Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/15/9464444t1h2015.jpg)
Darījumu apjoms nekustamo īpašumu tirgū Baltijā turpina pieaugt. To veicina ārvalstu investoru lielā interese par nekustamā īpašuma, īpaši biroja telpu un tirdzniecības platību, iegādi Baltijas valstu galvaspilsētās. Tirgu nedaudz atvēsina šo valstu novēlotā pievienošanās Eiropas monetārajai savienībai, vietējā nekustamā īpašuma tirgus piesātinātība un augstās kredītprocentu likmes. Tā teikts šā gada rudenī publiskotajā «Newsec» pētījumā «Newsec Nordic 2007» par nekustamā īpašuma tirgus situāciju Skandināvijas un Baltijas valstīs.
«Newsec» pētījums atklāj, ka situācija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti līdzīga — tā kā pastāv nerimstoša ārvalstu investoru interese par biroja un tirdzniecības platību iegādi Rīgā, Viļņā un Tallinā, nekustamo īpašumu darījumu apjoms turpina pieaugt. Ienesīgums turpina samazināties, tomēr tā tempi pakāpeniski izlīdzinās. Vērojama tendence, ka daudzas lielu, starptautisku uzņēmumu ķēdes, loģistikas kompānijas un bankas pārdod savu nekustamo īpašumu, lai pēc tam tās pašas telpas īrētu no to pircējiem.
Pieaugums atslābst
Pateicoties valdības uz pārmaiņām vērstajām iniciatīvām Baltijas valstīs, samazinās birokrātija un uzlabojas biznesa vide. Kaut arī Baltijas valstu ekonomiskā izaugsme turpinās, tās temps ir mazliet samazinājies. Viens aspekts, kas bremzē Baltijas valstu ekonomikas attīstības tempu, ir šo valstu atliktā iestāšanas Eiropas monetārajā savienībā (Igaunija un Lietuva tai varētu pievienoties labākajā gadījumā 2010. gadā, Latvija — 2012. gadā). Kredītprocentu pieaugumam ir tendence atvēsināt nekustamā īpašuma tirgus izplešanos. Izsniedzot kredītus nekustamo īpašumu darījumiem, vietējās bankas kļūst arvien konservatīvākas.
SEB realizē gada apjomīgāko darījumu
Lielākos šā gada darījumus ar nekustamo īpašumu Baltijas valstīs īstenojusi SEB Unibanka, ar kuras starpniecību visā reģionā pārdoti 62 īpašumi par kopējo darījumu summu 197 miljoni eiro (138 miljoni latu). Īpašumu pircējs ir Kanādas uzņēmums «Homburg Invest», kas 47 no iegādātajiem īpašumiem turpmāk izīrēs SEB Unibankai. Biroja telpu tirgus Tallinā sasniedzis zināmu brieduma pakāpi, un īres maksa pievilcīgākajos pilsētas rajonos ir 190–210 eiro (133–147 lati) kvadrātmetrā gadā. Brīvais piedāvājums ir ap 1%, un ienesīgums pieprasītākajos biznesa rajonos ir aptuveni 6,25%. Rīgā īres maksa par kvadrātmetru gadā ir 210–250 eiro (147–175 lati), brīvais piedāvājums ir ap 5% un ienesīgums pieprasītākajos biznesa rajonos ap 6,25%.
Vispievilcīgākā ir Viļņa
Nekustamo īpašumu ziņā vispievilcīgākā pilsēta Baltijas valstīs ir Viļņa. Biroja telpu īres maksas līmenis pievilcīgās vietās ir tāds pats kā Rīgā, brīvā piedāvājumā ir aptuveni 3% telpu un ienesīgums ap 6,5%. Ienesīgums turpinās samazināties, lai gan iespējama arī tā izlīdzināšanās. Tirgus tendence Viļņā — pieprasījums pēc biroja telpām Lietuvas galvaspilsētā strauji pieaug, un centrālajos rajonos jau izveidojies to trūkums. Iemesls šādam pieprasījumam tieši Viļņā ir fakts, ka starptautiskie spēlētāji saredz Lietuvu kā vispievilcīgāko valsti, kur izvietot savas reģionālās pārstāvniecības. Kvalificēts un labi apmācīts darbaspēks šeit pieejams par salīdzinoši zemu darba samaksu, un no Lietuvas iespējams ērti un efektīvi sasniegt lielu daļu Austrumeiropas tirgu. Turklāt Viļņā ir ārkārtīgi augsta būvniecības aktivitāte un līdz 2009. gadam tirgū būs pieejamas jaunas biroju telpas vairāk nekā 200 000 kvadrātmetru platībā. Tāpat līdz 2010. gadam vairāk nekā 200 000 kvadrātmetru platības būs pieejama tirdzniecības centros.