Astma ir viltīga

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Astma ir viltīga. Turklāt ir daudz citu slimību, kas var uzvilkt tās masku. Zinot, kādi ārējie faktori mēdz izraisīt lēkmi, var piemēroties situācijai un rīkoties atbilstoši apstākļiem.

Astma ir hronisks elpceļu iekaisums — tūska. Sašaurinās elpceļi, rodas klepus un sēkšana, smagākos gadījumos — elpas trūkums, bērniem — nazāla pieskaņa balsī.

Nepieciešama kontrole

Bieži vien elpas trūkums pēc smaga fiziska darba vai augstākas kāpšanas rada priekšstatu, ka vainojamas sirds problēmas. Tomēr tas var maldināt, un patiesais iemesls, izmeklējot bronhus, izrādās astma.

Galvenā atšķirība starp fiziskas pārslodzes radīta spēku izsīkuma elpas trūkumu un astmu ir svilpšana un čīkstēšana krūtīs — to rada bronhu spazmas. Šīs neparastās skaņas var papildināt klepus.

Astmas slimnieku pašsajūtu stipri ietekmē laika apstākļi. Liela loma ir gaisa spiediena un temperatūras svārstībām, miglai un sniegam. Pacienti, kas regulāri kontrolē savu elpošanas funkciju ar izelpas maksimālplūsmas mērītāju, var konstatēt, ka ziemā rādītāji krītas par aptuveni 15%. Siltā un saulainā laikā astmas pacienti slimo retāk vai vieglākā formā. Arī kontinentāls klimats plaušu slimniekiem ir labvēlīgāks nekā jūras gaisa radītais mitrums.

Galvenais saasinājumu iemesls ir aukstais gaiss, kas kairina jutīgo bronhu sistēmu. Nopietnas problēmas rada arī augšējo elpošanas ceļu infekcijas — pat viegla saslimšana dažu stundu laikā var izraisīt astmas lēkmes. Tādēļ kopā ar ārstējošo ārstu laikus jāizveido savs atveseļošanās plāns. Pulmonoloģe alergoloģe Ineta Grīsle mierina, ka astma ir kontrolējama, lai gan nav pilnīgi izārstējama.

Organisms kļūst uzņēmīgs pret slimībām, ja to novājina stress.

Fizisks darbs astmas slimniekam nav kaitīgs, taču kritiskāk jāizvērtē savi spēki — varbūt nepieciešams biežāk atpūsties. Kad sāk just elpas trūkumu, darbs jāpārtrauc. Arī smēķēšana ir kaitīga.

Ir problēma, nav izpratnes

Saslimstība ar astmu pieaug arvien jaunākiem bērniem. Lai gan daudzos gadījumos to nosaka iedzimtība, ir arī citi cēloņi: plaši lietotā sadzīves ķīmija, slikti vēdinātas telpas, pārspīlēti izvēlīga produktu atlase (vienveidīga vai bērniem nepiemērota), smēķēšana telpās, kur mēdz uzturēties arī bērni.

Pētījumu dati liecina, ka astmas attīstības varbūtību divtik palielina antibiotiku lietošana bērna pirmajā dzīves gadā. Alerģijas slimību skaits strauji pieaug, taupot līdzekļus uz apkures rēķina. Stāvokli pasliktina nepietiekama gaisa apmaiņa daudzstāvu jaunceltnēs.

P. Stradiņa klīniskās universitātes Pulmonoloģijas un alergoloģijas centra vadītājs Viesturs Šiliņš aizrāda, ka nepareizu elpošanu un slimību attīstību veicina arī nepareiza stāja, bet labākā elpošana ir ar diafragmu. Krūšu elpošana ir sekla — plaušās neapmainās gaiss, jo nodarbināta tikai to augšējā daļa.

Pediatre pulmonoloģe Vivija Adamoviča atgādina, ka astma jau no pirmā brīža ir hronisks alerģisks iekaisums, tādēļ nepieciešama iekaisuma pastāvīga ārstēšana. Terapijā noteicošā ir ilgstoša medikamentu lietošana. Ja pacients ir gatavs sadarboties ar ārstu, minimālais laiks līdz stāvokļa uzlabošanai ir trīs mēneši, kaut gan reti kuram pietiek ar šādu laiku.

Sevi var pasargāt

Astmas ārstēšanai nepieciešamo medikamentu netrūkst, arī zāļu kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Turklāt šiem medikamentiem valsts paredz 90% kompensāciju.

V. Šiliņš stāsta, ka agrāk astmas pacientus mēdza vest uz kalniem, jo šādos apstākļos tiek stimulētas virsnieres, kas vairāk izdala slimniekam nepieciešamos hormonus, tajā skaitā kortizolu. Tam piemīt pretiekaisuma un pretalerģijas darbība.

Pareizas elpošanas vingrinājumus par terapijas sastāvdaļu atzīst joprojām, īpaši periodā, kad sākas zāļu devas samazināšana.

Jutīgo deguna un kakla gļotādu mitrināšanai I. Grīsle iesaka pilināt olīvu vai kādu citu eļļu, kas nerada kairinājumu. Mitra gļotāda ir noturīgāka pret infekciju.

Akūtu alerģijas lēkmju profilaksei piemērota vakcinācija, lai gan šajā sezonā tās efektivitāte jau ir novēlota. Pote pret gripu patlaban ir vienīgā, kas palīdz cīnīties pret šo vīrusu, taču nepasargā no baktēriju, tajā skaitā pneimokoka izraisītām saslimšanām.

Neatkarīgi no gadalaika, taču individuāli pielāgojama ir norūdīšanās un fiziskā slodze. Gados veciem cilvēkiem pietiek ar ikdienas pastaigām svaigā gaisā, jaunie var apmeklēt sporta zāli, bet grūtnieces — vingrot mājās. Pacientiem nepieciešams pilnvērtīgs miegs un uzturs, taču jāuzmanās, lietojot rūpnieciski ražotos vitamīnus, jo tie var izraisīt alerģiju.

— Pie alergēniem nevar pierast. Reakcija pret tiem mazinās, izvairoties no alerģijas izraisītājiem un saņemot ārstēšanu, — V. Šiliņš papildina.

Rīgā konsultācijas var saņemt astmas apmācības kabinetos.

Ķermeņa aizsardzībai noder:

  • kustības svaigā gaisā,
  • auksta duša,
  • kontrastpeldes,
  • sauna (jāizvairās no ļoti augstas temperatūras),
  • guļamistabas gaisa temperatūra līdz 16°C, dzīvojamās telpās — līdz 20°C,
  • vitamīniem un minerālvielām bagāts uzturs (augļi, dārzeņi).
KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu