Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9461159t1h1523.jpg)
Galvaspilsētas iedzīvotājiem no 1. oktobra par katru kubikmetru ūdens būs jāmaksā 0,76 Ls/m3 iepriekšējā tarifa 0,588 vietā. Arī citās pilsētās par ūdeni jāmaksā arvien vairāk. Taču ir paņēmiens, kā saudzēt savu maciņu, un tas ir – ieekonomēt ūdeni, uzstādot labu santehniku, kura sevi atpelnīs ar uzviju. Ir vērts vismaz apsvērt šādu ideju un ieplānot pirkumu nākotnē.
Veikalu tīklu «Meistars» un «Tapro» santehnikas un apkures produktu speciālists Aivars Putāns pirms pusotra mēneša nomainījis trīs krānus savā dzīvoklī. «Pirms tam mēs, četru cilvēku ģimene, patērējām 11 līdz 12 kubikmetrus ūdens mēnesī. Tagad patēriņš ir nokrities uz 6 līdz 7 kubikmetriem,» viņš stāsta. Viņu ģimenei ūdens tarifu kāpums nākotnē vismaz nebūs tik sāpīgs.
Aprēķins vienkāršs. Pa parastu krānu vienā minūtē var iztecēt 15 līdz 18 litri ūdens minūtē, no dušas pat varbūt mazliet vairāk, bet, uzstādot ekonomējošu santehniku, īpašus regulējamus jaucējkrānus, ūdens plūsmu var samazināt līdz pat 6 litriem minūtē. Un galvenais, kā stāsta A. Putāns, jūs šo starpību pat nejutīsit. Jo ražotāji izdomājuši vienu interesantu lietu. Viņi radījuši aeratorus, kas piejauc ūdenim gaisu.
Jūs redzat, ka pa krānu tek spēcīga ūdens strūkla, un, mazgājot rokas, tās noklājas ar it kā maziem gaisa burbulīšiem. Tā var pazīt labu jaucējkrānu. Tāds spēj vienai daļai ūdens piejaukt klāt pat trīs daļas gaisa. A. Putāns stāsta, ka gaisa klātbūtne ļauj ne tikai ietaupīt, bet arī paātrina visa veida mazgāšanas procesu, jo ātrāk nomazgājas gan netīrumi no rokām, gan ēdiena daļiņas no traukiem.
Tātad, ieejot santehnikas preču veikalā, nebūtu gudri ātri paķert pirmo krānu, kas iepatīkas pēc ārējā izskata, vai arī to, kuram cena viszemākā. Domājot par ģimenes budžetu vairāku nākamo gadu laikā, ir vērts painteresēties, vai jūsu nolūkotajam modelim ir aerators ar īpašo plūsmu ierobežojošo membrānu. Jautājiet pārdevējam, vai ir vispār iespējams noregulēt ūdens plūsmu. Un jo vairāk jūsu ģimenē ir cilvēku, jo pirkums ātrāk atmaksāsies, jo lielāka būs karstā un aukstā ūdens ekonomija un starpība rēķinos.
«Sanistal» salona pārdevējs konsultants Jānis Ambainis stāsta, ka Eiropā standarts ražotājiem liek gatavot tādus krānus, kur caurplūdumam vajadzētu būt 9 litriem minūtē izlietnes krāniem un 12 litriem vannas istabā. Taču, kā jau minējām, ir ražotāji, kuri ir piedomājuši īpaši pie ūdens ekonomijas un piedāvā jaucējkrānus ar ūdens plūsmu 6 litri minūtē.
Ūdens plūsmas regulēšana var notikt ar vairākiem paņēmieniem. Pirmais var būt īpaša membrāna aeratorā. Tāda ir, piemēram, «Hansgrohe». Un tad, lai kā ūdeni piegādājošais uzņēmums mainītu spiedienu tīklā, pa jūsu krānu neiztecēs vairāk kā 7,2 litri minūtē.
Īpašs taupīšanas paņēmiens var būt tā saucamā ekopoga, kura ir, piemēram, visai «Oras» «WEGA» sērijai. Krāna aizmugurē ir neliela podziņa, kuru, nospiežot sviras krānu, varēs atgriezt tikai līdz noteiktam stāvoklim. Un tad nebūs tā, ka ātrumā krāna svira pašaujas vaļā vairāk, nekā vajadzētu, un karstais vai aukstais ūdens mežonīgā strūklā šļakstās uz visām pusēm.
Vēl trešais plūsmas regulēšanas veids ir iespēja noņemt sviras krāna galviņu un tad pagriezt tās serdeni vajadzīgajā stāvoklī. Ražotājs pat piedāvā īpašu mērkrūzi ar caurumiņiem, ar kuru ļoti viegli noteikt, cik litri minūtē iztek pa jūsu krānu un līdz kādam patēriņam ūdens plūsmu noregulējat.
Vienīgā neērtība šādiem ūdeni ekonomējošajiem jaucējkrāniem varētu būt biežākas apkopes nepieciešamība, jo tie pēc savas uzbūves tomēr ir sarežģītāki. Tāpēc vēlams veikala pārdevējam palūgt, lai jums izskaidro, kā tā ir veicama.
Var ietaupīt arī ar veco krānu
Ja ūdens krānu nomaiņa tomēr nav tuvākajā laikā ieplānota, ir vēl cits vienkāršāks variants, kā ekonomēt ūdeni.
Var nopirkt atsevišķi aeratorus ar ūdens plūsmu regulējošām membrānām un uzskrūvēt uz sava krāna vai pirms dušas uzgaļa, tad arī pa to netecēs vairāk kā 6 vai 10 (dušai) litri ūdens minūtē. Raugieties tikai, lai jūsu krānam būtu vītne, kas ļauj ieskrūvēt aeratoru.
Jau divus gadus šādu produkciju izplata firma «ACL». Un arī slavenu Rīgas viesnīcu īpašnieki ir izšķīrušies par šādu ūdens ietaupīšanas veidu. «Neticīgajiem mēs pat uzstādījām visā ēkā aeratorus, un, kad pēc mēneša viņi redzēja, ka skaitītāja rādītāji patiešām ir ievērojami mazāki, slēdzām pirkuma līgumu,» stāsta SIA «ACL» direktors Gļebs Fjodorovs.
Atšķirībā no vecajiem metāla aeratoriem šie ir izgatavoti no materiāla, kas nekorodē, nedeformējas, neaizsērē, jo, piemēram, īpašs mehānisms iekšā neļauj uzkrāties kalcijam un tāpēc ražotājs sola 10 gadus kalpošanas laiku.
Aeratoru apkope ir ļoti vienkārša – noņem un zem spēcīgas strūklas izskalo. «ACL» pārstāvju pieredze un ražotāju sniegtie aprēķini rāda, ka aeratoru ietaupītais ūdens ļauj trīs līdz piecu mēnešu laikā atgūt to pirkšanā ieguldīto naudiņu.
Turklāt ietaupām ne jau tikai uz aukstā, bet arī uz karstā ūdens rēķina. Tātad ieguvēji var būt ne tikai dzīvokļu, bet arī privātmāju iedzīvotāji, kuriem ir sava spice vai aka un nav jāmaksā par auksto ūdeni, bet samazinās gāzes, elektrības vai kādas citas izmaksas karstā ūdens iegūšanai, skaidro G. Fjodorovs.
Ūdens tualetē un dušā
Kamēr dušās noregulējam sev vajadzīgās temperatūras ūdeni, paiet minūte, pusotra un daudzi litri aiztek projām neizmantoti. J. Ambainis apstiprina, ka pētnieki izrēķinājuši – tas rada vislielākos ūdens zudumus mājsaimniecībās. Bet, ja ir termostats, tas ļauj ieregulēt vienu konstantu temperatūru un tā nebūs te karsts, te auksts ūdens atkarībā no spiediena.
Līdzīgi temperatūru var noregulēt arī izlietnes krāniem ar sensoriem. Te var pat izdomāt, cik minūtes pēc roku noņemšanas ūdenim vēl jātek. Tie gan ir krietni dārgāki par parastajiem.
Arī tualetes podiem noskalošanas mehānisms var būt ar lielāku un mazāku ūdens patēriņu. Var būt divu skalošanas režīmu izvēle, piemēram, nospiežot lielo pogu, skalojat ar 6 litriem, bet, ja mazo, – patērējat 3 litrus. Un tā ir liela atšķirība starp ierasto 9 litru kasti, kāda ir agrāk ražotai santehnikai.
Taču ir ražotāji, kuri ir gājuši tālāk par šo standartu – 6 litriem un piedāvā ūdeni vēl vairāk ekonomējošu preci, norādot, ka noskalošanas efektivitāte ir atkarīga ne jau no ūdens daudzuma, bet no paša skalošanas mehānisma, caurumu izvietojuma podā u. tml. Piemēram, «IFO» ir modeļi ar ūdens patēriņu 4,5 litri lielajai un 2 litri mazajai skalošanai.
Interesanti fakti par ūdeni
- Aprēķināts, ka Eiropas iedzīvotājs vidēji dienā patērē 150 litrus ūdens. No tiem 3 – 4% viņš izmanto ēdiena gatavošanai, 4 – 7% izlieto grīdas mazgāšanai un citām higiēnas uzturēšanas vajadzībām, 45% izmanto dušā un vannā, bet 35% izlieto tualetē.
- Lai izaudzētu vienu krūzi kafijas pupiņu, nepieciešami 140 litri ūdens; lai iegūtu vienu litru piena, ir vajadzīgs 1000 reižu vairāk ūdens. Viena kilograma kviešu izaudzēšanai jāpatērē 1350 litri ūdens, bet, ja tie būs rīsi, tad tas jau būs 3000 litri. Pasaules ūdens resursiem ļoti nedraudzīgs pārtikas veids ir gaļa. Lai izaudzētu vienu kilogramu liellopu gaļas, jāpatērē 16 000 litru ūdens.
- Pilošs krāns rada lielus ūdens zudumus. Ja no krāna tas tek ar ātrumu viena pile sekundē, gadā iztek aptuveni 10 tūkstoši litru nelietderīgi izmantota ūdens.
- Tikai tad, ja pieliksiet pilnu trauku mazgājamo mašīnu, ūdens patēriņš būs mazāks, nekā traukus mazgājot ar rokām.
- Pasaulē ir upes, kuras tā arī nekur neietek, jo visus tās ūdeņus savām vajadzībām izmanto cilvēks.
- Lai cilvēks varētu apmierināt savas pamatvajadzības, mums ik dienas ir vajadzīgs kā minimums 20 līdz 50 litri tīra ūdens.
Izdalot kopējo ūdens patēriņu uz iedzīvotāju skaitu, iznāk, ka katrs ķīnietis gadā patērē 700 kubikmetrus ūdens, japānis – 1150 kubikmetrus, bet amerikānis – 2500.
- Trešā daļa pasaules iedzīvotāju cieš no ūdens trūkuma vai arī tā sliktās kvalitātes.
Pēdējā gadsimta laikā ūdens patēriņš ir pieaudzis seškārtīgi. Tas aug daudz straujāk nekā Zemes iedzīvotāju skaits. Zinātnieki rēķina, ka turpmākajos 30 gados Zemes iedzīvotāju skaits pieaugs par 45%, bet saldūdens daudzums samazināsies par 10%.
- Saldūdens iemītnieki ir visapdraudētākie. Aprēķināts, ka šo sugu īpatņu skaits laikā no 1970. līdz 2000. gadam vidēji samazinājies par 50%, un šis skaitlis ir lielāks nekā sauszemes un jūras dzīvnieku un augu sugām.