Ziemeļvalstu Filmu dienu laikā tiek demonstrētas trīs spilgtas filmas no Zviedrijas: «Ardievas Falkenbergai», «Konteiners» un «Pēc Dieva gribas».
Trīs zviedru filmas Ziemeļvalstu Filmu dienās!
«Ardievas Falkenbergai» ir spilgta debija režijā, scenārija rakstīšanā, montāžā un aktiermākslā. Filmā panākta brīnišķīga noskaņa par draudzību un pēdējo vasaru pirms lielās dzīves sākuma kādā Zviedrijas mazpilsētā. Lielisks galveno varoņu un dabas pretnostatījums, tāpēc šai filmai tiek vilktas paralēles ar tādiem noskaņas meistariem kā Gasu van Santu un Caju Minljanu (Tsai Ming-Liang).
Filmas režisors Jespers Ganslands dzimis Falkenbergā Zviedrijā un līdz šim veidojis mūzikas klipus un īsfilmas, kā arī strādājis televīzijā kā redaktors un režisors.
«Ardievas Falkenbergai» 2007. gadā saņēmusi četras nominācijas Zviedrijas nacionālā kino balvai «Guldbagge» («Zelta vabole»).
Talantīgais zviedrs Lūkass Mudisons šoreiz radījis eksperimentālo filmu «Konteiners» — melnbaltu, graudainu ekrānu un suģestējošu monologu. Runātais teksts neatbilst precīzi attēlā notiekošajam, un šajā filmā skaņa un attēls var eksistēt arī patstāvīgi. Ne velti filma tiek raksturota kā melnbaltā mēmā filma ar skaņu.
«Pēc Dieva gribas» ir daudzpusīgā mākslinieka — aktiera, dziedātāja un klipu režisora — Amira Čamdina debija režijā, kā arī «The Cardigans» solistes Ninas Persones aktierdebija. Filmas scenārija pamatā ir avīžu izgriezums ar rakstu par 1975. gada vasaru, kad Stokholmu bija pārņēmis vēl nepieredzēts karstums.
Filma uzņemta 24 dienu laikā, tāpat kā Stenlija Kubrika filma «The Killing», kas ir režisora Amira Čamdina iedvesmas avots.
Filma vizuāli nav līdzīga nevienai pēdējos gados tapušai zviedru filmai un drīzāk atgādina sešdesmito, septiņdesmito gadu franču un itāļu kino. Vienīgā krāsainā epizode filmā ir sapnis.