Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9244244t1h3b5e.jpg)
Trakajā celtniecības bumā iekrituši visi – pat valdības vīri, kuriem, šķiet, pat kāpas būtu gana piemērotas privātmāju vai citu ēku būvniecībai. Apbūves gabali tiek iepirkti visneiedomājamākās vietās. Un, tikai nonākot līdz pašiem būvniecības darbiem, daudzi attopas, kā gan šajā dūksnājā vai plūstošo smilšu pārņemtā vietā lai uzceļ māju, lai jau pavisam drīz tā nesāktu šķiebties un plaisāt.
Iespējas ir un pat vairākas. Tās visas jau ir izgudrojuši mūsu senči pirms daudziem gadu simteņiem – gan pāļi, gan plātņveida jeb «peldošie» pamati. Šodien piedāvātais ir vien tehnoloģisks uzlabojums. Uzreiz gan jāteic, ka «peldošie» pamati attiecināmi vien uz nenoturīgu grunti, bet ne uz ūdeni. Tāpēc par applūšanas briesmām jādomā, pirms iegādājaties zemi.
Gan pilij, gan privātmājai
Plātņveida pamati Latvijā nav pārāk populāri – tos aizvien vairāk sāk izmantot tikai pēdējos gados. Taču tas, pēc SIA «Primekss» projektu menedžera Māra Radziņa teiktā, nenozīmē, ka šis risinājums būtu kas jauns. Padomju gados celtajai Zinātņu akadēmijas ēkai izvēlēti tieši plātņveida pamati, jo ēka atrodas Daugavas vecās gultnes vietā. Attiecīgi arī gruntij nav pārāk liela stabilitāte. Kā redzams, tad šī ēka stāv joprojām un sabrukt negrasās.
Šodien šādus pamatus izmanto gan privātmāju celtniecībā, gan lielajām daudzdzīvokļu ēkām. Pārsvarā gadījumos, kad ir konstatēta nestabila grunts, – smilšainās vietās, vecajās upju gultņu vietās un citur. Šādās vietās var izbūvēt arī ierastos lentveida pamatus, taču tad jau būtu nepieciešams izbūvēt visai lielu pamatu pēdu, kas ir gan darbietilpīgi, gan finansiāli neizdevīgi.
Plātne – ātrāk un lētāk
Izbūvējot plātņveida pamatus, nu jau vairākus gadus Latvijā celtniekiem un ēkas īpašniekiem ir iespēja izvēlēties – izmantot metāla armatūru vai tērauda šķiedrām stiegrotu betonu (fibru betons).
Pirmais, lai arī vairāk pazīstams un daudzu konstruktoru uztverē vienīgais pareizais risinājums, lēnām sāk savas pozīcijas zaudēt. Vainojama vien tirgus ekonomika – visiem gribas, kā lētāk un ātrāk.
Armatūras iestrādāšana ir sarežģītāka – vispirms jāveido pamatne, tad jāarmē un tikai tad var liet betonu. Lielāku slodžu gadījumos iznāk veidot pat trīs kārtas, un tas jau ir visai laikietilpīgs process. Arī celtnieki nav pārāk lielā sajūsmā par šādu darbu, jo staigāšana pa armatūru noklātu klāju nav tā patīkamākā nodarbe.
Fibru betona gadījumā armatūras uzdevumu pilda betonā iestrādātās speciālas tērauda šķiedras. Masa objektā tiek piegādāta jau gatava – atliek vien piepildīt veidņus. Pat tad, ja izmantotais metāla daudzums un betona masa kopumā izmaksās vienādi, fibru betons būs izdevīgāks kaut vai uz darba algu rēķina.
Veicot pavisam vienkāršus aprēķinus, var konstatēt, ka nenoturīgas grunts gadījumā, arī salīdzinot ar lentveida (tiek ieteikti kā izdevīgākie) pamatiem, fibru betona plātnes izmaksās lētāk. Kaut arī pirmajā brīdī šķiet, ka plātnei tiek izmantots ļoti daudz betona, taču, kā liecina speciālistu aprēķini, tas nepieciešams kaut nedaudz, bet tomēr mazāk nekā lentveida pamatu risinājumā. Arī šajā gadījumā finansiālo izdevīgumu vieglāk sarēķināt kopējās izmaksās – kopā ar darba algām un izmantotās tehnikas nomu. Lentveida pamatu gadījumā vispirms ir jānostumj melnzeme, ar ekskavatoru jāizrok pamatu tīkla vietas, jāveidņo, jāstiegro un jābetonē un beigās vēl vidusdaļa jāpieber ar granti un tad vēl jāveido melnā grīda. Plātņveida pamatu gadījumā nepieciešams nostumt melnzemes virskārtu, jāuzber un jānoblīvē grants, jānoveidņo un jāpiepilda ar fibru betonu, un tad jau ir melnā grīda. Pēc trim dienām jau var sākt pirmos tālākos darbus.