Ņemt var, bet vai vajag? (1)

Arī cīņā pret inflāciju rosinošo patēriņa kredītu «bubuli» no 12. jūnija ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, kas paredz ne mazāk kā desmit procentu iemaksu no finansētās preces vai pakalpojuma cenas, ja tās vērtība ir vismaz simts minimālās mēnešalgas (šobrīd divpadsmit tūkstoši latu). Komercbankas un līzinga pakalpojumu sniedzēji drīkst izsniegt kredītu tikai pēc aizņēmēja legālajiem ienākumiem. Turklāt no 10. jūlija stāsies spēkā norma, ka jebkuru kredītu drīkst izsniegt vienīgi tad, ja tā alcējs būs uzrādījis Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par saviem legālajiem ienākumiem.

Arī pati esmu daudzo Latvijas iedzīvotāju vidū, kuri reizi pa reizei krīt «dzīves uz parāda» kārdinājumā. Tāpēc man šķita interesanti noskaidrot, kāda šī dzīve šķiet, paveroties no filozofiskā un psiholoģiskā aspekta.

Kāda ir mūsu argumentācija, izvēloties to vai citu patēriņa kredīta veidu? Un cik tieksme tērēt vēl nenopelnīto naudu galu galā ir bīstama mūsu katra labklājībai un valsts attīstībai kopumā?

Gramofona vietā — mājas kinozāle

Reizēm šķiet, ka vēlme dzīvot «šeit un tagad» ir absolūta mūslaiku parādība, ko reizēm noveļam arī uz globalizācijas un mūsu iestājas Eiropas Savienībā it kā negatīvajām sekām. Tomēr jau starpkaru Latvijas laikā cīņā ar it īpaši valsts ierēdņu tieksmi dzīvot uz parāda valdība izrādīja tādu atjautību, kāda mūsu šodienas amatvīriem nerādās ne sapnī. «Pilsētas darbinieki nedrīkst uzņemties pārmērīgus parādus,» lasu 1938. gada «Jaunākajās Ziņās». Laikraksts vēstīja, ka visiem Rīgas pilsētas štata un brīva līguma darbiniekiem līdz 1939. gada janvārim jāparaksta solījums, ka viņu kopējā parādu summa nepārsniegs viņu pusgada algu. Par «zvēresta laušanu» draudēja atlaišana no dienesta.

— Kopš 1924. gada Latvijas Banka sāka izlaist tā saucamos «draudzības vekseļus», kurus parakstīja draugs draugam, lai abi ātri tiktu pie naudas. Vekselis bija vērtspapīrs, kas apliecināja, ka Jānis Pēterim galvo kredītu, teiksim, piecsimt latu apmērā, — stāsta Latvijas Vēstures institūta pētniece Ineta Lipša.

Latvija burtiski «slīkusi» šajos «draudzības vekseļos», un daudzi arī sabiedrībā pazīstami cilvēki — piemēram, režisors Eduards Smiļģis — nekautrējušies dzīvot uz parāda. Arī tolaik uz nomaksu varēja iegādāties mēbeles, automašīnas, apģērbus, grāmatas vai, piemēram, patafonu. Cilvēks aizgāja uz veikalu pēc iekārotās preces un pēc tam atkarībā no vienošanās reizi nedēļā vai mēnesī maksāja veikalniekam noteiktu summu — piemēram, gramofons nedēļā izmaksāja trīs latus. — Arī toreiz daudzu noskaņa bija — cilvēks dzīvo tikai reizi un viss ir jāizbauda. Šodien nekas nav būtiski mainījies — vienīgi gramofona vietā uz nomaksu pērkam mājas kinozāli, — uzsver vēsturniece.

Viņas attieksme pret dažādu veidu patēriņa kredītiem gan esot apdomīga. — Man ir kredītlīnija Hansabankā, bet nav īstas vajadzības to izmantot. Tā atrodas darba kārtībā katram gadījumam. Man ir arī hipotekārais kredīts, jo uzskatu — lielāka jēga ir ņemt nevis patēriņa kredītus, bet apjomīgākus aizdevumus, ko var ieguldīt lietās, kuru vērtība nākotnē ja ne augs, tad vismaz nekritīsies.

,

Dzīve uz parāda ir arī sociāls fenomens, kas raksturīgs mūsdienu postmodernajam laikmetam. — Cilvēks pēkšņi ir kļuvis par savas dzīves valdnieku, bet viņš vēl nav gatavs tik milzīgam piedāvājumam. Vēlos dzīvot šodien, bet nezinu, ko darīšu rīt vai parīt. Sākumā daudziem galvenais šķita dabūt šos patēriņa kredītus, nedomājot, kā tos atmaksās. Pēdējā laikā viena mūsu sabiedrības daļa gan jau mācās rēķināt, — atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore psiholoģijā Ineta Tunne. Tendence un arī pati iespēja dzīvot uz parāda attīstās, jo cilvēki vienkārši aizvien vairāk uzdrīkstas. — Arī man ir gan dzīvokļa kredīts, gan arī kredītā iegādāta automašīna. Apzinos — ja nu vairs nespēju atmaksāt šos kredītus, tad ar banku būs iespējams norēķināties, turpmāk dzīvojot, piemēram, bez šīs mašīnas.

Taču esmu pārliecināta, ka nav jābaidās ko zaudēt, bet gan jādomā, kā vairāk nopelnīt, jo bailes uzdrīkstēties arī ir bremzējošs faktors, — uzsver profesore. Tieksme dzīvot uz parāda saistāma arī ar apstākli, ka Latvijas sabiedrībā beidzot sāk atplaukt vidusslānis, kas eksperimentāli meklē iespējas, kā dzīvot labāk jau šodien — ņem kredītus, pērk mašīnas, brauc ceļojumos. — Sabiedrība dažkārt mēdz ļoti kritiski vērtēt patērniecību, tomēr es šim viedoklim nepiekrītu. Svarīgs ir patēriņa īpatsvars. Tas var kļūt bīstams tikai situācijā, ja personībā tieksme patērēt ņem pārsvaru pār citām vērtībām. Man šķiet, ka ar mūsu sabiedrību šobrīd nav tik ļauni, — uzskata Ineta Tunne.

Kāda ir mūsu argumentācija, izvēloties vai neizvēloties «dzīvi uz parāda»? Cita starpā arī uz šo jautājumu atbildi sniegs pētījums «Patērētājsabiedrība Latvijā», kuru programmas «Letonika» ietvaros īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Velga Vēvere. — Sabiedrībā ir izveidojusies paradoksāla psiholoģiskā situācija — apsteidzošā patērēšana, kad lietojam mantu, pirms mums tā pa īstam pieder. Patērēšana pie mums vairāk izpaužas kā izrāviens, jo stratēģiska attīstības redzējuma trūkuma dēļ cilvēki baidās ieguldīt naudu ilglaicīgos projektos. Man pašai ir piešķirts overdrafts, tomēr kopumā cenšos no «dzīves uz parāda» atturēties. Man ir tikai viena kredītkarte — «Visa», kuru izmantoju galvenokārt aviobiļešu un viesnīcu rezervēšanai un grāmatu iegādei internetā, — stāsta Velga Vēvere.

— Ja cilvēks jau bērnībā pieradis aizņemties, tad viņam arī vēlāk pret to nebūs psiholoģiskās barjeras. Man gan ir grūti pārkāpt pāri apjautai – ja nu kas, palikšu parādā. Šķiet, vismaz finanšu jomā jutīšos stabili, ja man nebūs parādu. Tajā pašā laikā straujā inflācija rosina uz domu — krāt nav jēgas, kāpēc gan tūlīt neiegādāties kaut ko ikdienā noderīgu? — pārdomās dalās Irēna Strēle (47 gadi, muzeja darbiniece). Nu jau kādu laiku Strēļu ģimene brauc ar jaunu automašīnu «Hyundai Matrix», kas iegādāta, slēdzot finanšu līzinga līgumu ar bankas «DNB Nord» līzingkompāniju. — Attiecībā uz parādu lietām esmu ģimenē viskonservatīvākā. Vīram, pēc profesijas grāmatvedim, zināšanas ļauj vieglāk orientēties naudas jomā. Turklāt viņam ir arī lielāki ienākumi. Ņemt līzingu mašīnas iegādei bija viņa lēmums, jo labāk ir maksāt mēnesī 150 latus par jaunu braucamo nekā labot veco, kas bija uzticīgi kalpojis jau divdesmit gadus, vai arī pirkt lietotu, — teic Irēna. Viņa ikdienā izmanto privilēģiju braukt ar jauno mašīnu, bet galvenais līzinga maksājumu veicējs ģimenē ir dzīvesbiedrs.

Pēc kādiem kritērijiem vadāmies, izvēloties kredītkartes? Neliela aptauja manu paziņu lokā liecināja, ka noteicošie faktori ir kartes izplatība un papildu priekšrocības, ko tā sniedz ikdienā, — tās var būt bezmaksas aviobiļetes, kuras klientam piešķir, ja viņš karti regulāri izmanto pirkumos, vai arī atlaides veikalos vai kafejnīcās.

,

Vai Latvijas patērētāju kontekstā var runāt par kādu īpašu kredītņēmēju kultūru? — Kopumā Latvijas iedzīvotāji ir pietiekami apdomīgi, un viņus nav viegli pārliecināt, ka dzīvot uz parāda ir ikdienišķa lieta. Tomēr daudzi atzīst par pareizu, ka kvalitatīvi jāsāk dzīvot uzreiz. Mūsu banka klientus aicina aizdevumus izmantot, lai pirktu preces, kas uzlabo dzīves kvalitāti, jo pareizi iztērēta nauda nostiprina cilvēka sociālo statusu, — atzīst Hansabankas norēķinu karšu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Hansabanka līdz šim izsniegusi 137 tūkstošus kredītkaršu (17 procenti no karšu kopskaita), no kurām vairākums ir kartes ar fiksēto mēneša maksājumu, kas ir būtiska priekšrocība klientam viņa mēneša tēriņu kontrolē.

«Parex bankas» maksājumu karšu nodaļas vadītājs Andris Riekstiņš piebilst: — Gados jaunie klienti parasti ir mazliet pārgalvīgāki, jo viņiem pret kredītkartēm ir mazāk aizspriedumu. Galvenais jautājums ir nevis, kā aizņemos, bet gan, kā dzīvoju, jo bankas nekad nekontrolēs, cik lietderīgi cilvēks tērē naudu. Viena no šobrīd Latvijā lielākajiem aizdevējiem — a/s «GE Money» — pārdošanas vadītājs Viktors Toropovs savukārt novērojis: — Cilvēki sāk aizņemties atbildīgāk, tomēr ievērojama daļa iedzīvotāju izdevumus veic spontāni, neplāno savu ģimenes budžetu, līdz ar to kredītmaksājumus izjūt kā papildu slogu savam budžetam un nereti kavē maksājumus, kā arī mēdz izmantot kredītu esošo parādsaistību segšanai.

,

Sarunās ar paziņām pārliecinos, ka šodien vēl esam posmā, kad priecīgi tērējam. — Iztērēju visu kredītkartes limitu, toties jutu, ka pa īstam dzīvoju. Mans lozungs ir — baudīt dzīvi, kamēr var! — atklāti atzīst Elīna (studente, 22). Vai patērētāja filozofija kādā brīdī nevar kļūt bīstama viņa ikdienas dzīves kvalitātei?

— Vērojot Parādnieku reģistra datus kopš tā izveides 2003. gadā, var redzēt, ka lielākā daļa — apmēram divas trešdaļas no reģistrā ievadītajām kavētajām saistībām — pēc kredīta veida ir kredītkaršu kredīti, kā arī kredīti, kas ņemti patēriņa preču iegādei. Pēc apjoma tās ir saistības, kas nepārsniedz un ir pat mazākas par tūkstoti latu, — stāsta Latvijas Bankas Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājs Mārtiņš Grāvītis. Pēc pēdējiem datiem, divdesmit procenti (15 367 ieraksti) no visiem kavētajiem maksājumiem ir simts līdz 200 latu robežās. Daudzkārt kredītu maksājumu kavēšanās iemesls esot cilvēku neapzinīgums un vieglprātība. Ja šādas salīdzinoši nelielas summas atmaksu kavē par vairāk nekā sešdesmit dienām, tad neakurātā kredītņēmēja vārds parādās Parādnieku reģistrā, un tas jau nozīmē, ka cilvēks ir būtiski pabojājis savu kredītvēsturi un reputāciju.

Kādu vietu «dzīve uz parāda» ieņem mūsu sabiedrības attīstības tendenču kopainā? — Patēriņa kreditēšana joprojām turpina augt, un cilvēki visnotaļ optimistiskā gaisotnē turpina aizņemties. Tajā pašā laikā inflācijas procesu ietekmē esam arī kļuvuši skeptiskāki un izvēlīgāki. Cilvēki vairāk iegādājas ne vien preces, bet arī pieredzi — ņem kredītus, lai dotos ceļojumos, kā arī, apmeklējot zvaigžņu koncertus, iepazītu pasaules kultūru šeit pat Latvijā, — novērojis starptautiskās reklāmkompānijas «DDB Worldwide» Latvijas pārstāvniecības stratēģiskais plānotājs Reins Grants. Viņa pārstāvētā firma jau vairākus gadus regulāri informē par jaunākajām tendencēm, kas tuvāko gadu laikā ietekmēs Eiropas un Latvijas sabiedrību.

Kādas ir Latvijas Bankas prognozes par patēriņa kreditēšanas nākotni Latvijā? Lielāko kreditētāju — zviedru banku «Swedbank», «SEB» un to Latvijas meitasuzņēmumu Hansabanka un «SEB Latvijas Unibanka» — vadība jau ir paudusi apņēmību mazināt hipotekāro un patēriņa kredītu izsniegšanas tempus.

— Varam gaidīt, ka šogad bankas sāks aktīvāk kreditēt uzņēmumus — it sevišķi ražojošo un eksporta sfēru, reizē samazinot sava kredītportfeļa atkarību no nekustamā īpašuma nozares attīstības, — uzsver Mārtiņš Grāvītis. Jo izsniegto kredītu skaita attiecībā pret kopprodukta līmeni Latvija jau tagad apsteigusi gandrīz visas jaunās ES dalībvalstis, tuvojoties atsevišķām eirozonas valstīm — Grieķijai, Somijai, Itālijai.

Aptaujātie komercbanku pārstāvji savās prognozēs ir optimistiskāki. — Potenciāls patēriņa kreditēšanai Latvijā ir milzīgs. Eiropas Savienībā šis kreditēšanas veids pārsvarā tiek bāzēts uz kredītkartēm, un Latvijā šī sistēma vēl ir tālu no attīstīto valstu līmeņa, — uzsver Andris Riekstiņš. — Lai sasniegtu Eiropas Savienības attīstīto valstu vidējos rādītājus, mums ir vēl daudz iespēju savu patēriņu segt ar banku aizdevumiem jeb šodien maksāt ar naudu, kas tiks nopelnīta rīt, — atzīst Ināra Tiltiņa.

«Visapkārt tiek dejots un līksmots uz velna paraušanu. Bet tajā pašā laikā visos kaktos skan sēra jo sēra simfonija: «Ak, cik kluss tirdzniecībā! Ak, kāda krīze rūpniecībā! Ierēdņiem bada maize! Brīvo profesiju ļaudis knapi garu velk!» Ļaudis skrien no bankas uz banku, no viena naudinieka pie otra un, vārda pilnā nozīmē diedelējot, lūdzas kredītu. Bet visās Rīgas zālēs ļaudis nosvīduši priecājas un starp tiem vairums tādu, kas cauru dienu skrējuši un diedelējuši pēc kredīta. Vakarā skan dziesmas, plūst vīns, zaigo dāmu greznie tērpi. Vai tas neizskatās pēc dzīrēm mēra laikā? Vai nav pēdējais laiks uzsaukt: prātiņ, nāc mājās!» 1928. gadā aicināja izdevums «Pēdējais Brīdis». Retoriskais jautājums laikam arī vēl šodien ir tāds pats — ņemt jau var, bet vai vajag?

,

26% skaidras naudas kredītu to ņēmēji izmanto mājokļa remontam, 17% — mājokļa iekārtošanai, 11% — studijām un kursiem, 10% — veselības uzlabošanai,

- rīdzinieki daudz biežāk nekā pārējo reģionu iedzīvotāji kredītu plāno izmantot ceļojumam un svētku rīkošanai (0% respondentu, kas dzīvo Latgalē, norādījuši, ka plāno izmantot kredītu ceļojuma apmaksai). Kurzemē, Vidzemē un Latgalē skaidras naudas kredītu vairāk izmanto mājokļa remontam un iekārtošanai. Zemgalē iedzīvotāji visbiežāk skaidras naudas kredītu izmantojuši studiju maksas segšanai,

- preces vai pakalpojumus cilvēki iegādājas atkarībā no sezonas — vasarā vairāk dārza tehniku, ceļojumus, rudenī — apmācību kursus, apkures iekārtas, ziemā — sporta inventāru, pavasarī — celtniecības materiālus, medicīniskos pakalpojumus. Neatkarīgi no sezonas saskaņā ar «GE Money» datiem patēriņa kredītu visbiežāk izmanto sadzīves tehnikas un elektropreču iegādei,

- visbiežāk kredītā tiek iegādātas «BMW», «Audi», «VW», «Opel» un «Mercedes-Benz» automašīnu markas. Dārgu automašīnu iegāde raksturīga tieši Rīgas iedzīvotājiem,

- autolīzingā vispopulārākās automašīnas ir «Mercedes-Benz», «KIA», «Mitsubishi», «BMW» un «VW». Šis pakalpojums ir populārāks vīriešu vidū vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Tas ir vispieprasītākais Vidzemē, visretāk — Latgalē. Lielākajai daļai autolīzinga izmantotāju ir ģimene ar vienu vai vairāk bērniem. Vidējā cena, kuras vērtībā cilvēki visbiežāk izvēlas ņemt automašīnu kredītā, ir ap Ls 4000 un izvēlētais vidējais atmaksas termiņš ir pieci gadi vidējā cena, kuras vērtībā cilvēki visbiežāk izvēlas ņemt automašīnu finanšu vai operatīvajā līzingā, pēc «GE Money» datiem, ir ap Ls 15 000 un izvēlētais vidējais atmaksas termiņš ir seši gadi,

- vispieprasītākais ir skaidras naudas kredīts 100–200 latu apmērā (visbiežāk Latgalē), gandrīz tikpat populārs ir 400–500 latu liels kredīts (visbiežāk Rīgā),

- kredītam preču un pakalpojumu iegādei kategorijā līdz Ls 2500 visbiežāk izvēlas 15 mēnešu atmaksas termiņu, bet kategorijā no 2500 līdz 10 000 latiem — 50 mēnešu termiņu.

Avots: A/s «GE Money Latvia» veiktais pētījums.