Valmieras rajonā – 114. Šis ir tikai viens piemērs, jo lielāka patiesīguma vārdā vēl vajadzētu uzskaitīt arī dzērumā izdarīto noziegumu skaitu, izraisītos ceļu satiksmes negadījumus, alkoholiķu ārstēšanas izdevumus, tiesas izdevumus utt.
Kā mēs dzeram
Stirna uzskata: Latvijā ir lēts alkohols, arī tāpēc tauta nodzeras. Ko par to saka tauta? Vismaz šā gada maijā «Eurobarometer» pētījumā atklājas, ka
=34% Latvijas pilsoņu dzertu mazāk, ja alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinātu cenu. Šajā pētījumā par alkohola lietošanas biežumu Eiropas valstīs piedalījās vairāk nekā 28 500 cilvēku no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Horvātijas un Kipras turku kopienas.
=Turklāt tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem biežāk norādīja, ka cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem mudinātu viņus samazināt grādīgā lietošanu. Pētījuma autori saka to pašu, ko A. Stirna – dārgāki dzērieni vismaz jauniešu vidū mazinātu kāri nopirkt pudeli.
=Viens no trijiem aptaujātajiem Baltijas valstīs – 36% Latvijas, 35% Lietuvas un 29% Igaunijas iedzīvotāju, kā arī 28% Polijas iedzīvotāju atzīst, ka ir lietojuši alkoholu tikai vienu reizi pēdējā mēneša laikā.
=Iespējams, varam priecāties, ka Latvijā alkoholisko dzērienu patēriņš ir salīdzinoši mazāks nekā vidēji ES: 63% Latvijas pilsoņu pēdējā mēneša laikā ir lietojuši kādu no alkoholiskajiem dzērieniem – parasti tas ir vienu līdz trīs reizes mēnesī.
=Diemžēl trešā daļa jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem alkoholiskos dzērienus lietojuši divas vai vairāk reizes nedēļā.
=No pētījuma izriet, ka tikai 1% Latvijas iedzīvotāju alkoholu lieto katru dienu. Salīdzinājumā 13% eiropiešu atzīst, ka alkoholu lieto ikdienā. Katru dienu alkoholu lieto arī 1% Lietuvas un Zviedrijas iedzīvotāju. Visvairāk alkoholu ikdienā lieto Portugālē – 47% iedzīvotāju.
=Toties Latvijā vairāk nekā četrus dzērienus vienā lietošanas reizē izdzer 10% aptaujāto, kas atbilst Eiropas vidējam rādītājam.
,
Kaimiņu rīcība
Lai nodrošinātu Igaunijas iestāšanos eirozonā no 2011. gada, Igaunijas valdība nolēmusi no nākamā gada paaugstināt visus akcīzes nodokļus, tostarp alkoholam. Likmes tiks paaugstinātas atbilstoši ES direktīvu prasībām. Līdz ar to Igaunijā no 2008. gada pudele alus sadārdzināsies par 5,5%, puslitrs degvīna – par 19,5%. Eiropas Parlaments nācis klajā ar ideju atcelt minimālo akcīzes nodokļa likmi alkoholam (priekšlikumu gan noraidīja paši parlamentārieši, lai izskatītu atkārtoti Ekonomikas un monetāro lietu komitejā). Latvijā pašlaik akcīzes likme ir tikai nedaudz virs Eiropas noteiktās minimālās un cerību (alkohola ražotājiem), ka to pazeminās, nav.
Dzeram visi
Stirna norāda uz bīstamu tendenci: nodzeras arvien jaunāki un jaunāki cilvēki, kuri 12, 13 gadu un vēl agrākos gados sāk ar alu. Alkohola patēriņš Latvijā pieaug legālajā un nelegālajā tirgū, kaut arī pastāv pārdošanas ierobežojumi naktī.
Pēc statistikas, patēriņš pieaug visās, gan vājā, gan stiprā, alkohola grupās. Ar ko to izskaidrot? Stirna uzskata, ka nevajag visu vainu novelt tikai uz tūristiem, kuri ierodas Latvijā krietni iedzert. Latvijas iedzīvotāji dzer vairāk, un alkohols, ļoti iespējams, ir stresa vai depresīvu noskaņu noņēmējs. Lielākajās pilsētās cilvēki meklē mierinājumu pie glāzītes, lai vismaz uz mirkli atslēgtos no konkurences gan darba tirgū, gan labklājības līmeņa noturēšanā, gan skaistākās sievas un dārgākās mašīnas nodrošināšanā, taču laukos dzer tāpēc, ka darba nav vispār. Un nevajag domāt, ka narkoloģijas centros ārstējas tikai maznodrošinātie, bomži – vārdu sakot, dzīves pabērni. Šeit palīdzību meklē arī augsta ranga ļaudis un viņu bērni.
Stirna secina, ka valstī ir Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programma 2005.–2008. gadam, bet neviena programma nekad nebūs efektīva, ja nerīkosimies kompleksi. Jau šā gada martā, runājot ar speciālistiem, viņa informēja, ka pusi no legālā alkohola patēriņa veido stiprais alkohols, kas visvairāk rada bīstamās sekas, turklāt arī nelegālā alkohola patēriņā dominē stiprie alkoholiskie dzērieni.
Palielinās alkohola psihožu skaits, un tās aizvien biežāk sastopamas sievietēm un bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Stirna stāsta, ka pēdējos gados narkoloģijas centrā nodaļas ir pilnas. Iespējams, ārstēšanas programmas tagad esot pārāk īsas, iespējams, cilvēki nav motivēti ārstēties, turklāt viņi iestājas ar smagu toksikozi, un tur vainojams nelegālais alkohols, kura izcelsme nereti ir miglā tīta, un līdz ar to – arī ārstēšana apgrūtināta. Lai atceramies daudzos gadījumus (arī letālos), kad cilvēki Alūksnes, Madonas, Gulbenes rajonā sadzērās nekvalitatīvu alkoholu un ar diagnozi «toksiskais hepatīts» nokļuva slimnīcās.
Alkohola slimnieka ārstēšanās vienā dienā maksā apmēram 25 latus. Ja pēc tam cilvēks neiziet rehabilitācijas kursu, tad vieni un tie paši pacienti atgriežas atkal un atkal. Jelgavā ir sociālās rehabilitācijas nodaļa, kurā cilvēks pēc ārstēšanās narkoloģijas centrā var uzturēties gadu par valsts līdzekļiem un atgūties. Ir viens «bet». Šī nodaļa nav pilna. Kā atzīst A. Stirna, cilvēki bieži vien atsakās no rehabilitācijas iespējām, kas tomēr nostiprinātu viņu nedzeršanas paradumus, jo... viņi var zaudēt darbu, ja gadu nestrādās. «Ja turpinās dzert, darbu zaudēs tik un tā,» viņa skarbi rezumē.
Arī uz pudelēm būs bargi brīdinājumi
Narkoloģe arī brīdina, ka nevajag uzskatīt: dzeršu tikai labu alkoholu un ar mani viss būs kārtībā! «Alkohols vispār ir kaitīgs – nevar teikt: dzeriet eksporta šņabi un viss būs labi. Jautājums – cik izdzer? Nevar teikt: dzeriet vieglos alkoholus vai arī vīnu! Diemžēl neatgādina, ka tajās valstīs, kur dzer, cilvēkiem ir augsta mirstība no aknu cirozes. Un nevajag domāt: ja es nedzēru divdesmit gadu, tad tagad mācēšu dzert. Tikko alkoholiķis liks pie lūpām glāzi, viņš nonāks tajā pašā vietā, kur jau bijis.«
Ja uz alkoholisko dzērienu pudelēm parādītos brīdinoši uzraksti, līdzīgi kā uz cigarešu paciņām? «Jebkurš līdzeklis, kurš kaut drusciņ palīdz cīnīties, ir labs. Eiropā par šo jautājumu runā,» atbild Stirna. Taču viņa ir reāliste un norāda, ka «lielajiem alkohola ražotājiem ir liela nauda un ne mūsu Veselības, ne Izglītības ministrija tai nevarēs stāvēt pretī». Citās valstīs ierobežo alkohola reklāmas laiku, piemēram, to nedrīkst rādīt pusstundu pirms un pēc bērnu raidījumiem. «Šajā jomā Eiropā nav kopējas likumdošanas, katra valsts mēģina rīkoties, kā var,» stāsta A. Stirna.
Viens pozitīvs piemērs vasaras beigās būs redzams Latvijā. Otrs lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs pasaulē «Pernod Ricard» sācis visas produkcijas marķēšanu ar speciāli izstrādātu simbolu, kas patērētājiem atgādinās, ka alkoholu saturošus dzērienus nedrīkst dzert grūtnieces. Starptautiska kampaņa par alkohola kaitīgumu grūtniecēm ir viens no vairākiem problēmjautājumiem, kuru risināšanā «Pernod Ricard» ir iesaistījies.
Pagaidām mūsu veikalu plauktos vēl nopērkama «vecā» produkcija bez marķējuma, bet pirmās alkoholisko dzērienu kravas ar brīdinošajiem uzrakstiem teju, teju sasniegs Latviju. Turpmāk Latvijā šādi marķēti būs visi «Pernod Ricard Latvia» izplatītie alkoholiskie dzērieni, kopumā 300 veidu.
,
Astrīda Stirna, narkoloģe:
– Esmu kategoriski pret alkohola reklāmām, tās ir mērķētas uz jauniešu auditoriju. Alkohola lietošana un intoksikācija pieaugusi tieši jauniešu vidū. Viņiem sekas būs ilglaicīgas veselības, precīzāk, intelektuālas problēmas. Jauniešiem alkohola atkarība izveidojas ātrāk, liecina Norvēģijā veiktais pētījums: ja sāk dzert līdz 14 gadiem, tad ir divas vai trīs reizes lielāks risks kļūt par alkoholiķi. Nepietiks, ja mācīsim, ka alkohols ir slikts – jādomā par brīvo laiku jauniešiem. Ne visi var dārgās nodarbības apmaksāt. Vai mēs darām visu, lai jauniešus vasarā nodarbinātu?
Taisnīgi?
Eiropas Kopienas tiesa atzinusi, ka Zviedrijas aizliegums privātpersonām importēt alkoholiskos dzērienus ir pretrunā ar ES likumiem. Zviedrijas likums paredz, ka ikvienam, kurš vēlas ievest alkoholu, tas ir jādara ar valsts alkohola importa monopola kompānijas starpniecību. Kompānijai ir tiesības privātpersonām par alkohola ievešanu noteikt līdz 17% lielu nodevu.