Otrdien valdība iepazīsies ar ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova darbību, kas uz izmeklēšanas laiku atstādināts no amata.
Valdība slēgtā sēdē lems par Loskutova atbilstību amatam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziņu aģentūra LETA vēsta, ka valdība slēgtā sēdē varētu atbalstīt Loskutova atbrīvošanu no amata — tāda informācija izskanējusi Saeimas kuluāros. Ja valdība lems atbrīvot Loskutovu no amata, galīgais lēmums par augstās amatpersonas turpmāko likteni būs jāpieņem Saeimai.
Maizīša vadītā komisija, izvērtējot Loskutova atbilstību amatam, nav pieņēmusi lēmumu, vai Loskutovam jāpamet darbs KNAB. Piecu politiķu un viena tiesībsargājošās iestādes pārstāvja darba augļi izklāstīti ziņojumā valdībai. Komisija par šādu variantu vienojās, jo, pēc Maizīša teiktā, neesot noteikta mehānisma, kā tai jāpieņem lēmums — balsojot vai arī kādā citā veidā.
Ģenerālprokurors iepriekš žurnālistiem klāstīja, ka prokuratūra piekrīt Valsts kontrolei par neskaidrībām un pārkāpumiem grāmatvedības uzskaitē, taču tā dēļ nekādas materiālās vērtības nav pazudušas un neesot pamata pret kādu personu sākt kriminālprocesu.
Lai gan komisijas ziņojums nav slepens, tas būšot pieejams tikai pēc tam, kad valdība būs pieņēmusi savu lēmumu.
Loskutova darbības izvērtēšanas komisijā darbojas Maizītis, Saeimas deputāti Juris Dalbiņš (TP) un Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK), iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) un aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP)
Premjers Aigars Kalvītis, kā pārraudzībā ir KNAB, septembra beigās pret Loskutovu ierosināja disciplinārlietu, un līdz izmeklēšanas beigām viņš atstādināts no amata, jo Valsts kontrole revīzijā atklāja ilgstošus pārkāpumus operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā. Sākotnēji tas bija viss, kā sabiedrībai tika pamatots negaidītais lēmums atstādināt KNAB vadītāju, jo operatīvo līdzekļu izlietojums saistīts ar valsts noslēpumu. Tomēr vēlāk Valsts kontroles atklājumus tika nolemts daļēji atslepenot. Izrādās, KNAB, nenosakot kārtību, kādā veicama materiālo vērtību iegāde un realizācija, kā arī nenosakot materiālo vērtību realizācijā iegūto naudas līdzekļu atspoguļošanu operatīvo līdzekļu finanšu uzskaitē, radījis krāpšanas iespējamības risku.
Revīzijā noskaidrots, ka KNAB izdevumus, kas radušies, iegādājoties dažādas materiālās vērtības, atzīstot pārskata perioda izdevumos, rīkojas saskaņā ar instrukciju. Materiālās vērtības, kas iegādātas no operatīvajiem līdzekļiem un lietojamas ilgāk nekā gadu, atzīstot pārskata perioda izdevumos, nevis ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā, nesniedz patiesu priekšstatu par KNAB finanšu pārskatā uzrādītiem iestādes rīcībā esošiem aktīviem.
Kalvīša rīcība, atstādinot Loskutovu, Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu pārsteigusi. Viņa atzīst, ka būtu gandarīta, ja tik asa rīcība sekota pēc visu revīzijās konstatēto pārkāpumu atklāšanas. «Turpmāk tādu reakciju sagaidīšu uz visiem revīziju rezultātiem,» sacīja Sudraba un piebilda: ja tas tā nebūs, varēs spriest, ka KNAB gadījumā Valsts kontrole izmantota kādu noteiktu mērķu sasniegšanai.
Uz jautājumu, vai asā Kalvīša rīcība ir adekvāta konstatētajiem pārkāpumiem KNAB darbībā, kontroliere norādīja, ka tā ir premjera izšķiršanās, kādu lēmumu viņš pieņem, jo iestāde atrodas viņa pārraudzībā. Sudraba atturējās atbildēt, vai šāda rīcība bijusi pareiza.