Notiks valdības pārstāvju sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par skolotāju algu pieauguma samazināšanu, žurnālistus informēja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).
Valdība ar pedagogu arodbiedrību pārrunās skolotāju algu pieauguma samazināšanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu - vai tas nozīmē, ka pedagogi nākamgad nesaņems grafikā paredzētos 60 latus, Kalvītis atzina, ka to parādīs sarunas.
Kā informēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), otrdien notiks viņa tikšanās ar izglītības darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām.
Lai arī otrdien pedagogu piketa laikā konstruktīvs risinājums atalgojumu sistēmas sakārtošanai netika rasts, iespējams, pedagogu algas varētu tikt «iesaldētas», sedzot tikai inflāciju 10% apmērā. Tā pēc tikšanās ar Kalvīti norādīja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. Tikšanās notika pirms pedagogu piketa pie valdības ēkas.
Tas nozīmē, ka varētu tikt apdraudēta arī plānotā piemaksa 60 latu apmērā no nākamā gada 1.septembra, norādīja Krastiņš. Vairāki simti pedagogu, kas pulcējušies piketā, pauda sašutumu par zemajām algām un nenovērtēto darbu.
Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) stundu, no plkst.12 līdz 13, pavadīja sarunās ar pedagogiem, kas bija pulcējušies kuplā skaitā, lai iestātos par savām problēmām. Rivža piketā solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpinās sarunas un cīnīsies, lai grafikā paredzētie 60 lati tiktu piemaksāti. Ministre pēc tikšanās ar Kalvīti un LIZDA pārstāvjiem devās pie pedagogiem un visu piketam atvēlēto vienu stundu pavadīja sarunās ar piketējošajiem skolotājiem.
Rivža norādīja, ka, viņasprāt, piketā pulcējušies galvenokārt pirmskolas izglītības iestāžu pārstāvji, jo viņu situācija atalgojuma jautājumā ir vissāpīgākā. Kāda sašutusi pirmskolas izglītības iestādes skolotāja sacīja, ka viņas alga ir tāda, lai dzīvotu no avansa līdz algai, no algas līdz avansam. «Paldies Dievam, ka man nav bērnu, jāsaka tiešām, paldies Dievam,» sacīja skolotāja.
Kāda cita skolotāja sarunā ar ministri norādīja, ka inflācijas rezultātā nevarot just arī algas palielinājumu, vēl kāda skolotāja izteicās, ka problēma ir tajā apstāklī, ka pedagogam nemaksā par gatavošanos nodarbībām.
IZM parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe aģentūrai LETA skaidroja, ka IZM cīnīsies, lai pedagogu atalgojums netiktu «iesaldēts», taču papildu līdzekļu solīšana pagaidām būtu bezatbildīga.
Arī Krastiņš apgalvoja, ka sarunas un diskusijas tiks turpinātas, taču pedagogu prasītie 60 lati no 1.janvāra vai piecu papildu stundu apmaksa pagaidām ir «uz lielas jautājuma zīmes». Lai gan IZM kā priekšlikumu pedagogiem piedāvā ar 2008.gada 1.septembri piemaksāt grafikā paredzētos 60 latus, kā arī 82 latus par papildu apmaksātajām piecām stundām. Kopā pielikums no 2008.gada 1.septembra varētu būt 142 lati, norādīts paziņojumā, ko IZM dalīja arī piketējošajiem pedagogiem.
Daudzi pedagogi gan iestājas par to, lai piemaksas tiktu piešķirtas gada sākumā, proti, no 1.janvāra, nevis no 1.septembra.
Optimāls risinājums, kas apmierinātu abas puses - gan valdību, gan skolotājus, pagaidām tā arī nav rasts. Kā viena, tā otra puse ir gatava sarunām un diskusijām, lai problēmu atrisinātu. Tikmēr paši skolotāji apgalvo: ja situācija drīzumā netiks atrisināta, skolās vairs nebūs, kas strādā, jo jaunie skolotāji uz skolu strādāt nenāk, bet vecie «noveco».
Arī par pedagogu streiku pagaidām netiek runāts skaļi, Krastiņš aģentūrai LETA norāda, ka viss atkarīgs no tā, ko izlems paši pedagogi. «Ja pedagogi gribēs un būs gatavi streikot, darīsim to,» piebilda Krastiņš.
Kalvītis vienojies par sarunu uzsākšanu ar arodbiedrību par iespēju no valsts līdzekļiem paredzēt finansējumu tikai inflācijas ietvaros. Tas nozīmē, ka 60 latu piemaksa, kas paredzēta no nākamā gada 1.septembra, no valsts tiktu finansēta tikai inflācijas ietvaros, bet atlikušo summu IZM meklētu ministrijas budžetā, aģentūra LETA uzzināja valdībā.
Krastiņš iepriekš norādīja, ka pikets pie valdības ēkas ir sava veida atbalsta pasākums IZM mērķiem, uzlabojot pedagogu darba samaksu un radot konkurētspējīgu atalgojumu.
Pedagogi, iespējams, varētu atteikties no prasības par 60 latiem palielināt algu no 2008.gada 1.janvāra, ja no 2008.gada 1.septembra tiktu apmaksātas piecas papildu nodarbības, četras no tām - par gatavošanos mācību stundām. Šāds kompromisa variants tika apspriests starp LIZDA un Rivžu.
Krastiņš aģentūrai LETA norādīja, ka par šādu variantu gan vēl būtu jāpārliecina skolotāji, jo daļa no tiem par labāku variantu uzskatot cīnīties par 60 latu piemaksu pie algas jau no nākamā gada 1.janvāra, nevis no 1.septembra, kā paredzēts pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā.
Arodbiedrībai iepriekš tiekoties ar IZM pārstāvjiem, no ministrijas izskanējis priekšlikums, ka no nākamā gada 1.septembra varētu tikt paredzēta papildu samaksa par piecām papildu stundām - divām, kas saistītas ar burtnīcu labošanu, vienai konsultāciju nodarbībai un divām stundām, kas saistītas ar gatavošanos mācību stundām.
Šāda iniciatīva no ministrijas puses varētu tikt realizēta, ja LIZDA atteiktos no savas prasības 60 latus saņemt no 2008.gada 1.janvāra.
Arodbiedrība vēlas, lai tiktu apmaksātas piecas papildu stundas, pie tam četras no tām paredzot par gatavošanos mācību stundām, jo tās tiek atmaksātas visiem skolotājiem, bet, piemēram, burtnīcu labošana attiecas tikai uz daļu skolotāju.
Skolotāji uzver, ka viņiem neder ministres un valdības mutvārdu solījumi, tos vajadzētu iestrādāt normatīvajos aktos. «Vislabāk, ja mēs to redzētu jau 2008.gada valsts budžeta projektā,» saka Krastiņš.
Ministre norāda, ka jebkurā gadījumā ministrija strādās pie tā, lai sakārtotu pedagogu atalgojuma sistēmu.