Laiks februārī vairs nav gluži tāds, kā ziemās ierasts. Visur, kur pulcējas cilvēki, gaisā pilienu veidā var izplatīties vīrusi, kas izraisa slimošanu.
Vīrusi aktivizējas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pacietība
Krasu temperatūras svārstību laikā – organismam pārkarstot vai salstot – gļotādas kļūst jutīgākas. Caur tām organismā nonāk vīrusi. Bet ne vienmēr vainojama novārdzināta imūnsistēma. Liela nozīme ir dzīvesveidam (stresam, nogurumam, nepietiekamam miegam), nabadzīgai ēdienkartei un nepiemērotam apģērbam. Bērnu veselībai no svara arī attiecības ģimenē.
Saaukstēšanos, objektīvi novērtējot situāciju, bieži var pievarēt bez zālēm. Vajadzīgs tikai miers, daudz šķidruma un vitamīnu. Lai gan paaugstināta ķermeņa temperatūra norāda, ka organisms cīnās ar vīrusu, izdalot vielas, kas to sadedzina, tas nelīdz, ja termometra rādījums kāpj augstāk par 38 grādiem. Ja šāda temperatūra saglabājas vairākas dienas, ieteicams apmeklēt ārstu vai izsaukt viņu uz mājām. Ģimenes ārste Inga Zemīte aicina arī pārspīlēti netuntuļoties, lai ķermenis nepārkarst. Tas atveseļošanos neveicina.
Arī tad, ja deguns tek straumēm, var iztikt bez ķīmiskiem preparātiem – notiek tā dabiska drenāža. Klepus savukārt atbrīvo elpceļus un plaušas no gļotām. Kaklu var skalot ar siltu ūdeni, kurā izšķīdināts nedaudz vārāmās sāls. Iesnas un klepus nedēļas laikā pāriet bez īpašas ārstēšanas. Iemesls bažīties ir tad, ja arī pēc nedēļas šie simptomi nav mazinājušies.
Ja iesnas piemeklējušas zīdaini, otorinolaringoloģe Ilze Dobele mudina nodrošināt viņam iespēju elpot caur degunu, jo līdz gada vecumam bērni vēl neprot elpot caur muti. Turklāt spēcīgas iesnas pat pieaugušajam var pāriet vidusauss iekaisumā. Mazuļa nāsis var skalot ar aptiekās nopērkamo jūras ūdeni. To degunā vēlams iepilināt, nevis iesmidzināt. Vēlāk to uzmanīgi izsūc ar speciālu baloniņu vai izsusina ar vates tamponiņu.
Ja bērnu moka klepus un viņam sāp kakls, muguru un pēdas var ierīvēt ar terpentīna ziedi vai uz stundu uzaut zeķes, kurās iebērts sinepju pulveris.
Pirmsskolas vecuma bērni, ja ir iesnas, bet nav temperatūras un viņi jūtas mundri, pat drīkst iet ārā.
Svaigs vitamīns
Ja parādās viegli saaukstēšanās simptomi, ģimenes ārsts Andris Lasmanis iesaka pirmās trīs dienas dzert daudz zāļu tējas – liepziedu, kumelīšu, aveņu, mežrozīšu, piparmētru u.c. Spēcina arī ingvera novārījums ar medu.
Daudz šķidruma – ūdens, nesaldinātas (vai ar medu) tējas vai sulas – jālieto arī tad, ja parādījušies nopietnāki simptomi. I. Zemīte ierosina nevairīties no skābuma – karstā ūdenī iemaisa upeņu ievārījumu, der arī avenes. Ēdienkartē ieteicami svaigi augļi un dārzeņi, kas satur C vitamīnu: apelsīni, greipfrūti, kivi, dzērvenes, skābi kāposti.
Sasmalcināti vai sagriezti ķiploki izdala alicīnu – antibakteriālu vielu ar specifisku smaržu, kurai ir pretvīrusu iedarbība. Savukārt šitaki sēnes satur polisaharīdus, kas veicina balto asins šūnu veidošanos un aizkavē infekcijas. Sarkanajā paprikā ir C vitamīns, kas stimulē agresīvo vīrusu apkarotāju šūnu veidošanos, bet Brazīlijas riekstos – selēns, kas mazina saaukstēšanās simptomus.
Sintētiskos multivitamīnus ieteicams lietot, ja organismam ir bijusi liela fiziska vai emocionāla slodze.
Imunitāti spēcina ziedputekšņi un propoliss.