Šampanieša biogrāfija, jeb kāpēc mēs svētkos dzeram dzirkstošu vīnu?

Mūks Dom Perignon

Taču ir dažas interesantas lietas, kuras ir vērts zināt par šampaniešiem un dzirkstošajiem vīniem kaut vai tikai tāpēc, ka dzirkstošais vīns un šampanietis vienmēr ir apvīts ar leģendām un stāstiem.

Mūks Dom Perignon bija viens no tiem vīndariem, kurš visu mūžu cīnījās ar nelaimi, kura bija apsēdusi Francijas reģionu Šampaņu, - vīns, kuru viņi ražoja,

ļoti bieži sabojājās un burbuļi spridzināja pudeles vīna pagrabos tik regulāri, ka bija pat jāuzraksta vesels vīna ražošanas noteikumu kodekss,

lai vismaz daļēji izvairītos no milzīgajiem zaudējumiem, kuri radās, vīnam nekontrolēti burbuļojot.

Patiesība bija ļoti vienkārša. Šampaņas klimatam atšķirībā no pārējās Francijas ir raksturīgas vēsas naktis, zemāka temperatūra un aukstas ziemas, kuras aptur vīna cukuru pārvēršanos alkoholā un atstāj pudelēs un mucās raugu un cukuru, kurš savukārt rada CO₂.

Dom Perignon cīnījās ar šo likstu visu savu mūžu un palaida garām to, ka cilvēkiem gana labi garšoja burbuļainais vīns. Anglijas aristokrāti savukārt ļoti gribēja pirkt šo kļūdaino vīnu un dzert to neierobežotā daudzumā. Vajadzēja tikai dabūt stiprākas pudeles, kuras neplīstu un spētu noturēt burbuļus kontrolē. Tādas pudeles Anglijas vīri arī sāka ražot un nogādāt pie Šampaņas vīndariem, kuri savukārt pilnās pudeles nogādāja atpakaļ Britu karaļvalstī.

Neskatoties uz savu lielo cīņu ar burbuļiem, Dom Perignon tiek uzskatīts par šampanieša garīgo tēvu.

Kliko kundze

Nākamā leģendārā personība šampanieša vēsturē ir Kliko kundze (Madame Clicquot). Viņa mantoja no sava mirušā bagātā vīra daudzus īpašumus, tai skaitā arī Šampaņas vīna darītavu, un kļuva par vienu no pirmajām sievietēm vīna biznesā. Viņas vīna darītavā šampanieša ražošana tika būtiski pilnveidota, un līdz šai dienai

Veuve Clicquot šampaniešu nams ir viens no slavenākajiem šampanieša ražotājiem pasaulē.

No visas pasaules vīndari brauca uz Šampaņu pētīt ļoti populāro dzirkstošo vīnu un, atgriezušies mājās, radīja līdzīgus vīnus. Tā laika gaitā dažādās valstīs radās dzirkstoši vīni, līdzīgi Šampaņā ražotajam.

Sākotnēji šampanieti dzēra tikai vīrieši.

Lai arī tostu vēsture sniedzās dziļi viduslaikos, tosts ar šampanieti kļuva tradicionāls tikai tad, kad šampanieša ražotāji, vēloties piesaistīt sievietes šampanieša baudīšanai, sāka izvietot kāzu un svinību bildes uz šampanieša etiķetēm. Pamazām šampanietis kļuva tradicionāls dzēriens svinīgos brīžos un jau daudzus gadus ir tieši tas dzēriens, ar kuru mēs sakām apsveikuma vārdus svingos brīžos.

Servēšanas glāzes: 3 dažādi veidi!

Visus dzirkstošos vīnus var servēt trīs veidu glāzēs

• Tradicionālajā šaurajā šampanieša glāzē (franču val. - flûte à champagne).

Šis ir vistradicionālākais veids, kā pasniegt dzirkstošo vīnu. Tāpat kā citas glāzes uz kājiņas,

arī šo var turēt tā, lai roka nesildītu vīnu,

un parasti tās tilpums ir apmēram 200 ml.

• Otra glāze, kurā mēs pasniedzam šampanieti, ir slavenā Champagne coupe.

Leģenda vēsta, ka tā ir izveidota,

par modeli izmantojot karalienes Marijas Antuanetes krūts formu.

Populāri pasniegt šampanieti šajā glāzē bija daudzus gadu simtus līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem. Tagad šī glāze ir ļoti populāra kāzās, veidojot šampanieša piramīdas. Šai glāzei ir relatīvi īsa kājiņa, līdz ar to siltums diezgan veikli no rokas pārceļas uz dzērienu. Tāpat profesionāļu vidū pastāv uzskats, ka glāzes atvērums ir pārāk plats, lai saglabātu dzērienā burbuļus un noturētu aromātus pietiekami ilgu laika sprīdi.

• Trešais pasniegšanas veids, kuru atzīst un atbalsta daudzi vīnziņi un citi vīna profesionāļi, ir baltvīna glāze. Tā kā šampanietis parasti ir baltvīns, tad visas savas garšas īpašības un struktūru tas vislabāk eksponē tieši šīs formas glāzē. Pareizāk ir izvēlēties tulpes formas glāzi vai glāzi ar paplašinājumu vidusdaļā, lai atvērums nebūtu tik liels un lai burbuļi pārāk ātri neaizplūstu projām, taču glāze būtu pietiekami plata, lai šampanieša baudītāju sasniegtu vairāk aromāta.

  Šampanieša pudeles attaisīšana ir atkarīga no notikuma, kurā pudeli veram vaļā. Restorānā viesmīlim tas jāizdara pēc iespējas klusāk, taču, ja mums ir jāsvin, tad darām to ar maksimāli lielu troksni!

Interesanti un noderīgi fakti!

• Dzirkstošā vīna ideālā servēšanas temperatūra ir no +7 līdz +10 grādiem. To var panākt apmēram 30 minūšu laikā, ievietojot neattaisītu pudeli ledus traukā, kurā samaisīts uz pusēm ledus un auksts ūdens.

  Nekad neatdzesējiet šampanieti saldētavā un nekad nepasniedziet šampanieti iepriekš atdzesētās glāzēs - jūs pazaudēsiet dzirkstis.

• Naturel - Extra Brut - Extra Sec – Brut - Sec - Demi Sec - Doux – šie visi ir norādījumi, cik daudz cukura ir pievienots dzirkstošajam vīnam ražošanas procesā, kurā

  Naturel nozīmē to, ka cukurs nav pievienots vispār, savukārt Doux ir saldākā no visām versijām.

• Šampanietis parasti tiek ražots no dažādu gadu vīna materiāla un tiek sajaukti dažādu vīnogu vīni. Reti un dārgi šampanieši nāk no viena gada vīnogām.
• Uz šampanieša parasti neraksta, no kādām vīnogām tas tiek ražots. Tradicionāli

  šampanietis ir jaukts no trīs vīnogu Chardonnay, Pinot Noir un Pinot Meunier vīna materiāliem,

  dažreiz pievienojot vēl citu atļauto vīnogu vīnus, taču ir sastopams arī tikai Chardonnay vīnogu šampanietis, tad tas saucas Balnc de Blanc, vai arī no abām sarkanajām Pinot Noir un Pinot Meunier vīnogām ražots šampanietis, tad tā nosaukums ir Blanc de Noir un būtībā nozīmē no tumšajām vīnogām ražots gaišais šampanietis.

• Rozā šampanietis tiek ražots, pievienojot baltajam šampanietim mazliet sarkanā vīna, un ir vienīgais vīna veids, kurā ir atļauts sajaukt balto un sarkano vīnu.
• Dārgākais šampanietis, kurš ir ticis pārdots, ir

  1996. gada Dom Perignon Rose Gold 6 litru pudele, un tā maksāja 49 000 USD.

  Tikai 35 šādas pudeles ir tikušas saražotas.

• Pasaulē ir ļoti populāri, tradicionāli un viegli pagatavojami šampanieša kokteiļi, kurus pasniedz gan kā sagaidīšanas dzērienus viesībās, gan arī kā vēlo brokastu kokteiļus.

  Bellini ir šampanietis ar persiku biezeni, Mimoza ir šampanietis ar apelsīnu sulu, Kir Royal ir šampanietis ar Creme de Cassis upeņu liķieri.

Šampanietis, Cava, Sekt, Prosecco...

Mēs ļoti bieži visus dzirkstošus vīnus saucam par šampaniešiem, taču pareizi par šampanieti ir saukt tikai tos dzirkstošos vīnus, kuri ir ražoti Šampaņā. Spānijas dzirkstošo vīnu sauc Cava, citur Francijā ārpus Šampaņas ražotu dzirkstošo vīnu sauc Cremant, Vācijas dzirkstošo vīnu sauc Sekt, savukārt Itālijas dzirkstošie vīni saucas Prosecco, Spumante vai Frizante. Visur citur pasaulē mēs vienkārši tos dēvējam par dzirkstošiem vīniem.