Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja ar veselību kaut kas nav kārtībā, organisms agri vai vēlu sūta signālus - sāpes, nogurumu, svara samazināšanos... Tad esam spiesti apmeklēt ārstu.
Un labi, ja nav par vēlu un kaite nav pārāk ielaista. Ja vien tiktu veiktas profilaktiskās apskates, tās palīdzētu saslimšanas diagnosticēt laikus. Vai savam ģimenes ārstam esi jautājis, kādi izmeklējumi ir svarīgi tavā vecumā? Vai zini, kurus no tiem apmaksā valsts? Un kad pēdējo reizi tu biji pie ģimenes ārsta?
Veselība - tavs īpašums, ne kopējs
«Obligātās bezmaksas profilaktiskās apskates padomju laika medicīnā bija ļoti laba lieta. Darbojās speciāls dienests, kura darbinieki zvanīja cilvēkiem, atgādināja, aicināja un organizēja profilaktisko apskašu norisi. Tolaik tas bija obligāts un ari efektīvs pasākums.
Ja cilvēks ar kādu slimību aizgāja pie ārsta pēc slimības lapas, mediķis viņu noteikti nosūtīja pie visiem nepieciešamajiem speciālistiem (ja pacients gada laikā pie tiem jau nebija gājis). Un rezultāts bija pozitīvs - domāju, 90% cilvēku apskates un analīzes tika veiktas. Tagad veselība ir katra personīgais īpašums, gribi izmeklējies, negribi - neizmeklējies,» secina ģimenes ārste Inga Martinsone.
Lai nebūtu par vēlu
I.Martinsone skaidro: profilaktisko apskašu galvenais uzdevums ir atklāt slimību sākuma stadijā. Šīs apskates ignorējot, palielinās, piemēram, vēža slimnieku skaits.
Ja cilvēks reizi gadā izmeklējas, tad ir lielāka iespēja, ka slimība tiks atklāta agrīnā stadijā un netiks ielaista. Tagad ginekologa apskates nav obligātas - sievietes nāk pie ārsta jau ar sūdzībām. 5, 10, 12 gadus sūdzību var nebūt, bet šajā laikā pastāv iespēja nemanāmi attīstīties saslimšanām.
«Piemēram, sieviete, kurai ir vairāk nekā 40 gadu, atnāk pie ginekologa, jo plāno grūtniecību, vēlas par to konsultēties ar ārstu speciālistu, pie kura viņa nav bijusi sešus gadus. Ārsts viņu nosūta veikt analīzes, kā arī uz fluorogrammu, un atklājas, ka viņai ir plaušu galotnes vēzis jau otrajā stadijā. Diemžēl tas ir rezultāts tam, ka regulāri netika veiktas profilaktiskās apskates. Tagad diagnostika vairāk notiek nejauši, jo viss ir atstāts pacienta ziņā. Labs ģimenes ārsts seko līdzi savu pacientu veselībai un uzaicina viņus veikt profilaktiskās apskates,» skaidro L Martinsone.
Pieaugušo profilaktiskās apskates
Par norādītajām pieaugušo profilaktiskajām apskatēm pacienta iemaksa nav jāmaksā:
Ģimenes ārsta apskate reizi gadā, ja pacients jau nav ticis izmeklēts kādu veselības problēmu dēļ. Šis nosacījums attiecas uz pacientiem, kuriem gada laikā nav radušās nekādas veselības problēmas, ar kurām būtu jādodas pie ārsta, - lai arī šie pacienti laikus ieplānotu vizīti profilaktiskai apskatei, kurā ārsts izvērtētu papildu izmeklējumu un speciālistu konsultāciju nepieciešamību. Ja pacients pie ģimenes ārsta (reizi gadā) atnācis ar sūdzībām par veselību, ir jāmaksā noteiktā pacienta iemaksa - šāds apmeklējums netiek uzskatīts par profilaktisko apskati. Taču, ja arī pacients pie ģimenes ārsta ieradies nevesels, ārsts, ambulatorajā kartītē pārlūkojot pacientam veiktos izmeklējumus, var viņu nosūtīt uz profilaktisko izmeklēšanu, kas cilvēkam pienākas attiecīgajā vecumā.
Vakcinācija atbilstoši imunizācijas valsts programmai. Šobrīd visas potes ir cilvēku brīvprātīga izvēle, taču, apzinoties difterijas profilakses nozīmību, valsts apmaksā poti pret difteriju, lai maksa nebūtu šķērslis vakcinēties. Kā skaidro ģimenes ārste I.Martinsone, difterijas vakcināciju veic skolas laikā (pēdējā klasē), un revakcinācija jāveic pēc 5-10 gadiem atkarībā no imunitātes līmeņa. Tātad difterijas revakcinācija notiek vidēji reizi 7 gados visas dzīves laikā. Potēšanas pasē tiek ierakstīta ievadītā vakcīna, kā ari vēlamais nākamās vakcinācijas laiks.
Vēža profilakse:
- Sievietēm no 25 līdz 30 gadu vecumam - ginekoloģiskā apskate ar onkocitoloģiskās iztriepes paņemšanu no dzemdes kakla. Apskate ietver arī krūšu dziedzeru palpāciju. Ja iegūtie rezultāti atbilst normai, analīzes atkārto vienu reizi trīs gados.
- Sievietēm no 35 līdz 70 gadu vecumam - ginekoloģiskā apskate un iztriepes paņemšana vienu reizi gadā.
- Sievietēm no 50 līdz 69 gadu vecumam - rentgena izmeklēšana krūšu dziedzeriem (mammogrāfija) vienu reizi divos gados. Šī metode ļauj diagnosticēt krūts vēzi agrīnā stadijā.
- Vīriešiem no 50 līdz 69 gadu vecumam - piekšdziedzera (prostatas) vēža draudu noteikšana vienu reizi trīs gados. Tas nozīme, ka vīrietis nodod asinis, kurās tiek noteikts prostatas specisfiskais antigēns (PSA).
- Sievietēm un vīriešiem no 50 gadu vecuma - fēču izmeklēšana uz slēptajām asinīm vienu reizi gadā. Tas nepieciešams resnās zarnas vēža diagnosticēšanai. Vēzis, taisnajai zarnai sabrūkot, rada asiņainus piejaukumus izkārnījumos (fēcēs). Šie piejaukumi nav saskatāmi ar aci, bet gan tikai ar mikroskopa palīdzību.
Ne visur bez maksas
Profilaktiskas apskates bez maksas tiek veiktas tikai medicīnas iestādēs, kas ir noslēgušas līgumu par valsts garantētās veselības aprūpes sniegšanu. Tātad kritērijs nav medicīniskās iestādes juridiskais statuss - valsts vai privāta, bet gan tas, vai iestāde sniedz valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus. To ģimenes ārsti dara arī privātpraksēs.
Kurš atbildīgs: ārsts vai pacients?
Piemēram, ģimenes ārstes Ingas Martinsones doktorāts nedarbojas valsts programmā, tādēļ visas Ministru kabineta noteikumos minētās profilaktiskās apskates viņas praksē ir maksas pakalpojums. Taču ārste uzskata, ka nav tik būtiski, vai profilaktiskās apskates ir maksas vai bezmaksas, jo ģimenes ārstu pacients izvēlas pats.
Viņa uzsver ārsta lomu pacientu veselības profilaksē. «Svarīgāk ir runāt par ārsta atbildību - cik lielā mērā ārsts ir ieinteresēts savu pacientu veselībā. Vismaz reizi gadā painteresēties par pacientu veselību - tā ir ģimenes ārsta atbildība un, protams, ari pacienta izvēle.
Pacienti bieži nezina, kādas profilaktiskās apskates būtu nepieciešams veikt viņu vecumā. Turklāt cilvēki mūsdienās ir ļoti aizņemti ar daudzām problēmām, ar darbu un, ja nekas nesāp, diezin vai griezīsies pie ārsta. Ar bērnu profilaktiskajām apskatēm nav tādu problēmu, jo bērna dzīve sadalīta noteiktos posmos, kad tiek veikti nepieciešamie izmeklējumi, piemēram, stājoties bērnudārzā vai skolā. Bet tiklīdz cilvēks kļūst patstāvīgs un pats ir atbildīgs par savu veselību, sākas problēmas. Gan valsts, gan maksas medicīnā ārsts ir tas, kas pacientam iesaka, virza, norāda uz to, ko nepieciešams izdarīt. Būtiska ir komunikācija starp ārstu un pacientu.»
Loģiska situācija
Arī Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOAVA) Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Egita Pole skaidro, ka ģimenes ārstam ir jāseko līdzi, lai pacients tiktu nosūtīts uz profilaktiskajiem izmeklējumiem. Kaut ari aicināt pacientus uz profilaktisko apskati reizi gadā - tas ģimenes ārstiem nav noteikts kā obligāts pienākums. Ģimenes ārsta profilaktisko izmeklējumu aptvere praksēs nosaka ģimenes ārsta ikmēneša un gada kvalitātes vērtējumu un arī piemaksas par darba kvalitāti, Tādēļ ģimenes ārsti ir ieinteresēti sekot līdzi pacientu profilaktiskajām apskatēm.
E. Pole piebilst, ka tā būtu loģiska situācija, ja ģimenes ārsts, zinot savus pacientus un pārskatot medicīnisko dokumentāciju, uzaicinātu kādu sen neredzētu pacientu ierasties uz profilaktisko pārbaudi.