Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9787664t1haedd.jpg)
Mums ir laimējies, ka Latvijā nav ne ogļu, ne dažādu metālu rūdu. Kā liecina ASV bezpeļņas vides aizsardzības organizācijas «Blacksmith Institute» un tās partnera Šveices sabiedriskās organizācijas «Green Cross» gadskārtējais pētījums, vai visas desmit pasaules piesārņotākās pilsētas par tādām kļuvušas tieši kalnrūpniecības dēļ.
Un, lai arī 75% rīdzinieku uzskata, ka gaisa piesārņojums ir viena no lielākajām galvaspilsētas problēmām, tomēr dzīvojam itin tīrā vidē. To nevar salīdzināt ar Peru kalnu pilsētu Oroju, kur bērniem, vēl mātes miesās esot, dzīslās tek asinis ar paaugstinātu svina saturu, vai Āfrikas valsts Zambijas pilsētu Kabvi, kur neviens gadu desmitiem neko nezināja par svina graujošo iedarbību un bērni peldējās notekūdeņos. Taču, ja ticam Ginesa rekordu grāmatai, par vispiesārņotāko pilsētu pasaulē pasludināma bijusī padomju ķīmisko ieroču ražošanas «galvaspilsēta» Dzeržinska. Tajā iedzīvotāju mirstība par 260 procentiem pārsniedz dzimstību un ir augstākā Krievijā. Dzeržinskas iedzīvotāju dzīves ilgums ir 47 gadi sievietēm un 42 vīriešiem.
Dzeržinska (Krievijā) ir bijusī PSRS ķīmisko ieroču ražošanas «galvaspilsēta», kurā ražo paralītiskās nervu gāzes, kaujas vielu zarīnu un to izejvielas. Mūsdienās tā ir ķīmiskās rūpniecības centrs. Aprēķināts, ka laikā no 1930. līdz 1998. gadam Dzeržinskas apkaimē nogūluši 300 tūkstoši tonnu ķīmisko atkritumu – pa tonnai uz katru pilsētas iedzīvotāju. Apkaimes gruntsūdeņos var konstatēt 190 dažādus ķīmiskos savienojumus un vielas. Ķīmisko atkritumu izgāztuvēs ir izveidojusies baltiem dubļiem līdzīga masa ar lielu kaitīgo fenolu daudzumu. Tās nokļūšana organismā nestu nāvi, jo masā atrodamais ķīmisko vielu daudzums 17 miljonus reižu pārsniedz pieļaujamās normas. Paceļoties gruntsūdeņu līmenim, pieaug draudi, ka arsēna, dzīvsudraba, svina un dioksīdu piesārņotie ūdeņi var nonākt Okas upē, kas ir galvenais Ņižņijnovgorodas dzeramā ūdens avots.
Sumgajita (Azerbaidžānā) – vairāk nekā 40 dažādu fabriku pilsēta, kas ik gadu vidē izplata līdz 120 000 tonnu kaitīgo izmešu. Novecojušo tehnoloģiju dēļ apkaime bagātīgi piesārņota ar organiskās ķīmijas savienojumiem, naftas produktiem, smagajiem metāliem, dzīvsudrabu ieskaitot. Vēža saslimšanas gadījumi Sumgajitā ir divreiz biežāki nekā pārējā Azerbaidžānā.
Ļiņfeņa (Ķīnā) ir Ķīnas ogļrūpniecības un metalurģijas centrs, pilsēta ar visnetīrāko gaisu visā valstī. Liņfeņas iedzīvotāji ik dienas burtiski elpo ogļu putekļus. Kā smagās rūpniecības koncentrācijas vieta tā bagātīgi piesārņota ar automašīnu atgāzēm un rūpnīcu izmešiem – oglekļa un sēra dioksīdiem, slāpekļa oksīdu, arsēnu, svinu. Piesārņots ir arī dzeramais ūdens. Iedzīvotāji pārsvarā cieš no plaušu un ādas slimībām.
Tjaņjinā (Ķīnā) iegūst pusi no valstī saražotā svina. Novecojušās tehnoloģijas un katastrofālais kontroles trūkums novedis pie tā, ka gaisa un augsnes piesārņojums ar svinu te desmit reizes lielāks, nekā pieļauj Ķīnas standarti. Svina putekļi ir visur. Graudaugos, kas izaudzēti reģionā, svina īpatsvars ir 24 reizes augstāks par pieļaujamo. 140 000 iedzīvotāju vidū visvairāk cieš bērni, kuriem indīgā metāla dēļ vērojamas garīgās slimības, redzes un dzirdes pasliktināšanās, nieru un vēderdobuma slimības, mazasinība.
Vapi (Indijā) – pilsēta, kuras apkaimē ir ap 50 lielu un 1000 mazāku industriālo uzņēmumu, kas ražo naftas un citus ķīmiskās rūpniecības produktus, pesticīdus, minerālmēslus, krāsas, farmācijas produkciju, ādas un tekstilizstrādājumus. Šo uzņēmumu rūpnieciskajos atkritumos ir liels daudzums toksisku vielu, piemēram polihlorināta bifenils (PCB). Vapi reģionu pat Indijā uzskata par «kritiski piesārņotu» jau kopš 1994. gada. Kolakas upē vairs nav nekādas dzīvības, bet Vapi gruntsūdeņos dzīvsudraba ir 96 reizes vairāk par pieļaujamo. Smago metālu piesārņojums apkaimē ir 60 reizes lielāks par atļauto. Piesārņotais dzeramais ūdens ir iemesls iedzīvotāju augstajai saslimstībai ar vēzi, elpošanas ceļu un ādas slimībām, spontānajiem abortiem un neauglībai.
Sukinda (Indijā) – hroma rūdas ieguves un pārstrādes pilsēta ar 2,6 miljoniem iedzīvotāju. Rūdas pārstrādes procesa blakusprodukti nonāk Brahmani upes ūdeņos, kas reģionā ir vienīgais dzeramā ūdens avots. Atklātajās raktuvēs strādājošie slimo ar turberkulozi, astmu, neauglību, iekšējām asiņošanām. Vairāk nekā 80% nāves gadījumu Sukindā ir vainojamas hroma piesārņojuma sekas.
Černobiļa (Ukrainā) iekļuvusi piesārņotāko vietu sarakstā pēc traģiskās 1986. gada katastrofas AES reaktorā. Eksplozijas laikā apkaimē un atmosfērā izmestais radioaktīvais urāns, plutonijs, cēzijs 137, stroncijs un citas indes ir ietekmējušas 5,5 miljonu cilvēku veselību. Sekas ir paaugstināta saslimšana ar vēzi katastrofas reģionam piegulošajos Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas apgabalos.
Oroja (Peru) ir kalnrūpniecības pilsēta, kuras 35 tūkstoši iedzīvotāju cieš no svina, vara, cinka un sēra dioksīda piesārņojuma sekām. Analīzes liecina, ka 99 procentiem Orojas bērnu svina daudzums asinīs ir veselībai bīstami augstā līmenī. Zīdaiņi piedzimst ar paaugstinātu smagā metāla klātbūtni asinīs. Sēra dioksīda izmešu dēļ parasta parādība ir skābie lieti, kuri apkaimē iznīcina veģetāciju un piesārņo augsni.
Kabve (Zambijā) līdz pat 90. gadu vidum bija svina rūdas un metāla ieguves centrs. Nepilnos simts gados svina putekļi, kā arī kadmijs, varš un cinks, ir piesārņojuši gan apkaimes augsni, gan ūdeņus. Kabvē ilgu laiku par to kaitīgumu nekas netika runāts. Bērni peldējās kanālā, kurā ieplūda metalurģisko uzņēmumu notekūdeņi.
Noriļska (Krievijā) ir pazīstama ar niķeļa un vara atradnēm. Te ražo kobaltu, platīnu un pallādiju. Sniegs Noriļskā ir melns un rūpnīcu strādnieku mūžs 10 gadus īsāks par vidējo valstī. Apmēram 16 procentos nāves gadījumu pilsētas bērnu vidū ir vainojamas piesārņotā gaisa izraisītās plaušu un elpošanas ceļu saslimšanas.
Piesārņotākās vietas Latvijā:
- Inčukalna gudrona dīķi
- Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuve
- Jaunmīlgrāvja un Sarkandaugavas uzņēmumu komplekss Rīgā
- Rumbulas lidostas teritorija Rīgā
- Jelgavas šķidro atkritumu izgāztuve
- Liepājas Karostas kanāls
Informācijas avots: Vides ministrija