Politologs: sekretariāta likvidēšana — gan saprātīgs lēmums, gan tirgošanās

FOTO: AFI

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša priekšlikumu virzīt ekonomikas ministra amatam Rīgas Domes deputātu Eināru Cilinski, bet «tēvzemieša» Normunda Broka vadīto Īpašu uzdevumu Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariātu likvidēt politologs Filips Rajevskis vērtē kā no menedžmenta viedokļa pragmatisku un saprotamu mēģinājumu ietaupīt līdzekļus un samazināt sadrumstalotību valdībā. Tomēr šāda rokāde valdībā esot skatāma arī kontekstā ar citām politikas aktualitātēm, arī ar ažiotāžu ap Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatu.

Īso Broka vadītā sekretariāta likteni politologs skaidro ar to, ka 2007. gadā Eiropas Savienībā veidots jauns budžets, tāpēc bijis svarīgi izvirzīt vienu atbildīgu politiķi, bet no otras puses — piedalīties procesā varējusi arī Ekonomikas ministrija. Tomēr sekretariāta izveide un tā vadības nodošana TB/LNNK pārstāvim vērtējama arī kā kompromiss, lai pēc iespējas ātrāk un bez «liekiem kašķiem» tiktu nokomplektēta jaunā valdība. «Būtībā sekretariāta ministrs — tas ir tāds amats, kas politiķim ir kā platforma atpazīstamības veidošanā,» bilda Rajevskis.

Politologs pieļauj iespēju, ka līdzekļu taupīšanas dēļ varētu tikt upurēts vēl kāds sekretariāts. Šajā kontekstā Rajevskis atgādināja izskanējušās baumas, ka izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas pēctece amatā varētu būt e-lietu ministre Ina Gudele. «Tādā gadījumā nebūtu nekāds brīnums, ja valdība nevis domātu, ar ko aizstāt Gudeli, bet par sekretariāta likvidēšanu,» pieļauj Rajevskis.

Vai tas ir jau sen solīto pārmaiņu valdībā sākums, radīs laiks. Rajevskis norāda, ka, likvidējot Broka sekretariātu, Kalvītis varētu «sakopt» struktūru, lai vieglāk strādāt pašam, bet tik pat labi — lai nākamajam premjeram atstātu sakārotu darba lauku. «Taču Kalvītim ir lielāka kapacitāte to izdarīt, nevis jaunam premjeram, jo viņam nav ko zaudēt. Tāpat Kalvītis no sekretariāta likvidēšanas taupības nolūkā gūs sabiedrības atbalstu,» uzskata politologs.

Jautāts, vai «tēvzemiešu» piekrišana Kalvīša ierosinājumam nevarētu būt daļa no tirgošanās ap lēmumu atbalstīt KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanu, Rajevskis aicina paraudzīties tālāk — varbūt šāda kompromisa veidā tiek nodrošināts TB/LNNK atbalsts jaunam KNAB vadītājam? Viņaprāt, jautājums par Loskutova atstādināšanu neesot tik aktuāls, jo šī amatpersona varētu būt «iekodusi» ne vien Tautas partijai, bet arī «tēvzemiešiem» un Zaļo un zemnieku savienībai. «Tautas partijai noteikti ir savi kandidāti KNAB vadītāja amatam. Tautas partija to vēlēsies iecelt ātri un bez aizķeršanās, neattīstot «ziepju operas» cienīgu stāstu,» «Apollo» sacīja Rajevskis.

Uz augšu