Noskaidros piesārņojuma pakāpi (4)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Lai arī otrdien operatīvajiem dienestiem izdevās Daugavā augšpus Daugavpils, Reguļos, uzstādīt pirmo absorbējošo bonu joslu, neraugoties uz to, naftas produktu plūsma turpināja virzīties uz priekšu un vakar pēcpusdienā jau bija sasniegusi Jēkabpili.

"Vienā kārtā pāri upes straumei izvietotās bonas spēj uztvert tikai daļu naftas produktu piesārņojuma, tāpēc tās nepieciešams izlikt vairākās kārtās," Neatkarīgajai teica Daugavpils reģionālās vides pārvaldes priekšnieks Pavels Kacars. Viņš piebilst, ka pirmdien Daugavpili sasniegusī dīzeļdegvielas piesārņojuma daļa nav bijusi tik liela, kā tie apjomi, kas sekoja. Tas liecinot, ka sākotnējā no Baltkrievijas vides dienestiem saņemtā informācija bijusi melīga. Lielākais piesārņojums pa upes straumi pārvietojas apmēram 100 kilometru garā joslā. P. Kacars bilda, ka vakar no rīta piesārņojums Daugavā turpināja ieplūst un tā savākšanu apgrūtina augstais palu ūdenslīmenis un spēcīgā straume. Absorbējošo bonu josla Reguļos tika papildināta ar Jūras spēku piegādāto jūras bonu pastiprinājumu, jo Daugavas spēks izrādījies līdzīgs jūrai, tikai ar straumi, kas plūst 1,3 metri sekundē ar caurplūdi 1800 kubikmetru sekundē. Drošības dienestiem šis ir pirmais pārbaudījums, kad Daugavā pie tik augsta ūdenslīmeņa jāvāc naftas produktu piesārņojums. Tas tiekot darīts, reizē mācoties un gūstot pieredzi.

Gatavojas vēl ļaunākam

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris Neatkarīgo informē, ka naktī uz trešdienu Reguļos pie Daugavpils izvietots papildu 1,5 kilometrus garš absorbējošo bonu posms, bet pie Pļaviņu ūdenskrātuves vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopā ar Jūras spēkiem sagatavoja vietu jaunai piesārņojuma uztveršanas un savākšanas aprīkojuma joslai, kas saņemts no Zviedrijas. A. Slakteris bilda, ka piesārņojums Latvijā no Baltkrievijas ieplūst joprojām, apjomi neesot lieli un tie acīmredzot izsūcas caur Baltkrievijā esošajām savākšanas joslām. Par ekoloģisko katastrofu varēs runāt tikai tad, ja ieplūdušās naftas apjomi vēl palielināsies. No Baltkrievijas vicepremjera saņemta informācija, ka avārijas laikā izplūdušās 100 tonnas dīzeļdegvielas nav satecējušas upē, bet daļa palikusi zemē. Pretējā gadījumā būtu daudz sliktāk. Taču Latvija gatavojas tam, ka varētu ieplūst vēl nopietnāks daudzums piesārņojuma, teica aizsardzības ministrs.

Strādā diennakti

Neatkarīgā pārliecinājās, ka, neskatoties uz ievērojamo palu straumi Daugavā, VUGD, zemessargi un Jūras spēku vīri, veidojot piesārņojuma savākšanas joslas ar bonām un aprīkojumu, kas šādai situācijai nav paredzēts, strādā diennakts režīmā, daudzi arī nav gulējuši vairākas naktis.

Vakar vakarā pulksten 20 Ministru kabinetā Krīzes vadības padomes vadītājs, Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) sasaucis padomes ārkārtas apspriedi, ziņo LETA. Apspriedē vērtēja Iekšlietu ministrijas sniegtās ziņas par piesārņojuma pieauguma tempiem un nepieciešamajiem resursiem tā ierobežošanai. Apspriedē tika pieprasīts 24 stundu laikā veikt vides ekspertu atzinumu par piesārņojuma pakāpi, lai vērtētu ekoloģiskās katastrofas iespējamību un līdz ar to ārkārtas līdzekļu lietošanu. Latvijā esošajā Daugavas daļā ieplūdušās dīzeļdegvielas apjoms varētu būt no 200 kilogramiem līdz 1,5 tonnām, aprēķinājuši Valsts vides dienesta (VVD) speciālisti, tomēr no Baltkrievijas turpina ieplūst piesārņojums.

Var izraisīt vēzi

Daugavpils reģionālās vides pārvaldes priekšnieks P. Kacars norādīja, ka plūstošajā upes straumē dīzeļdegvielas piesārņojums ievērojamu kaitējumu nodarīt nevar. Citādi, ja tas uzkrājas krastos, kad var kaitēt gan augu valstij, gan dzīvniekiem, īpaši putniem, kuru naftas produktiem aplipušās spalvas zaudē spēju saglabāt siltumu. Savukārt minēto produktu lielas koncentrācijas ilgstoša iedarbība var izraisīt vēzi un citas saslimšanas. Signāls par putniem, kas, iespējams, cietuši no naftas produktu piesārņojuma, saņemts no Dvietes palienes. Bonas dīzeļdegvielas savākšanai izmanto pirmo reizi, kas tiek iznīcinātas kā bīstamie atkritumi. P. Kacars norādīja, ka trešdien glābšanas dienesti darbojās profesionālāk, saskaņotāk un veiksmīgāk nekā sākumā. "Latvijai arī turpmāk jābūt gatavai nodrošināt no Austrumiem nākoša iespējama piesārņojuma pārtveršanu un jābūt aprīkojumam," sacīja P. Kacars.

Komentāri (4)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu