Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9499918t1hfc03.jpg)
Reklāmas speciālistes Ramonas Treilonas funkcionālā, elegantā 260 m2 lielā divstāvu māja Mārupē, tāpat kā Rīga, nekad netikšot pabeigta. Tā uzskata saimniece, kura kopš ievākšanās pirms gandrīz trim gadiem kopā ar vīru un abām meitām te jau paspējusi gan nomainīt grīdas flīzes un apgaismes ķermeņus, gan sienas pārkrāsot.
Uz Mārupi, Ramonas vīra Uģa dzimto pusi, viņa ar ģimeni pārcēlusies no centra, Kurbada ielas dzīvokļa. — Esmu rūdīta pilsētniece, man dzīvoklis ir pierasta lieta, bet vīrs, kurš bērnību pavadījis tepat Mārupē, privātā mājā, kur joprojām dzīvo viņa vecāki, trīs gadus izmēģinājis dzīvi dzīvoklī, saprata, ka māju tomēr nekas nevar aizstāt. Tā izlēmām celt paši savu namu, un vieta jau uzreiz bija skaidra, — stāsta Ramona. — Tāpat jau no paša sākuma abi zinājām, ka māju gribam funkcionālu, bez visādām ciku cakām.
Telpu iekārtošanā kompromisus Ramona meklējusi kopā ar vīru un divām dizainerēm — Janu Petroviču un Santu Meikulāni. Ramona smej, ka Janas gaume vairāk sakritusi ar vīra stila izjūtu, bet Santas idejas šķitušas tuvākas viņai. — Mums ar vīru ir diezgan atšķirīgi stili. Viņam patīk funkcionālais minimālisms, savukārt man gribas vairāk romantikas un mājīguma. Tad parasti notiek neliela «saķeršanās», bet beigās kompromisus tomēr atrodam, — skaidro Ramona.
Telpu dizainu nolēmuši ieturēt «Armani» stilā — eleganti melns, balts un brūns, bet ar laiku gribējies kaut ko košāku un varbūt mīļāku... Tā Ramonas mājās sākušas ieviesties dažādas antīkas, no radiem mantotas mīļas mēbeles. — Iespējams, šī antīkā virtuves bufete kopējā mājas stilā īpaši neiederas, bet es sevi mierinu ar domu, ka modē nāk eklektika, — smejas saimniece, izrādot ģimenes relikvijas — vai tie būtu veclaicīgi krēsli, puķu galdiņš vai vecvectēva ceļojumu lādes, kas neuzkrītoši atradušas savu vietu mājoklī, modernajā minimālismā ienesot nemanāmu senatnes elpu un padarot telpas personiskas un pagātnes atmiņu un emociju piesātinātas.
Enerģisko saimnieku sakultie «pārmaiņu vēji» pārsvarā skāruši tikai pirmo stāvu. Piemēram, apakšstāva sienas bijušas baltpelēki svītrainas. — Sākumā man šis dizaineres ieteiktais variants šķita interesants. Ienākot mājā, efekts bija tāds, it kā kāds tevi burtiski vestu dziļāk telpās, bet, kad mazliet padzīvojām, apnika. Gribējās kaut ko interesantāku un romantiskāku, — skaidro mājas saimniece. — Tā tapa šī romantiskā puķainā siena, ko krāsojusi mana kursa biedrene māksliniece Ieva Sāra.
Mazliet citu iemeslu dēļ nācies nomainīt apakšstāva grīdas segumu. — Sākotnēji visas grīdas apakšstāvā klāja melnas pulētas flīzes, uz kurām varēja redzēt vismazāko puteklīti, — stāsta Ramona. — Ideja jau bija laba — lai katra gaisma no griestiem spoguļotos grīdā, bet pusotru gadu tīrīju tās flīzes un beigās nodomāju — nu, cik var?
Tagad apakšstāva grīdas klāj pelēkas flīzes ar neapstrādāta betona faktūru, kas sasaucas ar askētiskajiem, neapstrādātajiem betona griestiem, un saimniecei vairs nav jāuztraucas par katru gruzīti. Tomēr rūpīga dizainera plānota māja ir kā vienots dzīvs organisms, un, pārmainot grīdas segumu, nācies mainīt arī apgaismojumu. — Tā kā vairs nebija gaismu atstarojošo pulēto flīžu, tad, īpaši ziemā, aizverot žalūzijas un aizkarus, telpa likās padrūma, tāpēc nolēmām ieviest arī gaišākas lampas, — teic Ramona.
Mājas otrais stāvs saimniekiem vēl nav paspējis apnikt. Tā kā tas atvēlēts guļamtelpām un darbistabai, tad atšķirībā no pirmā stāva telpas te ieturētas siltos, piesātināti brūnos toņos, jo kā darbam, tā miegam vajadzīga omulīga atmosfēra.
***
Žalūzijas, aizkari — «Siena»
Lampas — «Gaismas stils»
Kabineta sekcija — «Skanoj»
Santehnika — «Kurši»
Dīvāni — «Laruss»