Runā, ka nav nekā neizprotamāka par krievu dvēseli. Nav nekā pretrunīgāka. Tātad, ja gribat asus pārdzīvojums, tālu nav jāmeklē! Re, tepat viņi ir!
Latviešu vīrieši par krievu sievietēm
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neizprotamā krievu dvēsele
Salīdzinot angļus, vāciešus un krievus, jāatzīst, ka pēdējie — sevišķi vīrieši — ir visai neizprotami. Viņi ir gandrīz neprognozējami. Lielākoties ar plašu un līdzjūtīgu dvēseli apveltīti lāga puiši.
Populārajās krievu filmās «Nacionālās medību īpatnības» un «Nacionālās makšķerēšanas īpatnības», tāpat kā mīļajā vecajā Jaungada gabalā «Likteņa ironija jeb Vieglu garu!», lai arī pārspīlēti, tomēr trāpīgi parādīts, kādi mēdz būt jaukie lāga krievu veči un sakarīgie vīrieši. Tādi viņi ir tie vienkāršie puiši (ja ņemam vērā visu Krievijas bagāto vēsturi un kultūru), un tādi ir bijuši vienmēr. Krieviem ir kāda kolosāla paruna: «Čužaja duša patjomki.» To nu gan aizmirst nekad nevajadzētu. Pat gudri spriedelējot.
Krievu sievietes? Sak, «i v gorjaščuju izbu vojdjot, i koņja na skaku ostonovit». Viņa ir gan devuška, gan carevna, gan baba. Lūk, arī izejmateriāls stereotipiem pārbagātam ceļojumam pa 1+1=2 krievu variantā. Ceļojumam, lai izprastu, ko tad nozīmē īsta krievu mīlestība. Jā, sievietes viņiem ir skaistas un neparastas! «Nav nekā lieliskāka par sievieti,» teicis izcilais krievu dzejnieks Tjutčevs.
Tikai tie vīrieši... nu, kā lai tā pieklājīgāk pasaka? Laikam tādi ģeniāli prasti, nenormāli sarežģīti un ar neparastu izdzīvošanas talantu apveltīti. Laikam, runājot par viņiem, īsti vietā atkal būs viens ģeniāls krievu teiciens: «Bez sto gram nerazberjošj».
Tātad vienā svaru kausā arī vīriešu un sieviešu attiecību ziņā ir krievu kultūras pērles, bet otrā — tas, ko mēs par to visu domājam, arī apsmejam tik daudzās anekdotēs. Taču dzīve un patiesība ir kaut kur pa vidu starp kotļetkām un pavārnīcām, vērienīgu biznesu, bļaujošiem bērneļiem komunalkā, metro vagoniem kaut kur dziļi pazemē, sievu šķendēšanos par etu svoloč, tālām sādžām un vīriešu sirsnību un izpalīdzību, kuras, ai, kā dažreiz pietrūkst mūsu bāleliņiem. Kā arī to, ka īstenībā viņiem ir vienalga, ko par viņiem domā citi.
Latvietis par krievu sievietēm
«O, kā man patīk krievu sievietes!» saka 32 gadus vecs latvietis Pēteris. Viņš sevi uzskata par sieviešu pazinēju un diezgan cinisku donžuānu, bet vienlaikus foršu latviešu puiku. «Man ir bijušas vairākas draudzenes krievietes. Viņas ir emocionālākas par mūsu tautumeitām. Sevišķi spilgti to sajutu seksā. Oj, kā deva vaļā! Bet pirms tam — kā viņas ar mani koķetēja, kā mēģināja tīt ap pirkstu, kādas spēlītes spēlēja! Tavu izdomu!
Ar viņām ir jautri — parasti krievenītēm humora izjūta ir daudz labāka nekā mūsējām. Ar viņām, piemēram, var riktīgi pasmieties par krievu filmām. Viņas būs skatījušās gan «Uļici razbitih fonarej», gan par tam medībām un makšķerēšanu, kur veči dzer kā traki un attiecīgi ņemas arī.
Starp citu, visas manas krievu draudzenītes nav kautrējušās arī no neķītrākiem vārdiņiem. Vēl viņas visas (!) par labo toni uzskatīja mani pamatīgi pabarot. Ir taču baigi feini, kad pēc kārtīga seksa var pamatīgi paēst. Turklāt foršu, sulīgu, ar treknumiem ceptu gaļu, ko viņa iepriekš, mani gaidot, jau ir sataisījusi, satinusi folijā un vēl siltā segā, lai neatdziest, nevis pamet kaut kādus atsaldētus salātus ar riekstiem. Nu, mīļās latviešu meitenes, ne jau man diēta jāievēro! Turklāt man ar potenci arī viss OK! Nav man tie rieksti jāēd, pat profilaksei. Vai tiešām meitiešiem šķiet, ka mēs tos sieviešu žurnālus, kur raksta, ko vīrietim vajag dot ēst, lai labi stāv, nemaz nelasām?
Krievu meitenēm ir daudz jaukumu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē... Un tomēr precēties ar krievu meiteni es negribētu. Sekss — tas ir labi, bet ikdienas dzīve no tā vien nesastāv. Man nepatīk, ja mani, kaut arī dusmās, publiski nosauc par veco ēzeļa vai suņa daiktu jeb suņa mārrutku tikai tāpēc, ka kaut ko, viņasprāt, esmu salaidis dēlī. Nepatīk, ja meitene rupji lamājas. Daudzām krievu meitenēm tas sanāk pat nepiepūloties. Un tad vēl tie asaru plūdi... Ar visām krievu draudzenēm ir bijušas scēnas. Godīgi sakot, katrai, lai arī tobrīd esmu bijis viņā pat iemīlējies, ir gribējies natūrā ievilkt pa purnu! Tieši tā — uzprasās! Jā, viņas ir jaukas, sirsnīgas, emocionālas, mīļas un atklātas, bet... pieņemu, ka ar laiku var pārvērsties par riktīgu bābu. Tad jau labāk ar pelēko latviešu peli dzīvoju.
Varbūt esmu stereotipu varā, tomēr šķīros no katras draudzenes apmēram tajā brīdī, kad viņas sāka vilkt uz precēšanās pusi. Varbūt man vienkārši trāpījās tādas precēties gribošās. Tomēr vairāk un vairāk liekas, ka krievietes ir stiprāk uz ģimeni orientētas par latvietēm.
Vēl slāvu sievietes greznāk ģērbjas, vairāk krāsojas un ir emocionāli ārišķīgākas. Uzreiz var pateikt, ka viņai kaut kas nepatīk. Vismaz manā gadījumā iekarot krievu meitenes sirdi, dvēseli un ķermeni ir bijis nesalīdzināmi vieglāk, nekā tikt klāt dažai labai «Saulcerītei stikla kalnā». Turklāt viņas visas kā viena teikušas: «O! Latviešu vīrieši — tas ir tik jauki!» Lai gan, kas viņu zina, varbūt tie bija komplimenti personīgi man. Bet vienalga es domāju, ka mēs, letiņu čomi, esam visforšākie pasaulē! Gan tām pašām latvietēm, gan krievenītēm, gan varbūt arī kādai eksotiskākai dāmītei.
Bet man ir gadījies sastapties arī ar īstam krievu «princesēm». Izglītotām, skaistām un ļoti, ļoti nepieejamām. Tās sievietes laikam ir domātas augstākās raudzes večiem — tiem, kam neatkarīgi no tautības, ir dzelzs pauti un nervi kā kuģa tauvas.»