Dēlam ir 30 gadu. Viņam uz nervu pamata ir atkarība no alkohola. Esam izmēģinājuši visādus paņēmienus. Kur vēl varētu griezties?
Prozit? Atkarība no alkohola...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Attieksmes problēma
Cilvēkiem, kuriem ir konflikti ar sevi vai apkārtējiem un pret visu ir negatīva attieksme, nākas daudz ciest no stresa. Tas var izpausties ar depresiju, neirozi, alkoholismu, psihosomatiskām slimībām, seksualitātes problēmām utt.
Psihoterapeite Sandra Pūce novērojusi, ka daudziem alkohols ir veids, kā problēmas nerisināt, bet paslēpties no tām. Taču tā ir sevis maldināšana — alkohols atstāj iespaidu uz psihi, un sekas mēdz būt neatgriezeniskas.
Ir daudz fizisku simptomu, ko nevar novērst ar bioloģisku un mehānisku pieeju, jo tās ir stresa izpausmes, kas pāriet, ja atrisinās problēma.
Alkohola radītā labsajūta veicina atkārtotu tā lietošanu un izmaina centrālās nervu sistēmas neirofizioloģiskos procesus, novedot pie arvien lielāka alkohola daudzuma lietošanas un alkohola atkarības veidošanās. Psihiskajai atkarībai ir raksturīga tieksme dabūt alkoholu un nespēja atturēties no tā.
Narkologs Jānis Strazdiņš mudina pēc iespējas ātrāk atrast speciālistu, kurš pratīs pierādīt, ka ir sākusies atkarība un ir vajadzīga palīdzība. Arī pacientam pašam nepieciešama vēlme no šā netikuma atbrīvoties.
Alkoholiķim jākonsultējas ar narkologu, kurš izvērtēs, kāda veida ārstēšana — medikamentoza, psiholoģiska vai cita — nepieciešama. Ja alkoholismu pavada izteiktas garastāvokļa svārstības, miega traucējumi, var ieteikt konsultācijas arī pie psihiatra.
Pavlova mācības
Ārstēšanās sākumā galveno uzmanību velta organisma atindēšanai, vielmaiņas traucējumu un alkoholisma komplikāciju likvidēšanai. Vienlaikus jāmainās pacienta personībai — attieksmei pret alkoholu, dzeršanas tradīcijām, iepriekšējam dzīvesveidam. Kad parādās vēlēšanās atmest dzeršanu, ārsts palīdz pārvarēt pacienta patoloģisko atkarību no reibinošiem dzērieniem.
Šajā nolūkā ārstēšanā lieto dažādas psihoterapijas metodes. Viena no tām pamatojas uz fiziologa akadēmiķa Ivana Pavlova mācību par augstākās nervu darbības nosacījuma un beznosacījuma refleksiem.
Pierašanas stadijā alkohols organismā pāriet narkotiskā, opijam līdzīgā savienojumā — atkarīgo smadzenēs norit līdzīgi bioķīmiski procesi. Tos pārzinot, ir iespējams palīdzēt ar efektīviem medikamentiem kā beznosacījuma kairinātājiem. Preparāti rada dažādas nepatīkamas sajūtas — visbiežāk nelabumu vai vemšanu. Savukārt kā nosacījuma kairinātāju izmanto alkoholiskos dzērienus. Kad medikamentu iedarbība rada sliktu dūšu, pacientam jāapskata, jāpaosta un jāgaršo dažādi alkoholiskie dzērieni.
Tādējādi atkārtotos beznosacījuma un nosacījuma kairinātāju mijiedarbības seansos veidojas jauns, agrāk nebijis negatīvs nosacījuma reflekss pret alkoholiskiem dzērieniem.
Racionālās psihoterapijas pamatā ir pacienta pārliecināšana ar neapgāžamiem faktiem, tos loģiski izskaidrojot. Sena un izplatīta ir alkoholisma ārstēšana ar hipnozi — slimnieka vārdiska ietekmēšana hipnotiskā miega stāvoklī. Ārsta vadībā ir lietderīgi apgūt autogēnā treniņa metodi, kuras pamatā ir pašiedvesma. Pacientam jāiemācās atslābināt muskulatūru un panākt relaksācijas stāvokli, tā laikā sevi ietekmējot pēc ārsta īpaši sastādītas programmas.
Zāles pusdienu šķīvī
Lietojot medikamentus, kas rada pilnīgu reibinošo dzērienu nepanesamību, pacients noteikti nedrīkst lietot alkoholu, lai nerodas organisma akūta saindēšanas, jo tā var beigties ar nāvi. Tāpēc vienmēr vajadzīga atkarīgā labprātīga piekrišana.
Ir vesela grupa antidepresantu, kas mazina alkohola tieksmi, kā arī īpaši psihisko slimību ārstēšanas līdzekļi, kas alkohola atkarīgajam palīdz pārvarēt diskomfortu.
Cilvēkam, kurš izlemj ārstēties, jāatceras, ka viņa alkoholiķa karjera ir beigusies. Citādi atkal sāk dzert, jo tukšajā periodā organisma tolerance pret alkoholu ir kritusies un var noreibt no vienas glāzītes. Šādam cilvēkam ir tikai divas iespējas — nodzerties vai nedzert nemaz visu atlikušo mūžu.
Regulāra sātīga ēšana un bagātīga bezalkoholisko dzērienu lietošana samazina tieksmi pēc reibinošiem dzērieniem. Uzturā lielākoties jābūt saknēm, augļiem, sulām un piena ēdieniem ar samazinātu tauku saturu. Vēlams izvairīties no asiem un sālītiem ēdieniem. Īpaša nozīme ir B grupas vitamīniem — to deficīts rodas ilgstošas alkohola lietošanas laikā.