Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pasaulē ir vairākas kailkaķu šķirnes, un viena no senākajām ir Kanādas sfinkss. Mazāk izplatīts (un neoficiāls) šīs šķirnes nosaukums ir Mēness kaķis. Zinātāji šo kanādieti raksturo kā īpatnēju ne tikai izskata dēļ, bet arī viņa īpaši piemīlīgā rakstura dēļ.
Šķiet, ka līdz ar kažoka zaudēšanu sfinksi zaudējuši arī daļu kaķiskās dabas. Acīmredzot mutācijas, kas mainījušas šā dzīvnieka izskatu, mainījušas arī viņa psihi. Nē, nekā nelāga tur nav! Kailuļi vienkārši ir īpaši! Un tas sakāms arī par kailajiem suņiem. Šie radījumi it kā ar atkailinātiem nervu galiem sajūt pat kosmosa strāvojumus, par cilvēku noskaņojumu nemaz nerunājot! Ir trīs sfinksu šķirnes – Kanādas un Donas sfinksi, kā arī tā dēvētais pīterbolds. FCI atzinusi tikai Kanādas sfinksus. Krievijas kaķinieki vēl kašķējas, vai pīterbolds ir atsevišķa šķirne.
Seno acteku kaķi?
Presē ziņas par kailiem kaķiem drukātas jau vairāk nekā pirms 100 gadiem. Taču bezkažokaini kaķi minēti jau seno acteku rakstu pieminekļos. Un kāds gan tur brīnums – kaili suņi taču viņiem bijuši!
Un Amerikā kailie kaķi bijuši sastopami vēl pagājušā gadsimta sākumā, kad izstādē rādīti Meksikas kailuļi. Spriežot pēc aprakstiem, meksikāņu kailkaķi ievērojami atšķīrušies no mūsdienu sfinksiem. Viņiem bijis garš ķermenis, gara aste, ķīļveidīga galva ar lielām ausīm, dzintarkrāsas acis un garas ūsas (mūsdienu Kanādas sfinksiem ūsu gandrīz nemaz nav), turklāt ziemā šiem dzīvniekiem augusi plāna vilniņa, kas, pavasarim atnākot, nozudusi (gan ūsas, gan ziemas ietērps ir arī Donas sfinksiem).
Līdz 30. gadiem nodzīvojis tikai viens šādu kaķu pāris, turklāt pēcnācēju viņiem nav bijis. Šķirne pazuda.
No asinsgrēka...
Kanādas sfinksu šķirnes pirmsākumi meklējami 1966. gadā, kad Ontārio provincē kādai pūkainai kaķenei piedzima mazuļi, starp kuriem atradās arī viens kailulis. Kad šis puišelis paaugās, viņu sapāroja ar... māti. Asinsgrēka rezultātā piedzima kaķēni gan ar, gan bez apmatojuma. (Jāpiebilst, ka tuvradniecīga pārošanās nav nekas neparasts – ne viena vien jauna kaķu un arī suņu šķirne radīta tieši tā.) Turpmākajos gados kailais ne reizi vien tika pārots gan ar savu māti, gan māsām, meitām un pat mazmeitām. Visu šo orģiju rezultātā iezīmējās divi atšķirīgi sfinksu tipi. Ar sfinksu audzēšanu aizrāvās aizvien vairāk kaķinieku gan Kanādā, gan ASV. 1971. gadā CFA (Amerikas felinologu organizācija) atņēma šķirnei tās pagaidu statusu.
Kāpēc tā? Sfinksu bija gaužām maz, un ar esošajiem dzīvniekiem bija gaužām maz cerību radīt stabilu populāciju. Pārošanas rezultāti nebija paredzami. Kailuļi ļoti bieži cieta no dažādām veselības problēmām un jau kaķēnu vecumā mira.
Šai brīdī Kanādas sfinksu īsā vēsture varētu arī beigties. Taču 1975. gadā Minesotas štatā (ASV) kādai normālai kaķenei piedzima bezvilnains kaķēns. Gadu vēlāk pasaulē nāca bezvilnaina kaķenīte. Šis pāris kļuva par Kanādas sfinksu saimes cilts dibinātājiem. Pēc dažiem gadiem Kanādas pilsētas Toronto ielās atrasti vairāki kaili kaķēni. Viens runčuks, kuru saimnieki nosauca par Bembiju, gan bija drausmīgā stāvoklī – ar izdurtu aci, sakropļotiem sēkliniekiem... Nebija šim dzīvniekam lemts kļūt par šķirnes attīstības veicinātāju. Tomēr viņa vārds šķirnes vēstures annālēs ierakstīts: Bembijs ir Kanādas sfinksu ilgdzīvošanas čempions – viņš nodzīvoja līdz 19 gadu vecumam. Abi pārējie atrastie kaķēni aizceļoja uz Holandi – viņi kļuva par Kanādas sfinksu Eiropas atzara dibinātājiem.
Lai šķirne saglabātu veselīgumu, sfinksus laiku pa laikam pāroja ar Devonas reksiem. Devonieši bija ģenētiski tuvi sfinksiem, turklāt izrādījās, ka kailo kanādiešu savienībā tikai ar šīs šķirnes kaķiem jau pirmajā paaudzē radās kailuļi. Tiesa, daži kailie kanādieši vēl mūsdienās atgādina noskūtus devoniešus.
Īstens Kanādas sfinkss izceļas ar silueta vieglumu jeb gaisīgumu. Viņa figūrā nav nevienas taisnas līnijas. Kontūras plūdeni pāriet cita citā, tas ir īsts mākslas darbs, kas atgādina ķīniešu statuetes, kurās attēloti omulīgi krunkaini vīriņi. Sfinksi (ne tikai kanādieši) ir vienīgie kaķi, kuri svīst, kā arī spēj gūt saules iedegumu. Tāpēc, lai gan šie dzīvnieki ir tīrīgi un paši rūpējas par sevi, vajadzētu viņus mazgāt. Un nekādā gadījumā nedrīkst viņus atstāt šaurā telpā tiešos saules staros. Tāpat nedrīkst šos kaķus turēt telpās, kurās valda caurvējš – kažociņa, kas pasargā no aukstuma, nav, tāpēc mīlulis var saaukstēties.
***
SAIMNIECES LEPNUMS
Kanādas sfinksiem ir citas uzvedības manieres
"Pašu pirmo kaķeni es atvedu no Beļģijas," stāsta Kanādas sfinksu saimniece, Zoocentra tirdzniecības tīkla direktore Ilva Kubasova. "Esmu izveidojusi pirmo šo kaķu audzētavu Golden Nest Latvijā. Tajā šobrīd ir 12 sfinksu. Nīderlandē iegādājos sfinksu – kaķu puiku, kam pašlaik ir pusotra gada. Interesantākais, ka viņam ir zilas acis. Ārzemēs šīs šķirnes kaķi Piparu iegādājos par 3000 eiro.
Pirms sāku nodarboties ar Kanādas sfinksiem, man jau bija uzkrāta pieredze darbā ar persiešu kaķiem. Salīdzinājumā ar citiem kaķiem sfinksiem ir atšķirīgas uzvedības manieres, tie ir nesalīdzināmi pārāki intelekta ziņā. Kaķiem ir ļoti skaista, tīra āda, atlētisks un lunkans augums. Tie ir aktīvi mājdzīvnieki, kuri neatstāj spalvas ne uz drēbēm, ne mēbelēm vai grīdas, jo apmatojums ir ļoti īss. Jāpiebilst, ka sfinksi nevar dzīvot bez cilvēku klātbūtnes, tos arī nav ieteicams atstāt uz ilgāku laiku bez uzraudzības. Viņi nemitīgi meklē cilvēku sabiedrību. Es sfinksu drīzāk uztveru kā mazu bērnu, kas grib un prot spēlēties. Tiklīdz saimnieks apsēžas krēslā, kaķis uzreiz ir klāt – ieraušas klēpī un gaida, kad to paglāstīs. Tie saimnieki, kuri izvēlējušies šo mājdzīvnieku, novērtē visas sfinksa labās īpašības – uzvedību, tīrību, augsto intelektu, uzticību saimniekam. Manuprāt, liela daļa pēc tam izvēlas rūpēties tikai par sfinksiem. Pašā sākumā grūtāk bija atrast saimniekus pirmajam metienam, šobrīd Latvijā varētu jau būt apmēram 100 šīs šķirnes kaķu.
Manam Piparam ir sava mūža mīlestība – kaķenīte, ar ko viņš kopā vienā būrī atceļoja no Nīderlandes. Pēc pusgada, kad abi satikās starptautiskajā izstādē, viens otru pazina, izrādīdami nepārprotamu sajūsmu. Tādas dzīvnieku emocijas nav vārdos aprakstāmas, tas bija vienreizējs skats. Pipars jau ir tēvs vienai mazai kaķu meitenei, kuru vedu novērtēt arī uz neseno izstādi. Apmēram pēc mēneša gaidāms jauns metiens, būs jauna sfinksu paaudze. Šīs šķirnes kaķiem jābūt čipotiem (ausīs ieliek speciālus čipus ar numerāciju), lai nodrošinātos pret zagšanu un tādējādi varētu tos atrast. Parasti sfinksus nelaiž brīvā vaļā ārā, tie galvenokārt dzīvo un uzturas telpās. Katram kaķim ir sava speciāla mājiņa, kur viņš guļ, nepieciešamais aprīkojums un greznumlietas.