Dzīvs muzejs – Sicīlija

Lai arī te ir laiskas, smilšainas pludmales, tā tomēr nav kūrortsala. Īpaši augustā un rudens mēnešos Sicīlijā var sajusties kā muzejā, kurš atdzīvojies: šarmantas senas pilsētiņas kalnos, kalnu pakājēs un līdzenumos, ieliņās galvenokārt cilvēki gados, jo jaunākie šajā laikā no salas izbraukuši. Protams, sala tūristus piesaista ar savu dabas stihijas unikalitāti – Eiropā augstāko aktīvo vulkānu Etnu. Tāpat ar intrigu par izslavēto Sicīlijas mafiju.

Tūrisma speciālistu Andri Kleinu apbūris salas un salinieku šarms. «Tā ir īpaša sajūta: iet pa Sicīlijas vecajām ieliņām, redzēt vietējos sicīliešus, no kuriem daudzi ģērbušies melnā, baudīt rīta kafijas rituālu un vietējo cilvēku sirsnību. Iedomājieties: jūs ieejat restorāniņā. Tā saimnieks rāmi pīpē. Ieraugot jūsu kompāniju, nāk klāt, sajūsmināts apmīļo visas meitenes, aicina iekšā, pats ātri uzklāj galdu, visu notīra, ielej vīnu un atnes paša taisītu picu.» Kā gan te nesajusties īpašam?

Melnās lavas ieskautais klosteris

Tūristu ceļi Sicīlijā, protams, ved uz vulkānu Etnu. Andris Kleins gan, ieraugot izslavēto Etnu, bija pārsteigts... nebūt ne patīkami. «Kad braucām pa serpentīna ceļu uz Etnas virsotni, visapkārt bija redzama tikai melnā lava. Drīz vien pēc stāsta par to, kā lava plūdusi, gidei vairs nebija ko stāstīt kā vien, norādot pa kreisi – «lava number 996», pa labi – «lava number 997». Amizanti! Tomēr tas ir jāredz!

Mani pārsteidza kāds klosteris lavas ieskautā vietā – sākoties lielajam izvirdumam, lava tecējusi arī uz klostera pusi, tomēr mūķenes teikušas, ka nekur no lūgšanu vietas prom neies. Lava klosteri neskāra! Joprojām redzams, kā klosterim apkārt ir lava, bet pati celtne ir neskarta. Citviet atkal teju blakus ir mājas – viena vulkāna izvirdumā gājusi bojā, otra saglabājusies. Vietējie iedzīvotāji tad nu secinājuši, ka pār vienas mājas saimniekiem nācis sods par neticību, otri acīmredzot bijuši ticīgie,» pasmaida Andris.

Šobrīd zinātnieki, protams, aktīvo vulkānu novēro ar speciālām ierīcēm un Etnu uzskata par paredzamu vulkānu.

Pa Etnas nacionālo parku izstrādāti arī dažādas grūtības staigājami maršruti, Rifugio Sapenza ir dienvidu nogāzes punkts, no kura var tikt tuvāk krāterim, arī ar džipiem. Vēlams tur būt tuvāk rīta pusei, jo pēdējā tūre atgriežas ap četriem pēcpusdienā. No šīs vietas iet arī pacēlājs kādu gabaliņu uz augšu. Cena ir 25 eiro. Ceļotāja Inguna Kokaine gan min, ka Etna ir noskaņojuma vulkāns un, ja gribēs būs redzama, ja ne – būs mākoņos. Citkārt atkal Etnas apvidū aug puķes un skats ir ļoti skaists. Ingunas ceļojuma laikā caur apelsīnu birzīm skats uz Etnas sniegoto virsotni bija skaists, bet šoreiz Etna savu galotni nerādīja. Tomēr pēc tās varēja orientēties! Proti, visskaistākie skati ir, nobraucot no autostrādes, diemžēl ar to arī beidzas ceļa norādes. Itālieši ir vienkārša un racionāla tauta – viņi pieņem, ka tūristi pa šādiem ceļiem nebrauc, toties vietējiem norādes nav vērts likt, jo viņi ceļus tāpat zina.

Citviet Itālijā norādes ir mulsinošas. Piemēram, ja rakstīts, ka pilsēta x vienā virzienā atrodas 7 km attālumā, pēc neilga laiciņa, braucot tajā pašā virzienā, izrādās, jābrauc vēl 10 km! Tāpat pie viena ceļu krustojuma var būt uzkabinātas ap divdesmit norādēm – kāp ārā un boksterē!

Arī Andris Kleins pārliecinājies, ka mazajās pilsētās nav loģikas. «Agrāk būvēja māju pie mājas un ceļi izveidojās nejauši. Viņiem arī norādes izvietotas pēc citādas loģikas. Nesen mani līdz asarām nokaitināja Dženova. Es no tās naktī braucu ārā divas stundas! Tā kā nedaudz runāju itāliski, apjautājos vietējiem šoferiem, kā man izkļūt, viņi izstāsta: pa labi, pa kreisi utt., bet haotiskajā ielu izvietojumā tāpat neko nevar saprast.

Norādē rakstīts nevis tālākais maršruts, piemēram, Rīga–Daugavpils, bet, teiksim, Rīga–lidosta un vēl minēts virziens Jūrmala. Tomēr arī šie piedzīvojumi piešķir braucienam šarmu,» ierunājas Andra ceļotāja gars.

Vai mafija joprojām dzīva?

Sicīlijas galvaspilsēta ir Palermo. Te redzamas gan arābu, gan normāņu, baroka un jūgendstila ēkas. Apskatāma iespaidīgā Palermo katedrāle, dažādas arābu un kristiešu baznīcas, villas un parki. Ingunu visvairāk pārsteidz kontrasti starp vecām ēkām, kas vēl nav tikušas saimnieka rokās, un tām, kas jau sapucētas. Vucciria – arābu tirdziņš centrā, kur tirgo visu, sākot no zivīm un beidzot ar olīvām, dārzeņiem un augļiem, – vislabāk raksturo veco un jauno Palermo. Šajā centra rajonā, kur iepriekš mitinājās galvenokārt tumšādainie un trūcīgākie iedzīvotāji, aizvien vairāk parādās atjaunotas mājas, izīrē dzīvokļus tūristiem un ienāk pārtikušais slānis. Tas pats notiek pie Kalo līča.

Starp citu, itālieši sevi iedala ziemeļniekos un dienvidniekos. Pēdējos, pie kuriem pieder arī sicīlieši, uzskata par mazāk attīstītiem, jo Itālijas dienvidu pusē vairāk ir ģimeņu, kas pārtiek no savas saimniecības, un viņiem mazāk iespēju izrauties no savas pilsētas, arī bezdarba līmenis dienvidu galā ir augstāks.

Tieši nabadzības dēļ radās izslavētā Sicīlijas mafija. Mafijas pirmsākumi gan bija tādā robinhudiskā garā – laucinieki izveidoja slepenu pašaizsardzības biedrību, lai cīnītos pret muižnieku prasīgajiem nodokļu iekasētājiem. Tomēr beigās aizsardzības nodomi pārauga uzbrukumā un mafija attīstījās tālāk.

Paši sicīlieši gan nebūt tā nejūsmo par Sicīlijas vārda saistīšanu ar mafiju, viņi var pat apvainoties, ja par to jautā. Inguna atceras, ka viņas brauciena laikā vēl avīzēs parādījās ziņa, ka nogalināts kāds mafijas vadonis. «Kad ciemojos Sicīlijā, jauns puisis teica, ka tradicionālā mafijas forma (kurā saista ģimenes saites) vairs nepastāv, tagad ir organizētā noziedzība. 70./80. gados notika dažādi nemieri, plauka rekets, tika nogalināti policisti.«

Neticami, bet vēl tikai pirms piecpadsmit gadiem vērienīgā divu gadu antimafijas operācijā Sicīlijā atklāja, ka 20% (!) no vietējās pašvaldības politiķiem un ierēdņiem tā vai citādi sadarbojas ar mafiju, bet Sicīlijas parlamentā ar viņiem sadarbojas katrs ceturtais! Pēc 1994. gada sala mērķtiecīgi «tīrīta» no noziedzniekiem.

Bez Palermo ir virkne citu pilsētu, ko uz salas apskatīt. Otra lielākā pilsēta ir Katānija. Tā lepojas ar skaistām baroka celtnēm. Taormīna savukārt ir dārga kūrortpilsētiņa. Agridžento – tempļu ieleja, kur apskatāmi grieķu celtniecības kompleksi, un, protams, antīkā pilsēta Sirakūzas. Te var apskatīt sengrieķu teātri un klintī izcirstu cietumu, sauktu par Dionīsija ausi, – tajā ir tik laba akustika, ka Dionīsijs to izvēlējies par nebrīves vietu, lai noklausītos ieslodzīto sarunas.

Vidējais sicīlietis – latvietei līdz krūtīm

Sicīlijā latviešu meitenēm jārēķinās ar lielu uzmanību kaut vai tāpēc vien, ka auguma dēļ vidējais sicīlietis latvietei ir krūšu augstumā.

Par itāliešu simpātijām pret latviešu meitenēm Andrim ir stāstiņš iz dzīves: «Es reiz ar vienpadsmit meitenēm devos uz kādu projektu Itālijā. Protams, visas meitenes bija simpātiskas. Tā kā Itālijā proporcionāli vairāk ir puišu, viņi tik daudz meiteņu vienkopus nebija redzējuši,» pasmej Andris. «Kad naktī gājām izklaidēties, pie mums pienāca puiši un salika uz rokām zīmodziņus, lai mēs bez maksas varētu doties uz klubu. Kad ieradāmies, es aizgāju meitenēm pēc dzērieniem. Atgriežoties jau vairs nevienas nebija – visām jau puiši! Es paliku viens ar savu paplāti. Pēc laiciņa pie manis atnāk viena meitene un saka: «Andri, glāb mani! Viens puisis nāk pie manis, es negribu ar viņu kontaktēties. Ejam dejot.» Kad dejojam, pie manis pienāk puisis, uzsit uz pleca un jautā, vai tā ir mana draudzene. Atbildu, ka jā. Viņš galanti atvainojas. Pēc brīža atkal pie manis nāk cita meitene un lūdz glābt no tā paša puiša. Atkal ejam dejot. Puisis man atkal prasa, vai tā ir mana draudzene. Atbildu, ka jā. Viņš pārjautā, vai tās abas ir manas draudzenes. Es saku nē un norādu uz visām: «Redzi? Viena, otra, trešā, līdz saskaitu visas vienpadsmit. Tad mani nosauca par latviešu karali.

Otrā dienā, kad gājām visi kopā izklaidēties ar tiem puišiem, viņi sākumā nāca pie manis, deva man bučas un dāvanas un tikai tad gāja pie meitenēm.»

Nokļūt Sicīlijā var:

• ar tiešo avioreisu no Latvijas uz Sicīliju nav;
• ar avioreisu Rīga–Milāna–Palermo vai Rīga–Roma–Katānija vai Palermo;
• var braukt ar lidmašīnu līdz Romai vai Dženovai un tālāk ar prāmi līdz kādai no Sicīlijas pilsētām, piemēram, Palermo;
• kruīza kuģi piedāvā dažādus maršrutus pa Vidusjūras salām (Sicīliju, Sardīniju, Maltu), «pieķerot» arī Romu, tad parasti Sicīlijai atvēlēta viena diena. Ja gribas salu izpētīt no sirds, vajadzētu tās apceļošanai plānot četras piecas dienas;
• no Maltas līdz Sicīlijai ar prāmi jābrauc aptuveni divas stundas.

Ieteikumi

• auto īre Sicīlijā nav lēta – ap 30 līdz 50 eiro dienā. Augustā un rudens mēnešos labāk pieteikt laikus;
• celieties agri! Andris, cēlies divpadsmitos dienā, brīnījies, kur gan ir visi itālieši? Izrādās, viņi ceļas septiņos un ap divpadsmitiem «pazūd», pēc tam dzīve tā īsti sākas no četriem pēcpudienā.