S 24.10.2020.

Sekstūrisms sievietēm

Padomju laikos, lai pavedinātu krievu sievieti, bija nepieciešamas 30 minūtes.

FOTO: Jānis Knāķis

Sieviešu sekstūrisms kļūst aizvien populārāks. Ja agrāk par saviem nodomiem, dodoties ceļā uz Taizemi vai Holandi, skaļi atļāvās stāstīt tikai vīrieši, tagad daudzas Eiropas un Amerikas sievietes arī vairs neslēpj, ko viņas gaida, dodoties ceļojumā uz Karību salām, Bali, Turciju, Ēģipti vai Keniju.

«Vai arī krievu sievietes piekopj šo nodarbošanos?» vaicā «travel.mail.ru».

«Padomju laikos, lai pavedinātu krievu sievieti, bija nepieciešamas 30 minūtes. Šis laiks pagāja, kamēr izdevās viņu atraut no grupas, jo tajos laikos visi padomju cilvēki staigāja grupās, nevis pa vienam. Tagad nav nepieciešams pat tik ilgs laiks. Viņai vajag tikai uzzināt, ka tu esi ārzemnieks. Pie mums, Bulgārijā, tagad jēdziens «krievu sieviete» ir sinonīms... nu, tu jau pats saproti, kam,» stāsta kāds bulgāru gids. «Taču es to nesauktu par sekstūrismu. Manuprāt, sievietes no Krievijas nebrauc uz kūrortu ar iepriekšēju nodomu tur krāpt savu vīru.»

Bulgāra kolēģis no Turcijas izsakās vēl atklātāk: «Turkiem tā ir kūrorta biznesa sastāvdaļa. Mūsu vīrieši vienkārši piedāvā dāmām no Krievijas savus pakalpojumus.»

Populārākajos Turcijas un Ēģiptes kūrortos robeža starp pirkšanu un pārdošanu ir visai nosacīta. Sievietei ar glītu ārieni tirgotājs var piedāvāt sevi par kādu vērtīgu suvenīru vai arī otrādi — pirkt šo sievieti, prasot samaksu no viņas. Darījums var tikt noslēgts arī, kā saka, uz sabiedriskiem pamatiem. Un kāpēc gan ne? Ja vīrietis ir simpātisks un arī meitenei nav ne vainas, baudu gūst abi.

Bet nu dosim vārdu pašām seksa tūristēm, jo kurš gan zina labāk nekā viņas pašas.

Irinai ir 31 gads. Viņai ir labs darbs un alga, taču darbā viņa pavada 25 stundas. Nav laika personiskajai dzīvei un ilgstošām attiecībām. Trīsreiz gadā viņa paņem atvaļinājumu un dodas uz Turciju.

«Labākā atpūta man ir gulēt siltās smiltīs, ne par ko nedomāt, neko nedarīt. Bet pret vakaru atrast kādu vīrieti un jauki pavadīt laiku. Kavalieru šajā zemē netrūkst. Reizēm es atrodu sev pavadoni vienam vakaram, reizēm — visam atvaļinājumam. Mani aplido, par mani rūpējas, man ir patīkami, un es jūtos «gribēta». Pati nekad naudu nemaksāju. Ja kāds mēģina tā darīt, es vienmēr varu atrast sev citu pavadoni. Nekādu pienākumu, pārdzīvojumu, nervu un stresa!

Seksā turku vīrieši no krieviem īpaši neatšķiras. Nu, varbūt vienīgi fantāzijas viņiem ir vairāk — māk daiļrunīgāk izteikties. Citādi — viss tas pats...»