«Labvēlīgais tips» ir fenomens latvju mūzikā: viņiem nav tādu hitu, bet publika viņu koncertus vienalga gāž vai riņķī, arī šoruden.
«Tipi» <i>rullē</i>
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Diez vai tas ir speciāla pētījuma vērts, jo viss vienkāršais ir ģeniāls — kamēr laikrakstos lasīsim, radio dzirdēsim un televīzijā redzēsim par pazudušiem bērniem, pieaugošo noziedzību, Rīgas Domes neprātīgajām idejām un valdības liekulību, tikmēr «Labvēlīgais tips» būs topā, jo nepieciešama jau arī kāda deva labvēlības.
Fredis, Normunds Jakušonoks, Zirgs&Co to spēj sniegt, tāpēc arī viņu vārds pat neprasās pēc papildu reklāmas. Turklāt cilvēki zina, ja arī viņiem ne īpaši ies pie sirds «labvēlīgo» piedāvātā mūzika, garastāvoklis pēc koncerta vienalga paliks labs, jo par to parūpēsies Fredis ar saviem aizkadra jociņiem, kurus viņš, šķiet, cep ekspromtā turpat uz vietas, gluži kā BB «Brokastīs».
Starp citu, par «tipu» mūziku, kas neiederas nekādos muzikālo stilu rāmjos, nav dzirdēta neviena kritiska atsauksme! Arī tas par kaut ko liecina.
Vienkārši cilvēkiem ir pieriebies negatīvisms un standartveida ziņas par kārtējo laulības šķiršanu, kārtējo dzimušo bērnu vai kārtējo ierakstīšanos pie ārzemju producenta, kura lielākais sasniegums ir tas, ka viņš bijis kaut kur līdzās Bono vai Madonnai tajā brīdī, kad viņiem no rokām izvēlies iepirkumu maisiņš.
Iepriekšējos gados «tipu» koncertos ir novērots, ka publika uz šiem koncertiem dodas kā uz svētkiem: uzģērbj labas drēbes, noskaņojas labām domām. Gribas kaut ko tīru, vienkāršu un nesamaitātu.
Tieši to piedāvā «Labvēlīgais tips», pat nepretendējot uz Lielo Mākslu. Ne katrs prot par sevi un citiem veselīgi pasmieties, pie mums vairāk cieņā ironizēšana vai pat ņirgšana. Kāds tur brīnums, ka «tipi» rullē!