Kā ātrāk salabt ar mīļoto

— Mums ar draugu ir miera apkampiens — tas, kurš nav tik nokaitināts, apkampj otru, apvainotajai pusei uz apkampienu jāatbild, bet drīkst turpināt bļaurēt. Pat lielās dusmās pieskāriens nostrādā, jo kā gan aurosi uz cilvēku, kurš tevi samīļo...

— Agrāk mēs salabām gultā, tagad nikni aizejam gulēt, bet nākamajā rītā tēlojam, ka nekas nav bijis, protams, abiem iekšā vārās vēl divas dienas.

— Mēs guļam katrs savā gultā. Runāt sākam nākamajā rītā, bet aizvainojums balsī jūtams vēl kādas pāris dienas. Toties pēc tam seko meduslaiks — abi tik labiņi.

— Ir bijuši kašķi, kad vakarā pagriežam viens otram muguru un nerunājam, no rīta izliekamies, ka nekas nav noticis, pēc tam jau, kad tās neizrunātās lietas uzpeld, tās izrunājam. Reiz nākamajā dienā manējais atnesa man milzīgu rožu pušķi.

— Es ar savējo varu izrunāties tikai caur e-pastu. Pēc tam samīļojam viens otru.

— Ar seksa palīdzību neesmu salabusi, jo nevaru vāļāties pa gultu ar cilvēku, kas mani aizvainojis. Es vai nu vientulībā raudu un tad ilgi nerunāju, bet, kad atsāku runāt, tad tādā aizkapa balsī, ka pašai bail. Un tā, kamēr viņam apnīk, kamēr pasaka — piedod, esmu vainīgs. Ja pati esmu vainīga, tad nogaidu — viņam dusmas agri vai vēlu pāriet.

— Vakar vīrs man netaisnīgi uzbrauca, bet šorīt viņš, ejot uz darbu, reizes 7—8 sirsnīgi sabučoja, kad es vēl gulēju. Sīkums, bet patīkami, un aizvainojums pārgāja!

— Nespēju aizmigt, ja esam sakašķējušies, tāpēc dodu priekšroku konflikta tūlītējai atrisināšanai. Lielākoties arī esmu tā, kura vēlas izlīgumu, cenšas visu izrunāt.

— Man ar draudzeni salabšana notiek pēc viena scenārija — kad man apriebjas kašķis, tad es viņu sasmīdinu, un ar to viss izsmelts.

(Fragmenti no raksta.)