Ugunsgrēks noposta Hamaņa muižas ēku

Ugunsgrēks Rīgā, Slokas ielā 41, izcēlies pēc plkst. 12, ap plkst. 13.40 ugunsgrēks tika lokalizēts, un patlaban turpinās nelieli dzēšanas darbi. Notikuma vietā strādāja piecas cisternas, kāpnes un pacēlājs, informēja Veisa.

Patlaban tiek minēti divi iespējamie ugunsgrēka iemesli: ļaunprātīga dedzināšana vai arī ugunsgrēks izcēlies, bezpajumtniekiem neuzmanīgi rīkojoties ar uguni.

Kā ziņots, šā gada janvārī Rīgas Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja secināja, ka Hamaņa muižas ēka Rīgā, Slokas un Kuldīgas ielas krustojumā, netiek pienācīgi uzturēta, un nenotiek arī nomnieka — SIA «Mono» — solītie ēkas renovācijas darbi, tāpēc būtu nepieciešams to paturēt pašvaldības īpašumā. Toreiz tika norādīts, ka Rīgas Domes Īpašuma un privatizācijas lietu komitejai būtu jāpiedāvā optimāls pašvaldības, privātās un valsts sadarbības modelis ēkas restaurācijā, uzturēšanā un izmantošanā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pērnā gada decembrī Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti noraidīja «Mono» priekšlikumu par sadarbību Hamaņa muižas restaurācijā, kas paredzēja saņemt atļauju četru dzīvojamo ēku celtniecībai un par to restaurēt muižas ēku.

Pilsētas attīstības komitejas deputāti toreiz konstatēja, ka Rīgas Domes struktūrvienības nav izteikušas skaidru vēlmi izmantot nekustamo īpašumu — bijušo Hamaņa muižiņas teritoriju Slokas ielā 41 — pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, izņemot Rīgas Domes Vides departamentu, kas neatbalsta konkrētā zemesgabala apbūvi ar četrām dzīvojamām ēkām un ierosina ierīkot parku, skvēru vai zaļo zonu.

Deputāti nolēma informēt Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komiteju par pieņemto lēmumu un norādīja: ja tiek saņemts zemesgabala privatizācijas pieteikums, privatizācija ir iespējama tikai ar papildu nosacījumu, ka bijusī Hamaņa muiža tiek restaurēta. Pilsētas attīstības departamentam tika uzdots sagatavot muižas ēkas restaurācijas noteikumus, kā arī arhitektūras un plānošanas uzdevumu iespējamai apbūvei. Noteikumi un uzdevums pievienojami privatizācijas noteikumiem.

Hamaņa muižas nomniece «Mono» iepriekš tika izteikusi vēlēšanos ēkas teritorijā uzcelt četras dzīvojamās mājas.

Zemesgabalu Īpašuma departaments 1999. gadā uz 25 gadiem iznomājis «Mono» ar nosacījumu, ka nomniekam ir pienākums veikt kapitālo remontu un restaurāciju atbilstoši projektiem, kas saskaņoti ar attiecīgām institūcijām, un segt atbilstošos izdevumus, kā arī uz sava rēķina veikt īpašuma kārtējo remontu, lai nepasliktinātu tehnisko stāvokli.

Pērnā gada jūnijā pašvaldības Juridiskajai pārvaldei tika uzdots izvērtēt iespējas nekavējoties lauzt nomas līgumu ar «Mono» par Hamaņa muižas iznomāšanu, jo ilgi netiek pildīti vairāki būtiski nomas līguma nosacījumi un iet bojā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. «Mono» iepriekš informēja, ka par saviem līdzekļiem veikusi īpašuma uzturēšanu, apsargāšanu, apdrošināšanu, teritorijas sakopšanu un nav pieļāvusi īpašuma tehniskā stāvokļa pasliktināšanos. 2006. gadā uzņēmums veicis objekta arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, Būvvaldē iesniedzis un saņēmis atzinumu, ka zemesgabalā 5357 kvadrātmetru platībā iespējams izvietot jaunas četrstāvu ēkas ar nosacījumu, ja tiek restaurēta 18.–19. gadsimta koka ēka un sakārtota teritorija.

Īpašuma departamenta vēstule un pievienotais īpašuma apskates akts pērnā gada 5. jūlijā liecina, ka nomnieks līgumsaistības izpildījis daļēji — nav ievērots nomas līgums, kapitālais remonts un restaurācija atbilstoši saskaņotiem projektiem nav veikta. Koka ēkas fasāde no Slokas ielas puses apvilkta ar celtniecības plastikāta sienu, logi aiznagloti, veikts minimāls jumta remonts. Ēkas iekšpusē telpu sienas appelējušas, griestu apmetums nodrupis, nav elektrības un ūdensapgādes. Tas ir pamats secinājumam, ka koka ēka ilgi nav izmantota un remontēta, nav apkurināta, pakļauta mitruma ietekmei. Var apgalvot, ka nomnieks tomēr pieļāvis objekta tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, norādīts departamenta atzinumā.

Atbilstoši arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem un koka arhitektūras speciālistu viedoklim ēka uzskatāma par kultūrvēsturiski vērtīgu un restaurējamu objektu.

Jau pirms tam, kad «Mono» ieguva zemesgabala nomas tiesības, 1986. un 1999. gadā izstrādāti ēkas restaurācijas projekta priekšlikumi, par kuriem informācija atrodama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arhīvā. Šos projektus «Mono» varēja izmantot kā izejmateriālu ēkas atjaunošanā.

«Mono» iepriekš skaidroja, ka nav atjaunojis ēkas, jo sākotnēji plānoja būvēt veikalu, bet izrādījies, ka to nedrīkst darīt ēkas pieminekļa statusa dēļ. Pēc tam konstatēts, ka vēsturiskā ēka izmantojama tikai kā ģimenes ēka, tomēr restaurācijas izmaksas ir pārāk lielas vienģimenes mājas izveidei. Tad radusies ideja zemesgabalā uzbūvēt četras dzīvojamās ēkas, bet restaurējamai ēkai nomniekam derīga funkcija nav atrasta. Tādēļ radies priekšlikums sadarbībai. Tās būtība ir tāda, ka nomnieks ēku atjauno par saviem līdzekļiem, bet pašvaldība pēc tam nomā to kādu savu funkciju veikšanai un ar īres maksu atdod restaurācijā ieguldītos līdzekļus. Pašvaldības ieguvums būtu tāds, ka nav jāiegulda lieli līdzekļi īsā periodā, sabiedrības ieguvums — vērtīgais piemineklis ir atjaunots un tiek saglabāts sabiedriskai funkcijai, iepriekš skaidroja uzņēmumā.

«Mono» valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks ir Mihails Uļmans — viņam pieder 46,9% uzņēmuma kapitāldaļu. Aleksandram Plotkinam un Mihailam Šulikam katram pieder 23,4% kapitāldaļu. Savukārt valdes loceklim Biominam Kajemam pieder 6,1% «Mono» kapitāldaļu.

SIA «Mono» dibināta 1991. gadā. Uzņēmums nodarbojas ar mazumtirdzniecību, vairumtirdzniecību, autotransporta pakalpojumiem, reklāmu, mārketingu, kā arī starpniecību, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» informācija.