Reta un bīstama slimība – akromegālija

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: @Doug88888, CC BY-NC-SA 2.0

Akromegālijas sarežģītā diagnostika joprojām ir mūsdienu medicīnas izaicinājums, tādēļ speciālisti pauž bažas, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz neatpazīto akromegālijas slimnieku, kuri pakļauti augstam mirstības riskam.

Lai informētu par akromegālijas savlaicīgu atpazīšanu un ārstēšanu, otrdien, 8. oktobrī Rīgā tiks uzsākts Endoskolu rudens cikls ārstiem, ģimenes ārstiem un citiem interesentiem. Endoskola notiks viesnīcas «Avalon Hotel» konferenču zālē, 13. janvāra ielā 19 no plkst. 14.00 līdz 18.30.

Dr. Ingvars Rasa, Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionāra «Gaiļezers» endokrinologs: «Pēdējā laikā retas slimības, jo īpaši akromegālija, ir aktuāls temats. Svarīgi gan pacientiem, gan ārstiem veidot izpratni par šo slimību, arī tādēļ, ka tās diagnostika nav vienkārša. Tā ir reta, hroniska slimība, ko ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē bieži diagnosticē novēloti. Slimības ārējās un raksturīgākās pazīmes attīstās pakāpeniski, daudzu gadu vai pat desmitu gadu laikā. Vidēji laiks no pirmajiem simptomiem līdz slimības diagnozei ir pat 8–12 gadi. Neārstēta akromegālija un to pavadošās slimības samazina pacienta dzīvildzi apmēram par 10 gadiem un paaugstina mirstības risku 2–4 reizes. Tāpēc īpaši svarīga ir šīs slimības diagnostika tās agrīnajā stadijā, jo savlaicīgi atpazīstot un savlaicīgi uzsākot ārstēšanu, var apturēt akromegālijas un ar to saistīto slimību attīstīšanos.»

Rīgas Endoskolā paredzētas trīs lekcijas un divi klīniskie gadījumi. Par obstruktīvās miega apnojas sindromu, tā saistību ar akromegāliju un citiem patoloģiskiem stāvokļiem, kā arī diagnostikas un ārstēšanas iespējām stāstīs anesteziologs, miega slimību konsultants dr. Juris Svaža («Miega slimību centrs»). Ārstiem lekcijas lasīs endokrinologi dr. Ingvars Rasa (Rīgas Stradiņa universitāte, RAKUS, LOKMSA) un dr. Inese Pavliņa (RAKUS, LOKMSA).

Dr. Juris Svaža, ārsts – anesteziologs un miega slimību konsultants: «Miega apnoja ir slimība, kas izpaužas kā elpošanas traucējumi miegā. Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir izplatīta slimība – tā skar līdz pat 10% populācijas un ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu. Šī slimība bieži netiek diagnosticēta, bet ir gandrīz tikpat izplatīta kā diabēts. OMA var skart cilvēku jebkurā vecumā, bet īpaši bīstama tā ir jaunībā un pusmūžā. Obstruktīva miega apnoja ir atpazīstama ar skaļu krākšanu un klusuma pauzēm starp krācieniem. Slimnieka partneris vai ģimenes locekļi var novērot ne tikai skaļu krākšanu, bet arī smakšanu vai izmisīgu cīņu pēc ieelpas, kamēr cilvēks ir aizmidzis. Miega apnoja izraisa sirds asinsvadu slimības, vielmaiņas traucējumus un kognitīvās sistēmas traucējumus. Retā slimība akromegālija var veicināt miega apnojas attīstību, kas nereti izraisa pacienta nāvi.»

Akromegālija ir hroniska un progresējoša slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu augšanas hormona veidošanos, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus.

Saskaņā ar Eiropas valstu akromegālijas reģistra datiem uz 1 miljonu iedzīvotāju ir 60–130 saslimšanas gadījumu, bet atsevišķās valstīs saslimstības skaits uz 1 miljonu iedzīvotāju ir pat divas reizes lielāks. Precīzu datu par Latviju nav, taču pēc statistikas rādītājiem tie varētu būt 120–260 akromegālijas gadījumi. Pēc endokrinologu datiem, Latvijā šobrīd uzskaitē ir tikai apmēram 80 akromegālijas pacientu, kas nozīmē, ka ir ļoti liels neatpazīto akromegālijas gadījumu skaits visā Latvijā.

Agrīnie akromegālijas simptomi ir neproporcionāla plaukstu un pēdu palielināšanās, mīksto audu sabiezēšana. Novērojamas izmaiņas sejā, piemēram, akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās atstarpes starp zobiem, āda kļūst biezāka.

Iespējamos akromegālijas simptomus iespējams konstatēt, atbildot uz vienkāršiem testa jautājumiem:

  • Vai pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies Jūsu kurpju izmērs?

  • Vai Jūsu laulības gredzens vairs nav viegli pārslidināms pār pirkstu?

Ja kaut uz vienu no šiem jautājumiem atbilde ir pozitīva, ieteicams nekavēties un doties pie sava ģimenes ārsta vai ārsta – endokrinologa.

Savlaicīgas un adekvātas ārstēšanas rezultātā lielākā daļa izpausmju var mazināties vai pat izzust. Akromegālijai ir vairākas ārstēšanas iespējas: ķirurģiskā, medikamentozā un staru terapija. Ārstēšanas terapijas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs, lai novērstu akromegālijas izraisītās komplikācijas un samazinātu mirstības risku.

2013. gada rudenī Endoskolu cikls turpināsies Latvijas reģionu pilsētās - 15. oktobrī Rēzeknē un 5. novembrī – Kuldīgā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu