Daudzi Vecrīgas un klusā centra zemesgabali mainījuši īpašniekus

FOTO: AFI

Pagājušā gada laikā īpašniekus mainījusi virkne ievērojamu Rīgas vecpilsētas un klusā centra zemes platību, liecina «Baltic Screen» pētījums, kas publicēts laikrakstā «Dienas Bizness».

No Vecrīgas un klusā centra lielāko un vērtīgāko zemes gabalu īpašnieku saraksta aizvadītā gada laikā pazudusi vesela virkne vārdu un uzvārdu. Viens no visiespaidīgākajiem darījumiem noticis, 1948. gadā dzimušajam Pjotram Baumam par vairāk nekā trīsarpus miljoniem latu pārdodot kompānijai «Stygate Properties Limited» 4283 kvadrātmetrus zemes ar trim necilām ēkām Pulkveža Brieža ielā 35. Interesanti, ka Baumam šo īpašumu oficiāli bija uzdāvinājis 1973. gadā dzimušais Boriss Baums, kas to 1999. gadā no Centrālās savienības «Turība» bija nopircis par nepilniem 205 000 latu.

Tāpat sarakstu pametis 1945. gadā dzimušais Andris Medenieks, kas zemes gabalu ar ēkām Ganību dambī 3 pirms desmit gadiem bija saņēmis kā dāvinājumu, bet nu to pārdevis SIA «Dambja centrs» par 530 000 latu, uzņēmēja Regīna Ločmele, kas uz uzturlīguma pamata iegūto īpašumu Pētersalas ielā oficiāli pārdevusi par 200 000 latu, un Aleksandrs Zindmans — mazpazīstams 1960. gadā dzimis uzņēmējs, kurš trešdaļhektāru zemes Katrīnas dambī 2003. gadā bija iegādājies no Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības.

Lielāko Vecrīgas un klusā centra zemes platību īpašnieku sarakstā starp fiziskajām personām pirmajā vidū ierindota Anita Šķestere, kam pieder 3,24 hektāri zemes 428 292 latu vērtībā. Nošautā alkohola tirgotāja Arņa Šķestera atraitne, kurai mantojumā palikušas ievērojamas zemes platības Ganību dambī, joprojām ir lielākā klusā centra zemes īpašniece.

Otrajā vietā ierindota 1931. gadā dzimusī Natālija Roždestvenskaja, kas vairāk nekā hektāru zemes Eksporta ielā mantojusi no 1920. gadā dzimušā Vsevoloda Zamkova. Viņai piederošo 1,17 hektāru vērtība ir 48 522 lati.

Trešajā vietā sarakstā ievietota Edīte Feldmane, kam pieder 0,50 hektāri 44 145 latu vērtībā. 1937. gadā dzimusi kundze savus īpašumus Pētersalas un Katrīnas ielā ieguvusi denacionalizācijas ceļā.

Vecrīgas un klusā centra lielākais zemes platību īpašnieks no juridiskajām personām ir SIA «Tēvzemes īpašumi», kam pieder 8,87 hektāri 1 011 225 latu vērtībā. Georga Mārtiņa un Pētera Laimoņa Nārunu uzņēmuma lielākais centra zemes īpašums ir 8,83 hektāri Katrīnas dambī un Lugažu ielā.

Otrajā vietā ierindots SIA «Lugaži», par ko pētījumā norādīts, ka mazpazīstamajai kompānijai piederošie 7,3 hektāri zemes ar veselu virkni ēku Lugažu ielā 2 privatizēti jau 1999. gadā.

Trešajā vietā atrodas Rīgas brīvostas pārvalde, kam pieder 5,98 hektāri zemes 186 857 latu vērtībā. Nākamgad Rīgas brīvostas pārvalde šajā sarakstā, visticamāk, vairs neatradīsies, jo savus nepilnos sešus hektārus Eksporta ielā 3a, 3b tā šā gada februārī par 5,94 miljoniem latu pārdeva SIA «Rīgas pasažieru termināls».

Kā Vecrīgas un klusā centra vērtīgāko zemes platību īpašnieki sarakstā minēti Šķestere, Jeļena Orlova, kam pieder 1510 kvadrātmetri zemes un divas ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 7, kā arī Valdis Bērziņš — Austrālijas latvietis un Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks, kam Vecrīgā ir četri nekustamie īpašumi.

Savukārt Vecrīgas un klusā centra vērtīgāko zemes platību īpašnieku no juridiskajām personām sarakstā pirmajā vietā minēta Latvijas Universitāte, kam Rīgas centrā kopā pieder septiņi zemesgabali.

Otrajā vietā sarakstā ierindota AS «Universālveikals «Centrs»», kompānijas centra īpašumi gada laikā nav mainījušies — tie joprojām ir pieci zemesgabali 5473 kvadrātmetru kopplatībā.

Savukārt trešajā vietā sarakstā ierindota AS «Parex banka». Pēc īpašumu pārdošanas uzņēmumam «Latio» datiem, kredītiestādei pilsētas centrā palikuši tikai divi nekustamie īpašumi — 4689 kvadrātmetri zemes Tērbatas ielā 2 un 624 kvadrātmetri zem ēkas Krišjāņa Valdemāra ielā 1b. Tiesa, saskaņā ar zemesgrāmatu ziņām pēdējais īpašums tāpat jau pārdots «Latio».