Rētas nevienu nedaiļo!

Rētas — tās ir ne tikai pinnes un bojāta sejas āda, tās var rasties visdažādākajās sadzīves situācijās gan mūsu bērniem, gan pieaugušajiem, nešķirojot ne vecumu, ne dzimumu. Pēdējā laikā arī caurdurtas ausis vai pīrsingi nereti ir radījuši rētas un keloīdus (neregulāras formas rētaudu mezgli). Mūsdienās rētu ārstēšanai ir pieejamas dažādas metodes un preparāti, turklāt rētu likvidēšanas procedūras vairs nav tik sāpīgas un mazefektīvas kā agrāk.

Kas ir rētas?

«Rētas veidošanās ir dabisks ādas dzīšanas process,» skaidro dermatoloģe Inga Krūziņa. «Rētas var būt plānotas, piemēram, pēc operācijas, un neplānotas, piemēram, pēc pīlinga un pīrsinga procedūrām, pēc saslimšanas ar vējbakām, ja ir furunkuloze, pinnes, kad āda sadzīst ar rētu. Normāli dzīstot ādai, vispirms ir granulācijas fāze, pēc tam sāk veidoties kolagēns, kas brūces vietu padara līdzenāku. Parasti pēc pāris mēnešiem āda ir sadzijusi. Taču dažreiz dzīšanas procesā kolagēns var veidoties vairāk, nekā vajadzīgs, un tad rēta kļūst hipertrofiska. Citreiz sāk augt pašas rētas, pārsniedzot savas robežas (keloīdās rētas).»

Speciāliste skaidro, ka rētas veidošanos iespaido vecums, ķermeņa vieta un daži ģenētiski faktori. Jaunāka āda dzīšanas laikā mēdz pārmērīgi attīstīties un radīt lielākas, biezākas rētas; sākumā rēta var izskatīties sārta un bieza, bet pēc tam laika gaitā pamazām noplakt.

Kas ietekmē rētu veidošanos?

Vecums. Vecākiem ļaudīm āda dzīst lēnāk, bet jaunāku cilvēku ādai ir lielāka tendence uz izteiktu rētu veidošanos, veidojot pārāk daudz rētaudu.

Ģenētiskie faktori — ādas tipi. Afrikāņiem un aziātiem, kam āda ir tumši pigmentēta, ir lielāka nosliece uz patoloģisku rētu veidošanos, biežāk veidojas arī keloīdās rētas.

Brūces atrašanās vieta. Ja rēta ir tuvu vai virs aktīvākiem muskuļiem, piemēram, mugurā, kājās, plecos un locītavās, tā bieži vien kļūst lielāka vai redzamāka par rētām, kas atrodas salīdzinoši nekustīgākās ķermeņa daļās.

Brūču infekcija un komplikācijas. Brūces inficēšanās rada lielāku iespējamību patoloģisku rētu veidošanai.

Cilvēkiem, kuriem gaidāma operācija vai kādas citas medicīniskas manipulācijas, dermatoloģe ieteic jau laikus profilaktiski padomāt par rētu.

Ja nesadzīst normāli

Pēc brūces sadzīšanas var veidoties vairāku veidu patoloģiskas rētas. Trīs galvenie rētu tipi ir šādi:

• Hipertrofiskas rētas. Šādas rētas vairāk raksturīgas jauniem cilvēkiem, pēc apdeguma un cilvēkiem ar tumšāku ādu. Šīs rētas parasti ir sārtas, biezas un izciļņa veidā, var niezēt vai sāpēt, taču lielumā nepārsniedz sākotnējās brūces robežas. Hipertrofiskas rētas parasti sāk veidoties apmēram nedēļu pēc savainojuma un var uzlaboties dabiski, lai gan šis process var ilgt gadu vai pat vairāk.
• Keloīdas rētas. Keloīdi var rasties jebkurā vecumā, taču tiem ir nosliece aktīvāk veidoties jauniem cilvēkiem un indivīdiem ar tumšāku ādas krāsu. Tie ir biezi, noapaļoti, neregulāras formas rētaudu mezgli, kas pārsniedz sākotnējās rētas robežas. Salīdzinājumā ar apkārtējiem audiem tie bieži izskatās sārti vai tumšāki. Keloīdi var neizveidoties agrāk kā vairākus mēnešus pēc savainojuma, un šāda veida rētas var pasliktināties grūtniecības laikā.
• Atrofiskas rētas. Šīs rētas parasti ir mazi, apaļi iespiedumi zem apkārtējās ādas līmeņa, rētaudi ir plāni. Tās veidojas, ja pēc pinnēm vai vējbakām ir pārtraukums dzīšanas procesā un neveidojas pietiekami daudz saistošu šķiedru.

Kā ārstēt

Dermatoloģe Inga Krūziņa uzsver, ka patoloģiskas rētas ir jāārstē, jo tās var radīt sāpes, ierobežot muskuļu vai locītavu darbību. Ļoti svarīgs ir arī cilvēka ārējais izskats, piemēram, rēta sejā piesaista citu cilvēku skatienus, liekot rētainim justies neērti. Tāpat skatienus piesaista rētas, kas palikušas pēc pinnēm.

Rētas nekad neizzūd pavisam, taču ir iespējams uzlabot to izskatu vai padarīt tās nemanāmākas. Laika gaitā ir izmēģināti dažādi ārstēšanas veidi, un tagad visas terapijas metodes var iedalīt divās lielās grupās: invazīvā un neinvazīvā terapija.

Hipertrofisku un keloīdu rētu ārstēšanai mediķi bieži izvēlas ķirurģisku operāciju, kurā rētaudi tiek izgriezti. Tomēr šajā gadījumā paliek liela rētaudu atjaunošanās iespēja (45–100%). Labākus rezultātus var panākt, kombinējot ķirurģiju ar steroīdu injekcijām rētas vietā, tad rētaudu atjaunošanos novēro mazāk nekā 50% gadījumu.

Steroīdu injekcijas ir ļoti efektīvas, taču steroīdu injicēšana tieši rētā ir sāpīga, pat ar vietējo anestēziju. Šai metodei ārstēšanas efektivitāte ir augsta (50–100%), tomēr joprojām pastāv rētaudu atjaunošanās risks 9–50% gadījumu. Līdz 63% pacientu steroīdu injekcijas var izraisīt blakusparādības, tādas kā ādas atrofiju un pigmentācijas zudumu. Prakse pierāda, ka lokāli lietojamiem steroīdu krēmiem ir ierobežoti panākumi.

Pie invazīvajām metodēm vēl pieskaita staru terapiju, atsevišķi vai kombinācijā ar citiem ārstēšanas veidiem, kā arī lāzerterapiju un krioterapiju (saldēšana).

Neinvazīvā ārstēšana

Keloīdu un hipertrofisko rētu ārstēšanā var izmantot spiedienterapiju. Šo metodi joprojām plaši izmanto apdeguma rētu aprūpē. Tomēr tās efektivitāte ir atkarīga no spiediena ilguma, un tā var radīt līdzestības problēmas. Tas nozīmē, ka pacientam ir grūtības ilgstoši paciest spiedošo pārsēju un viņš vienkārši pārtrauc ārstēšanu.

Gan rētu profilaksei tūlīt pēc operācijas, gan rētu ārstēšanai tagad arvien plašāk izmanto silikona gelu. Tas ir viegli uzklājams, bez smaržas. «Gelam jānožūst piecu minūšu laikā, ja ne — tas uzlikts par biezu,» informē dermatoloģe. Vēl rētu terapijas līdzekļu vidū var minēt E vitamīna krēmus, augu ekstraktu krēmus un ārstniecisko masāžu.

Der zināt

Lai atjaunotu bojātu ādu, ķermenis rada kolagēna šķiedras, kas saaug pamanāmā rētā, kas normālos apstākļos izzūd apmēram divu gadu laikā.