"Lasot RB cilvēku stāstus par saviem mīluļiem, nolēmu: arī man jāuzraksta par savējiem – kā tad mums ir gājis," savu stāstu sāk RB lasītāja Dace no Ķekavas.
Peciņa, Pauers un čau-čau zvēri (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kad man bija 10 gadi, kā jau bērnam, ļoti, ļoti patika dzīvnieciņi, un, tā kā man pašai mājās neviena nebija, tad vedu pastaigās citu cilvēku suņus.
Pie sava pirmā četrkāja tiku, iepazīstot cita cilvēka nežēlību. Bija vasaras brīvlaiks. Aizbraucu uz laukiem – uz Bausku. Netālu no mājām tur grāvis, karstumā izšuvis, un trīs dienas, trīs naktis tajā kaut kur bija dzirdama kaķēna ņaudēšana. Kāds bija gājis slīcināt vairāku kaķeņu sadzimušos mazuļus. Tikai viens nebija noslīcis. Viņu tad arī es izglābu un varēju vest uz mājām – kā nekā kaķēns bija dzimis laimes krekliņā....
Mazulīti nosaucām par Peciņu – koši melna ar lielām dzeltenām acīm. Kamēr Peciņa bija maziņa, divas reizes nejauši viņas galviņa tika ievērta te durvīs, te gultā. Domājām, ka nebūs dzīvotāja, bet, kā saka, kaķim ir sīksta dzīvība. Izdzīvoja. Izauga par lielu skaistuli, ļoti labu mednieci un gudrinieci. Visi - gan draugi, gan dakteri - Peciņu sauca par pundurpanteru. Varējām kaut vai uz cirku sūtīt, lai uzstājas – prata dažnedažādus trikus taisīt, lai gan nebijām tos mācījuši. Tagad Peciņa jau atrodas citos medību laukos. Pēc astoņu gadu dzīves kaķenīte smagi saslima, un nācās viņu iemidzināt.
Pēc tam man uzdāvina sunīti – čau-čau šķirnes kucēnu rudā krāsā. Saucu par Džīnu, jo viņa ir viltīga, lai gan ciltsrakstos sunei rakstītais vārds ir garāks: A"Džina YAiz – Lar. Kad Džīnai piedzima kucēni – trīs meitenes un viens puika, pie mums palika puika. Vārdu iedevām Džeksons (pēc ciltsrakstiem – Tai Džeksons), un, atšķirībā no mammas, viņš piedzima ogļmelns. Vēl būdams kucēns, viņš nostrādāja joku: māsas kāzās metās pa vidu jaunlaulātajiem, lai tos izšķirtu...
Džīna un Džeksons ir ļoti labi suņi, arī labi sargi un ir populāri. Abi piedalījās LNT reklāmā, abi ir Latvijas izstāžu čempioni. Tiesa, tagad abi jau ir veterāni: Džīnai ir 12, bet Džeksonam – 10 gadi.
Šobrīd dzīvojam Ķekavā, 5. stāvā. Kad dzīvoklī sāka nākt iekšā peles, sapratām, ka mājās prasīties prasās pēc kaķa. Viendien mūsu dārzā kartupeļu vagā ieraudzījām apbērnojušos kaķenīti. Starp vairākiem kaķēniem viens bija ruds runčuks, viņu tad atnesām mājās uz izbarojām ar zīdaiņiem domāto piena maisījumu. Vārdu kaķēnam iedeva mājastēvs Kārlis – liels trīscīņas pauerliftinga cienītājs, viņš runci nosauca par Paueru, kas tulkojumā nozīmē spēks. Tagad jau viņam ir trīs gadi.
Nu gan esmu sarakstījusi visu.
Ar sveicienu: čau-čau no ķekavniekiem – Dace.