Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9512932t1h8b19.jpg)
Es nedrīkstu ēst saldumus un treknu arī ne! Stop! Vai cukura diabēts maina dzīvi? Ēdienkartē nav jābūt kam īpašam — tikai veselīgam uzturam.
Šķīvja modelis
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kas rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neizstrādā pietiekami daudz insulīna vai organisms nespēj to efektīvi izmantot. Rodas traucējumi ogļhidrātu, tauku, olbaltumvielu, ūdens un minerālvielu maiņā. To papildus veicina fiziskas aktivitātes trūkums un uzturs, kas satur daudz tauku un ogļhidrātu.
Pie pareizas ēšanas nosacījumiem ir strādājusi Eiropas Diabēta asociācijas uztura plānošanas studiju grupa. Arī Latvijas Diabēta asociācija un Latvijas Endokrinologu asociācija pareiza uztura ieteikumus iekļāvusi šogad izstrādātajās 2. tipa cukura diabēta profilakses, diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijās. Tās ir kā rokasgrāmata speciālistiem, kuri iesaistīti cukura diabēta pacientu ārstēšanā.
Uztura plānošanas ieteikumi būtiski neatšķiras no vispārējām veselīga uztura rekomendācijām. Tiesa, cukurslimnieku ārstēšanā izmanto dažādas terapijas shēmas, tāpēc ieteikumi dažādām pacientu grupām var atšķirties. Uztura plānošanā jāņem vērā arī dzīves kvalitāte un dzīvesveids.
Tomēr visām pacientu grupām ieteicamas trīs regulāras pamatēdiena reizes ar sabalansētu uzturvielu sadalījumu. Jāuzņem pietiekami daudz ogļhidrātu un mononepiesātinātās taukskābes saturoši produkti, kas bagāti ar balastvielām.
Maltītes plānošanai var izmantot tā saukto šķīvja modeli, kur apmēram puse atvēlēta dārzeņiem (visās trīs ēdienreizēs), izņemot kartupeļus, pa ceturtdaļai — graudaugiem vai citiem cieti saturošiem produktiem, kā arī olbaltumu produktiem (gaļai, zivīm, biezpienam, olām, sieram). Šķīvī iekļaujot pienu, skābpiena produktus un augļus, jāņem vērā tajos esošo ogļhidrātu un kaloriju daudzums. Tauku saturs atkarīgs no ķermeņa masas indeksa un fiziskās slodzes.
Ja papildus ēd zupu, kurā ir putraimi, makaroni, kartupeļi vai piens, tad otrajā ēdienā kartupeļu vai graudaugu daudzums jāsamazina uz pusi.
Nav jāatsakās arī no deserta (augļu želejas) un tases kafijas vai tējas.
Cukura dažādība
Kopš bērnības katram ir savi garšīgie un negaršīgie ēdieni, taču slimības laikā produktus ieteicams kombinēt. Turklāt augu izcelsmes olbaltumvielu bioloģiskā vērtība ir mazāka, tādēļ galvenie olbaltumu avoti uzturā ir gaļa un tās produkti, piens un tā produkti, olas, zivis, pākšaugi, soja.
Ar ogļhidrātiem jāuzmanās — tos satur dažādi produkti, un arī ātrums, kādā notiek glikēmijas (cukura līmeņa) pārmaiņas, ir atšķirīgs, jo ogļhidrāti, organismā sašķeļoties, palielina cukura daudzumu asinīs. Glikēmijas pārmaiņas ātrumu gan ietekmē ne vien ogļhidrātu ķīmiskā uzbūve, bet arī citas uzturvielas un produktu sagatavošanas veids.
Vienkāršie cukuri glikēmiju paaugstina ātri, tāpēc izmantojami, ja cukura daudzums asinīs pazeminās (hipoglikēmija). Galvenie vienkāršo ogļhidrātu avoti ir cukurs, medus, konditorejas izstrādājumi, saldie dzērieni, augļi, ogas un to sulas, atsevišķi piena produkti (piens, kefīrs, paniņas, jogurts, saldējums). Saliktie ogļhidrāti ir visos graudu izstrādājumos, kartupeļos, pākšaugos, riekstos.
Hipoglikēmijas gadījumā nav ieteicams ēst šokolādi, jo tauku daudzums tajā ievērojami kavē ogļhidrātu uzsūkšanos.
Arī piena cukura šķelšana tievajās zarnās noris atšķirīgi un lēnāk. Piens, kefīrs un jogurts ietekmē glikēmiju, bet cukura daudzums asinīs nepalielinās pēc biezpiena, siera, krējuma, sviesta lietošanas. Augļi un ogas, lai gan satur vienkāršos cukurus, ievērojamā šķiedrvielu satura dēļ cukura līmeni paaugstina vēl lēnāk.
Lai gan ogļhidrātu produkti būtiski ietekmē glikēmiju, arī cukura diabēta slimnieka uzturā tiem jābūt, galvenokārt izvēloties cieti saturošus produktus ar lielu šķiedrvielu daudzumu un augļus.
Produkti, kas satur cieti, organismā šķeļas lēni, līdz ar to daudz lēnāk paaugstinās cukura līmenis. Arī cietes uzsūkšanos ietekmē produkta sagatavošanas veids, ūdenī šķīstošo šķiedrvielu daudzums, tauku un olbaltumu klātbūtne, cietes ķīmiskā uzbūve u.c.
Vislēnāk glikēmiju paaugstina pākšaugi, pilngraudu maize, miežu putraimi, auzu pārslas, makaroni.
Vīns un augļi
Balastvielas tievajās zarnās nesadalās un neuzsūcas (celuloze, lignīns, pektīni), tāpēc ēdienkartē jāiekļauj dārzeņi (kāposti, salāti, brokoļi), augļi (greipfrūti, āboli), pilngraudu izstrādājumi (pilngraudu auzu pārslas, miežu, tvaicēto rīsu produkti, klijas), pākšaugi. Ja ikdienas uzturā ir pilngraudu produkti un 200–300 g dārzeņu (selerijas, kāposti, burkāni, ziedkāposti, paprika) un nedēļas laikā apēd 200–300 g pākšaugu, tad balastvielu patēriņš ir pietiekams.
Tauku ieteicamais dienas apjoms ir 40–70 g, un ne mazāk kā trešdaļa — ar mononepiesātinātām taukskābēm (olīveļļa, rapšu eļļa, avokado, zemesrieksti, mandeles). 2–3 reizes nedēļā vēlami produkti ar omega-3 taukskābēm (laši, siļķes, skumbrijas, sardīnes, linsēklu, rapšu, sojas eļļa, rieksti).
Ieteicamais vārāmās sāls patēriņš ir ne vairāk par sešiem gramiem dienā.
Alkohola uzsūkšana sākas jau kuņģī. Asinīs tā daudzums sāk strauji pieaugt piecas minūtes pēc uzņemšanas un maksimālo koncentrāciju sasniedz pēc 1–2 stundām. Dažkārt stipro alkoholisko dzērienu un insulīna vai iekšķīgi lietojamo pretdiabēta medikamentu mijiedarbība var būt dzīvībai bīstama, jo pieaug hipoglikēmijas risks, tāpēc, lietojot šos dzērienus, obligāti jāuzņem ogļhidrātus saturoši produkti.
Diētisks ir labs?
Mājās gatavojot biskvītu, treknu sviestu aizvieto ar pazemināta tauku satura (mazāk par 60%) margarīnu, bet vismaz pusi balto miltu — ar rupja maluma miltiem. Tā produktā nonāk papildu šķiedrvielas. Arī cukuru vēlams ņemt pusi no tā, ko paredz recepte.
Speciālo, tā saukto diabētisko produktu lietošanai uzturā nav īpašu priekšrocību. Šo produktu kaloriju un ogļhidrātu daudzums jāiekļauj kopējā dienas uztura enerģijas aprēķinā.
Ja sakārojas saldumus, īpaši svētku reizēs, cukura vietā var izmantot termostabilu saldinātāju (saharīnu, ciklamātu). Tā ir viela ar saldu garšu, kas nesatur cukuru. Pārtikas saldinātāji (sorbīts, ksilīts, mannīts) pēc ķīmiskās struktūras ir daudzvērtīgie spirti.
Uzņemot vairāk nekā 30 g saldinātāju dienā, var rasties pārejoši gremošanas traucējumi. Produktu saldināšanai paredzētajos mākslīgajos līdzekļos var nebūt enerģētiskās vērtības un arī ietekmes uz cukura līmeni asinīs.