Piesārņojuma likvidēšanai Daugavā palīdzību piedāvā Somija un Zviedrija

Nepieciešamības gadījumā naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai Daugavā palīdzību Latvijai varētu piedāvāt Somija un Zviedrija.

Kā informēja premjera padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Arno Pjatkins, Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim (TP), kurš šodien Berlīnē piedalās Romas līguma parakstīšanas 50. gadadienas oficiālajās svinībās, palīdzību piedāvājuši minēto ziemeļvalstu premjeri.

Arī Somija un Zviedrija rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību.

Kā ziņots, Latviju sasniegs neliels naftas produktu piesārņojums no Baltkrievijas, šodien, pēc tikšanās ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem, teica aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), kurš pašlaik pilda Ministru prezidenta pienākumus.

Šodien Latvijas pierobežā ieradās Baltkrievijas valdības vicepremjers Viktors Burja un ārkārtas situāciju ministra vietnieks Boriss Borengolds.

Burja pēc tikšanās ar Slakteri informēja, ka naftas produktu vads pieder kādai Krievijas kompānijai. Naftas vads pa Baltkrieviju stiepjas 1800 kilometru garumā. Uzņēmumā, kurš Baltkrievijas teritorijā apsaimnieko naftas produktu vadu, strādā 890 cilvēki.

Burja informēja, ka dīzeļdegvielas noplūde notikusi cauruļu savienojuma vietā. Lai noskaidrotu, kādēļ noplūde notikusi, metāla paraugi nosūtīti ekspertīzei. Plīsusi mazākā 375 milimetru caurule.

Noplūdes laikā caurulē bijis 45 atmosfēras liels spiediens. No cauruļvada Ullas upē noplūdušas aptuveni 100 tonnu dīzeļdegvielas. Lai gan esot bijušas uzstādītas septiņas bonu rindas, dīzeļdegviela pa Ullas upi ieplūdusi Daugavā. Tomēr Baltkrievijas speciālistiem izdevies savākt lielu daļu piesārņojuma.

Iespējams, nākotnē gan Latvijā, gan Baltkrievijā Daugavas krastos varētu tikt izveidoti speciāli stiprinājumi, kur nepieciešamības gadījumā varētu piestiprināt piesārņojumu norobežojošās bonas.

Kā ziņots, Daugavā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek uzstādītas speciālas bonas, lai ierobežotu naftas piesārņojuma izplatību. Kā novēroja aģentūra LETA, joprojām bonu nostiprināšana nav izdevusies.

Bonu uzstādīšanā piedalās 83 cilvēki - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Zemessardzes un Robežsardzes pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā ir iespējams iesaistīto cilvēku skaitu palielināt.

Krāslavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Badūns aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašvaldība ir gatava Piedrujā viesnīcā izmitināt un ēdināt glābšanas darbos iesaistītos cilvēkus.

Daugavpils Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Raimonds Margevičs aģentūru LETA informēja, ka gadījumā, ja neizdosies piesārņojumu aizturēt pie Latvijas-Krievijas robežas, līdzīgus dīzeļdegvielas pārtveršanas pasākumus plānots organizēt arī Daugavpilī.

Kā norāda speciālisti, Krāslavai un Daugavpilij šā piesārņojuma dēļ dzeramā ūdens problēmas neradīsies, jo šīs pilsētas izmanto dziļurbumu ūdeni.

Uz augšu