VIDM informē, ka Baltkrievijā, Ullas upē nonācis piesārņojums. Avārijas vieta atrodas apmēram 14 kilometrus no Ullas ietekas Daugavā.

Baltkrievijas puse pagaidām neprecizē konkrētu avārijas laiku un piesārņojuma apjomu. Pašlaik zināms, ka upē izvietotas uztverošās bonas, iespējams, pieci vai septiņi šķēršļi. Ņemot vērā, ka Baltkrievijas atbildīgie dienesti kādu daļu naftas produktu piesārņojuma aizturējuši, Latviju, pēc aptuvenām aplēsēm, varētu sasniegt ap 70 tonnām naftas produktu.

Baltkrievijas dienestu rīcībā neesot tādu bonu un citu tehnisko līdzekļu, lai varētu kavēt piesārņojuma izplatību, tam nonākot Daugavā.

Pašlaik Latvijas speciālisti ierīko norobežojošās bonas Daugavā. Dienestu rīcībā ir arī speciāli absorbenti - vielas, kas piesaista un veicina naftas produktu sadalīšanos, taču, nezinot piesārņojuma apmēru, vēl nav skaidrs, vai absorbentus nāksies izmantot.

Pirmās apdzīvotās vietas Latvijā, kas izjutīs piesārņojumu, ir Piedruja un Krāslava.

Straumes ātrums Latvijā, Daugavas augštecē ir ne mazāks kā 1,3 metri sekundē. Caurtece pie Daugavpils sasniedz 1800 kubikmetrus sekundē. Pēc piesārņojuma nokļūšanas Daugavā tas Latviju sasniegtu apmēram 46 stundās, bet Krāslavā nonāktu 54 stundās.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP), kurš pašlaik pilda Ministru prezidenta pienākumus, izteicies, ka naftas produktu piesārņojums no Baltkrievijas Latviju varētu sasniegt svētdien pirms pusdienām.

Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministrija ziņo, ka avārija notikusi naftas vadā Uņeča-Ventspils Vitebskas apgabala Bešenkoviču rajonā.

Pēc ministrijas sniegtajām ziņām, sestdienas rītā naftas produktu noplūdes dēļ piesārņoti aptuveni 1,2 hektāri zemes. Naftas produkti ieplūduši arī Daugavā.

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālās vides pārvaldes speciālisti izvērtē iespējamās vietas, kurās šajos lielā caurplūduma apstākļos tehniski varētu izvietot bonas piesārņojuma uztveršanai, piemēram, Krāslavā pie tilta.

Plānots laikus gatavoties ūdens monitoringa veikšanai, lai svētdien varētu paņemt fona paraugus, pirms piesārņotais ūdens nokļūtu Latvijā.

Dīzeļdegviela var sajaukties ar ūdeni, kā arī uzkrāties Daugavas līkumos un palienēs.

SIA "Rīgas ūdens" preses sekretārs Artūrs Mucenieks pastāstīja, ka dīzeļdegvielas piesārņojums Daugavā, kas no Baltkrievijas tuvojas Latvijai, neapdraud dzeramā ūdens kvalitāti Rīgā. Arī Krāslavai un Daugavpilij šā piesārņojuma dēļ dzeramā ūdens problēmas neradīsies, jo šīs pilsētas izmanto dziļurbumu ūdeni.

Šorīt notikusi "Rīgas ūdens" speciālistu apspriede, lai izvērtētu iespējamos draudus un rīcību, ja piesārņojums sasniegtu Rīgu. Speciālisti regulāri veic ūdens pārbaudes, gan ūdens ņemšanas vietā Daugavā, gan dzeramā ūdens sagatavošanas stacijā. Uzņēmuma pārstāvji regulāri sazināsies ar Krīzes vadības padomi, lai sekotu notikumu attīstībai.

Kā informēja Mucenieks, apzinātas visas rezerves apakšzemes ūdens gūtņu jaudas, pārbaudīti ūdens piegāžu mehānismi, lai nepieciešamības gadījumā varētu palielināt ūdens piegādes.

Kā uzsvēra Mucenieks, iespēja, ka piesārņojuma dēļ varētu tikt apturēta dzeramā ūdens sagatavošanas stacija "Daugava", ir tuva nullei.