Meli un statistika

Axels: — Šajos stāstos kā likums dominē kvantitāte plus baigā eksotika — visi un visas paņem visus, ko vien sagrib, un var, cik un kad vien grib. Vārdu sakot — baigi rullē! Kvalitāte klausītājam (lasītājam) jāpiedomā klāt. Un nav jau grūti piedomāt, jo tāāādi seksa giganti — visas šitās sexy beibes un blondi-banderasi — skaidrs, ka gultā ir baigi krutie — ņemas tā, ka kūp! Bet katrai medaļai ir divas puses...

Ja kaut ko ļoti gribas, bet bail realizēt... tad var par to parunāt. Parunāt ar citiem tādiem pašiem, kuri savas fantāzijas par varoņdarbiem seksa jomā uzdod par realitāti, jo visi taču baigi sekso — ar ko es sliktāks?!

Alexa: — Kāds labs draugs, jauks vīrietis ap četrdesmit, reiz man izstāstīja joku: «Ar 80% sieviešu guļ tikai 20% vīriešu populācijas, taču atlikušie 80% cenšas visiem iestāstīt, ka tieši viņi ietilpst minētajos 20 procentos.»

Es to novērtēju kā drosmi — viņa spēju atzīties, ka nevainību zaudējis tikai divdesmit gadu vecumā. Apmēram tajā pašā laikā viņš apjautis arī pašapmierināšanās priekus. Vai daudziem vīriešiem pietiktu drosmes atzīties, ka mūža laikā viņš piedzīvojis tikai dažas orālā seksa epizodes. Un vai viņš viens tāds?

Kaut kas traks, teiksi? Tas mūsu seksa pārsātinātajā pasaulē nemaz nevar būt! Nē, izrādās, ka var! Turklāt šis vīrietis ir normāls džeks, kas dzīvo normālu dzimumdzīvi laulības ietvaros, ar ko esot apmierināts. Viņa seksuālās uzvaras visas dzīves laikā saskaitāmas uz abu roku pirkstiem. Kurvīti no sievietēm viņš saņēmis pietiekami daudz reižu, lai sāktu bažīties, vai ir tik neatvairāms, kāds patiesībā sev šķiet, lai gan vēl līdz šim priecājas par to, ko redz spogulī. Spriežot pēc delnu virspuses, šis vīrietis nav metis mieru sportam, vismaz tam, ko dēvē par veselīgajām fitnesa minūtēm.

Axels: — Starp citu, arī manu čomu palielais bariņš, nemaz nav seksuāli izbadējušies maniaki. Visiem ir sievas, draudzenes, mīļākās. Jā, šad un tad kāds aizšauj pa kreisi. Es saku kāds, nevis visi. Un arī tad tās esot 1—10 reizes gadā. Izņēmumi ir dubultas attiecības — tad pa kreisi sanāk biežāk, nekā mājās.

Turklāt viens otrs nereti piedzīvo arī īsākus vai garākus seksa bada periodus, jo šajā vecumā — 30 ar plus — gan sievietes, gan mēs paši mēdzam slimot: sākot ar smagām iesnām un beidzot ar sirds vainām. Bet dažreiz vienkārši negribas. Citreiz nav spēka stresa un mūžīgā noguruma dēļ. Normāls cilvēciskais rādītājs. Tāpēc, kad presē vai TV kāds vecis apgalvo, ka viņš sievietei neatsaka nekad un nekādos apstākļos, vārdu sakot — var atteikties no visa kā, tikai ne no seksa — lai nu ned...!

Seksot kā traki var padsmitnieki un divdesmitgadnieki. Es gan domāju, ka arī viņi stipri izpušķo savas uzvaras. Gluži tāpat kā to darījām mēs un, iespējams, arī visas vīriešu paaudzes pirms mums. Zaļajā jaunībā lielākā daļa vīriešu intīmā atmosfērā ar sievieti vēl jūtas visai neveikli un nedroši — tādi patizli. Tāpēc vajag šņabi, nu vismaz alu, un diemžēl ir tādi, kuriem vajag arī narkotikas. Tās sarunas par seksu pa labi un kreisi bieži ir savas pašapziņas paglaudīšana, sava ego iedrošināšana.

Kas par seksu var sanākt, ja notiek žvingulī, turklāt ar mazpazīstamu dāmu? Nu tāds sporta stūķis vien ir. Riktīgi TO darīt un izbaudīt sanāk tikai ar pastāvīgu partneri, turklāt, ja ir jūtas. Jā, ar savējo var seksot septiņās oktāvās. Pats jūti, ka viss notiek, bet to jau neviens nepieskaitīs pie blondu-banderasu kausiem.