Piesārņojums Daugavā varētu būt lielāks, nekā domāts (14)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka naftas produktu piesārņojums varētu būt lielāks, nekā domāts. Pagaidām tas stiepjas 100 kilometru garumā. Godmanis stāstīja, ka pagaidām izdeviens uzstādīt tikai daļu jūras bonu Daugavā augšpus Daugavpils. Tās pārklāj nedaudz vairāk kā ceturto daļu upes. Tagad uzstādīšot absorbējošās bonas arī upes otrā krastā.

Valsts vides dienesta direktors Vilis Avotiņš norāda, ka piesārņojuma sākums sasniedzis Daugavpili un jau vērojams lejpus šīs pilsētas, bet no Baltkrievijas mūsu valstī ieplūst arvien jauni dīzeļdegvielas plankumi. Kopumā piesārņojuma garums sasniedzis jau aptuveni 100 kilometru.

Avotiņš uzsvēra, ka dīzeļdegvielas plēvīte ir nevienmērīga - vietām tā pārklāj upi gandrīz visā platumā, bet vietām vērojama tikai neliela josla. Viņš skaidroja, ka, visticamāk, Baltkrievijā piesārņojums joprojām sūcas no pļavas, kurā degviela noplūdusi.

Lejpus Daugavpils upes straumes ātrums esot nedaudz lēnāks, tādēļ piesārņojums pārvietojas lēnāk.

Lai gan degvielas plankumi jau sasnieguši Daugavpili, jāturpina uzstādīt bonas pie pilsētas, jo lielākā daļa piesārņojuma vēl tikai tuvojas, piebilda Avotiņš.

Viņš atgādināja, ka operatīvo dienestu darbinieki cenšas apturēt piesārņojumu jau trīs dienas. Cilvēki ir noguruši un arī psiholoģiski nomākti, jo darbs joprojām nav vainagojies panākumiem.

Šodien Valsts vides dienesta speciālisti centīsies noteikt Latvijas teritorijā nonākušās degvielas kopējo apjomu.

Jau ziņots, ka šorīt Daugavā pie Daugavpils operatīvie dienesti atsākuši uzstādīt bonas, lai savāktu no Baltkrievijas iztecējušo dīzeļdegvielu, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Jurijs Kisļaks.

Viņš arī apstiprināja, ka dīzeļdegvielas plankumi redzami ne tikai pie Daugavpils, bet arī pie Krāslavas.

"Šodien mēs turpināsim uzstādīt bonas, ko vakar tehnisku iemeslu dēļ mums neizdevās izdarīt, tomēr, ja mums neizdosies arī šodien to paveikt, tad bonas mēs uzstādīsim pie Līvāniem," sacīja Kisļaks.

Jau ziņots, ka vakar pēc vairāku stundu mēģinājumiem operatīvajiem dienestiem Daugavā pie Daugavpils tā arī neizdevās uzstādīt absorbējošās bonas - nav līdzējusi arī amfībijas iesaistīšana.

Uzņēmuma "VentEko" operatīvā dienesta vadītājs Jānis Klimovičs aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka bonu uzstādīšanu traucē spēcīgā straume upē, pretvējš un pieredzes trūkums šādos glābšanas darbos.

Dažādu problēmu dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Zemessardzes un robežsardzes pārstāvjiem neizdevās uzstādīt bonas arī Daugavā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas.

LETA jau informēja, ka Baltkrievijā izplūdusī dīzeļdegviela šķērsojusi Latvijas robežu naktī uz pirmdienu.

Dīzeļdegviela Daugavā noplūdusi no Krievijas uzņēmumam "Zapad-transņefteprodukt" piederoša naftas produktu maģistrālā vada.

Šodien vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) saņēmis oficiālu vēstuli no Baltkrievijas dabas resursu un vides aizsardzības ministra par apstākļiem Daugavā ieplūdušās dīzeļdegvielas jautājumā.

Baltkrievija informē, ka avārija radusies, izplūstot dīzeļdegvielai no Unečas-Ventspils naftas produktu maģistrālā vada, kas pieder Krievijas uzņēmumam "Zapad-transņefteprodukt". Pašlaik Baltkrievija veic plašu noplūdušās dīzeļdegvielas ietekmes uz vidi monitoringu.

Baltkrievija aicina noteikt kontaktpersonas no Latvijas un Baltkrievijas turpmākai informācijas koordinēšanai. Vides ministrija turpmākai informācijas koordinēšanai deleģējusi Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietnieci Rudīti Veseri.

Komentāri (14)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu