Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9141402t1hd7cc.jpg)
Pēc senajiem tautas ticējumiem rodas iespaids, ka latvietis Jāņus gaidījis kā lielu SPA procedūru rituālu, lai gādātu par smukumu, veselību un labsajūtu.
Tad kāpēc mums nedarīt tāpat, uz dažām dienām aizmirstot par masāžas kapsulām, vannām un siltajiem akmeņiem?
Pareizā meldiņa masāža
Tas, ka Jāņu naktī jāmeklē papardes zieds vai pirms saules lēkta jāsteidz uz avotu mazgāties, laikam zināms pat mazam bērnam. Tomēr neraudiet, ja gluži tā nesanāk, jo smukuma vārdā saulgriežu tradīcijas piedāvā virkni izvēles iespēju. Piemēram, tie, kam agri nāk miegs, bet tomēr ir vēlēšanās tikt pie skaistuma, var sadabūt pienu un pusnaktī tajā nomazgāties. «Ko meitai vai puisim darīt, ja viņš grib būt skaists? Jāņu naktī divpadsmitos vajag nomazgāties pienā un to izliet zem rožu krūma. To padarīdams un nevienam neko nestāstīdams, puisis vai meita no dienas uz dienu taisīsies smukāks un smukāks un galu galā paliks kā pati puķīte rozīte,» pārliecinājušies latgaļi. Dzīvības spēki dabā visaugstāk uzmutuļo tieši Jāņos, lai kur tie būtu — kokos, zālēs, vainagā, ūdenī vai pienā, nākdami par labu arī cilvēkam. Saules labvēlīgā ietekme sasniegusi kulmināciju (tiesa, tas nenozīmē, ka Jāņu dienā vajadzētu sauļoties bez aizsargkrēma, jo ozona caurumi un ultravioletais starojums diezin vai piekāpsies svētku priekšā)!
Piedevām — viss jau nav atkarīgs tikai no saules, bet arī no paša. Piemēram, gari vilktais refrēns «līgo»! Tas sildot autonomās nervu sistēmas centrus un kopā ar līgodziesmām dodot vajadzīgo vibrāciju ķermenim, lai no tā aizskalotu ikdienas rūpes un bēdas. Tāpēc atliek iemācīties dažas dziesmas, uzņemt pareizo meldiņu, un būsi tikpat kā vibromasāžas kapsulā iekšā!
Rasa ķīmijas vietā!
«Skaists tas, kurš bāls!» nesen teica kāds modes švīts, atgriezdamies no sejas balināšanas procedūrām. Varam piekrist, ka iedegums vairs nav modē. Bet kādēļ izvēlēties ķīmiju par bargu naudu? Vienīgais, pie kā jāpiepūlas, — jāielāgo, kādi izskatās kvieši (graudaugi), un tad Jāņu dienas rītā, līdz saules lēktam, tajos pa pliko iekšā! Ticējumi vēsta, ka tad visu vasaru būšot balts un smuks ģīmis. Vēlams gan noskaidrot, ko par to teiks sējumu saimnieki, lai neiznāk atlikušo vasaru pavadīt ar bālu ģīmi suņa kodienu dēļ.
Bet, ja vairāk par bālumu rūp kopējā veselība, pirms saules lēkta vāļājieties rasā! Skrieniet pa pļavu, lieniet uz vēdera pa zāli vai vāciet rasas lāses ar dvieļiem spaiņos, ja gribat pie veselības uzturēt arī savu kaķi un klēpja suni, kā arī apsmērēt kašķi, ja tas kaut kad uzmetas! Par kašķi runājot — var iztikt bez rasas, bet ņemt sviestu un sajaukt to ar grauzdētu krupi, rezultāts būšot tāds pats. Kas labāk, raugiet paši.
Zināms, ka viens no senajiem nosaukumiem, ko brāļi lietuvieši piedēvējuši vasaras saulgriežiem, ir Rasas svētki. Un ne velti. Maģisko rasas iedarbību var pastiprināt atsevišķās vietās, ievērojot stingrus rituālus. Piemēram, kāda sieviņa no Latgales atklāj, ka ar rasu iespējams atbrīvoties pat no tāda sieviešu bieda kā celulīts. Šim nolūkam jāizģērbjas pavisam kailai un, saulei austot, piecas reizes jāapskrien apkārt ezeram tā, lai zāle gar ciskām sitas. Bet noteikti PIECAS! Nederēšot ne dīķis, ne karjers, tikai ezers. Taču, ja nomocījusi acu asarošana vai kāju salšana, mūsu senči ieteica rasu, kas savākta baltā drēbē, savārīt ar medu un pēc tam to izmantot attiecīgajās vietās.
Ja svētkus pavadāt pilsētā, kur apkārt tikai asfalts, varat sevi mierināt ar domu, ka ticējumi par brīnumlīdzekli atzīst arī tādu ūdeni, kas nācis ne tikai no rasas, bet rodams arī dīķī, ezerā, upē vai jūrā. Uz krānu vai dušu gan labāk nepaļauties, jo par tiem ticējumos nekas nav teikts... Ūdens Jāņu naktī esot sudrabots un spējot attīrīt cilvēku no jebkura, pat vissmagākā grēka.
Mīļotajam – sienāzi!
Kad rīta rasa notraukta, plūciet zāles klēpjiem un nesiet mājās, jo Jāņu nakts ir pēdējais brīdis, kad ievākt tās ārstniecībai! Zinātnieki ir pārliecināti, ka senākais saulgriežu nosaukums bijis Zāļu vai Ziedu diena. Bez baldriāna, kas līdz pat šai dienai slavens kā stresa mazinātājs, mūsu tautas tradīcijas piemin arī citas Jāņu zāles, ziedus un saknes, kam ir maģiskas spējas ārstēt dažādas kaites un slimības. Sevišķi ieteicams meklēt madaras, vībotnes, papardes, āboliņu, debestiņu un kumelītes, ko var ievīt gan vainagā, gan ielikt vāzē un saišķīšos pakārt žāvēties ēnainā un labi vēdināmā vietā. Jāņos plūktos pīlādža zariņus ieteicams sasiet slotiņā, izžāvēt un lietot bērna apkvēpināšanai, ja tas saslimis vai nobaidījies vai arī ja viņu uzlūkojusi kad kāda ļauna acs. Starp citu, nevajag baidīties ugunskurā nokvēpt (izņemot gadījumus, ja tiek dedzinātas automašīnu riepas). Daži veci ļaudis Kurzemē atceras, ka ugunij savulaik klāt likuši vecas slotas, lupatas un ar darvu sasmērētas pastalas, lai tādā veidā taisītu lielus dūmus, jo tie iztīrot gaisu no ļauniem gariem un slimībām. Arī lauki, kas pārklāti ar dūmiem, gaidāmajā sezonā dodot labāku ražu nekā neapkvēpinātie.
Nevajag aizmirst, ka auglības kults Jāņos attiecas arī uz pašiem jāņabērniem. Daudz dzirdēts par ieteikumiem braukāt liftā vai pacelties lidmašīnā, ja ir kādas grūtniecības iestāšanās problēmas. Šeit talkā lieliski var ņemt Jāņu nakts burvību. Nē, ne jau iesprūst liftā uz visu nakti, bet gan pa rasu velties lejā no kalna, lēkt pāri ugunskuram vai apdziedāties (runā, ka palīdzot arī tas). Vēl labāk, ja, rokrokā ar otru pusīti lecot pāri ugunskuram, liesmas pieskaras ķermenim, jo tad auglība nodrošināta visam gadam un attiecības saistītas uz mūžu.
Nav otras pusītes? Neķer kreņķi, bet gan sienāzi! Iemīļotā cilvēka piesaistīšanai Jāņu naktī jānoķer sienāzis. To izkaltē, saberž pulverī un nezinot ieber mīļotajam cilvēkam ēdienā. Berot šādu pulveri, jāsaka: «Viegls kā sisenis, uzticams kā suns, padevīgs kā tārpiņš uz dienu (vai mūžu)!» Savukārt, ja mīļoto sev grib piesaistīt puisis, arī viņam jānoķer sienāzis un, ejot apkārt iecerētajai meitai, jāčukst: «Ko dusmojies, ko domā? Tavas domas ir manā kulītē. Dzelzs man apkārt, tērauds ap manu sirdi, sidrabs uz manas galvas lai sašķīst!»
Padoms senčiem atradies arī tad, ja visu iepriekš mācīto darīt bijis slinkums, tomēr sliktā pašsajūta vai slimība samilzusi līdz drudzim. Tādā gadījumā no drudža iespējams atbrīvoties, to atstājot uz ceļa. Proti, Jāņu vakarā jāpaņem griezts pīlādža koka spieķis vai, ja tāda nav pie rokas, krāsns čauksturis un, kad drudzis sāk kratīt, jākāpj tam mugurā, un jājāj uz krustceļu. Še spieķis vai čauksturis jānosviež un jāsaka: «Kas pirmais šo spieķi ieraudzīs, tam lai drudzis paliek!» Tad slimajam jāiet atkal uz māju, atpakaļ neskatoties. Jāpiebilst, ka šis paņēmiens derēs tikai tiem, kuri raduši savas nebūšanas ļaunprātīgi novelt uz citiem.