Līdz kažokzvēru audzēšanas aizliegumam Latvijā - desmitiem gadu

FOTO: LETA

Līdz kustības «Sabiedrība pret kažokādām» mērķa sasniegšanai - kažokzvēru audzēšanas aizliegumam Latvijā - paies vairāki desmiti gadu, sabiedriskās kustības dibināšanas pasākumā pastāstīja nodibinājuma «Dzīvnieku drauga fonds» pārstāve Laura Karnīte.

«Ir skaidrs, ka tas būs ilgs periods, jo ir jādod iespēja uzņēmējiem pārkārtoties, atrast kādu citu nišu,» sacīja Karnīte, norādot, ka Nīderlandei, kas bija trešā lielākā kažokzvēru audzētāja pasaulē, no diskusijām par nozares pastāvēšanas nepieciešamību līdz nozares slēgšanai pagāja 20 gadi.

Savukārt, lai panāktu kažokzvēru biznesa slēgšanu Latvijā, šodien biedrība «Dzīvnieku brīvība», nodibinājums «Dzīvnieku drauga fonds», Pasaules Dabas fonds, Vides aizsardzības klubs un biedrības «Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa», «Dzīvnieku SOS», «Homo Ecos», «Zemes draugi», «Zaļā brīvība» un «Vides vārds» apvienojās sabiedriskā kustībā «Sabiedrības pret kažokādām» un parakstīja manifestu «Par kažokzvēru aizsardzību».

Kā žurnālistiem pavēstīja patversmes «Dzīvnieku draugs» direktore Solvita Vība, kustības dibinātāji uzskata, ka kažokādu izstrādājumi, līdzīgi kā cigaretes, alkohols un citi kaitīgi produkti, būtu īpaši jāmarķē, tā dodot patērētājiem iespēju uzzināt par šo izstrādājumu ražošanas negatīvajiem aspektiem. Tālab ir izveidoti piecu veidu brīdinoši marķējumi ar saukli «Nežēlīga greznība» un paskaidrojumiem, kā kažokzvēru audzēšana ietekmē vidi un cilvēku. «Varbūt nav tik svarīgi šos marķējumus piekārt veikalos pie kažokiem, taču ar šīm zīmēm cilvēki tiks uzrunāti medijos un sociālajos tīklos. Patērētājam ir tiesības zināt, kā produkts ir izgatavots. Šajā marķējumā būs iekļauta informācija, kuru izlasot cilvēks, iespējams, produktu neiegādātos,» stāstīja Vība.

Tāpat kustība «Sabiedrība pret kažokādām» informēs un izglītos sabiedrību par kažokādu iegūšanas procesu, virzīs izskatīšanai Saeimā vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā, iestāsies pret jaunu kažokzvēru audzētavu atvēršanu, kā arī līdz kažokzvēru audzēšanas aizlieguma pieņemšanai uzraudzīs dzīvnieku labturības prasību ievērošanu fermās.

Vība minēja, ka kustība ir atvērta ikvienam interesentam.

Kustības dibinātāji uzsvēra, ka kažokzvēru audzēšanas nozarē it virkne problemātisku aspektu. Tā ir neētiska, jo savvaļas dzīvnieki tiek audzēti tikai viņu ādas iegūšanai, lai ražotu izstrādājumus, pēc kuriem nav objektīvas nepieciešamības, bet audzēšanas apstākļi fermās lielākoties ir problemātiski no dzīvnieku labturības viedokļa. Tāpat kažokzvēru audzēšana nodara kaitējumu videi, jo, piemēram, kažokādu ražošana ir līdz 28 reizēm kaitīgāka videi, salīdzinot ar tekstilmateriālu ražošanu, turklāt no zvēraudzētavām izbēgušie dzīvnieki atstāj postošu ietekmi uz apkārtni un vietējām sugām.

Runājot par kažokzvēru audzētāju devumu Latvijas ekonomikā, Karnīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka, pēc 2012.gada datiem, nozares uzņēmumi nodokļos ir samaksājuši 0,04% no kopējā valsts budžeta, bet tajos nodarbināto skaits ir līdz 450 cilvēkiem gadā. «Darbam ir sezonāls raksturs, šis cilvēku skaits strādā kaušanas laikā, zvēru kopšanā nodarbināts mazāks skaits cilvēku,» stāstīja Karnīte, norādot, ka jebkura nozare, kas nodrošina darba vietas, ir svarīga, bet, pēc kustības veidotāju domām, šī nav tā nozare, kas varētu veidot Latvijas ekonomikas pamatu.

Tāpat viņa bilda, ka, izveidojot kažokzvēru audzētavu, kas, protams, būs darba devējs un nodokļu maksātājs, jāpalūkojas, vai netiks apdraudētas citas nozares, piemēram, tūrisms vai lauksaimniecība, jo apkaimē, ko apsēduši putni, kas pulcējas ap kažokzvēru fermām, kā arī ir jūtamas smakas, diezin varēs audzēt augļus un dārzeņus, kā arī izmitināt cilvēkus viesu mājās.

Kažokzvēru audzēšanas pilnīgs aizliegums ētisku vai labturības apsvērumu dēļ patlaban pieņemts Austrijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Slovēnijā un Nīderlandē. Tādās valstīs kā Šveice, Vācija un Itālija pieņemti stingri labturības noteikumi, kas padara šo nodarbi uzņēmējiem ekonomiski neizdevīgu. Daudzās citās valstīs, kurās atļauta kažokzvēru audzēšana, šobrīd norisinās aktīvas sabiedrības diskusijas un protesti pret šo dzīvnieku izmantošanas veidu.

Latvijā patlaban darbojas astoņas ūdeļu un lapsu audzētavas un 25 šinšillu audzētavas. Vairākas ūdeļu audzētavas ir tapšanas vai plānošanas stadijā.

Uz augšu