Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9165456t1hd048.jpg)
30. jūnijā Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atkal tiek gaidītas ģimenes ar bērniem uz Ģimenes dienas pasākumu «Latviešu gadskārtu svētki vasarā». Muzeja gidu un ģimeņu tikšanās laiki nemainīgi — latviešu valodā plkst. 12.00, bet krievu valodā plkst. 13.30, portālu «Apollo» informēja Santa Titāne, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Sabiedrisko attiecību nodaļas Izglītības sektora vadītāja.
Ziedu mēneša pēdējā dienā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs jau sesto reizi šajā gadā gaidīs ciemos ģimenes ar bērniem ikmēneša Ģimenes dienā. Visi kopā ielīgosim vasaru, jo tā pa īstam sākas tikai pēc Jāņiem, kad beidzas ziedēšanas periods un sākas ražas nobriešanas laiks.
Tālā un ne tik tālā senatnē latviešiem svētki vienmēr saistījās ar kādu nozīmīgu notikumu. Svinot svētkus, cilvēki allaž ievēroja noteiktas tradīcijas, kuras pārmantoja no paaudzes paaudzē. Ļaudis izjuta sevi kā dabas sastāvdaļu, un tas noteica arī tradīciju saturu.
Latviešu tradīcijas iedalāmas divās lielās grupās: gadskārtu un ģimenes tradīcijās. Gadskārtu tradīciju cikls aptver saulgriežus viena gada garumā. Zemkopju un lopkopju pieredze liecināja, ka auglība ir atkarīga ne tikai no cilvēka darba, bet arī no dabas spēkiem — saules, mēness, lietus un vēja. Svarīgākie svētki mūsu senčiem bija Ziemassvētki un Jāņi — ziemas un vasaras saulgrieži. Senatnē izšķīra tikai gadalaikus: ziemu un vasaru, ko nodalīja pavasara un rudens saulgrieži — Lielā diena un Miķeļi.
Jāņi, protams, ir krāšņākie un jautrākie gadskārtu svētki, bet vasarā ir vēl vairāki svētki, kurus atzīmēja mūsu senči. Katra no šīm svētku dienām godināja kāda darba cēliena sākumu un noslēgumu. 29. jūnijā atzīmēja Pēterdienu, ar kuru pielika pēdējo punktu aizsāktajai līgošanai. Jūlijā svarīgas bija arī Laidene, Septiņu brāļu diena, Saimnieku diena un Saimnieču diena. Arī augustā ir svinamās dienas, kuru nozīmi apvij seni ticējumi, paražas un rituāli. Kas jāievēro Laidenē un ko nozīmē, ja Septiņu brāļu dienā līst lietus, to visu interesenti varēs uzzināt, 30. jūnijā atnākot uz muzeju.
Svarīgākā un nozīmīgākā visu svētku sastāvdaļa bija mielasts. Tradicionāli svētku ēdieni saistās ar visu, kas apaļš un auglīgs — ar siera rituli (sauli), zirņiem, raušiem, olām. Bet ko un kā mūsu senči ēda pirms 100 un 150 gadiem, to arī Ģimenes dienas apmeklētāji varēs uzzināt dienā pēc Pēteriem — 30. jūnijā.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pasākumu cikls vecākiem un bērniem, kura autore ir muzeja sabiedrisko attiecību nodaļas Izglītības sektora vadītāja Santa Titāne, sniedz iespēju brīvo laiku pavadīt kopā interesanti un saturīgi, atraktīvā veidā iepazīstoties ar muzeja ekspozīcijām un izstādēm. Līdz šim notikuši pieci Ģimenes dienas pasākumi: «Latvijas senvēsture: kā dzīvoja senie ļaudis?», «Viduslaiku bruņinieki», «Kā latviešu zemnieki svinēja Lieldienas», «Ciemos pie muižniekiem» un «Mana mīļākā rotaļlieta».
Cikla noslēguma pasākumā š. g. 22. decembrī, aktīvākās ģimenes, kas vismaz trīs reizes būs apmeklējušas muzeju, saņems pārsteiguma balvas.
Pasākuma norisi muzejā var fotografēt. Ieejas maksa visai ģimenei — 1 lats.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas Rīgā, Pils laukumā 3, 3. stāvā.
Muzeja darbalaiki: trešdien–svētdien no plkst. 11.00 līdz 17.00; pirmdien, otrdien — apmeklētājiem slēgts.