Kad spāņi man pirmo reizi uzdeva jautājumu «Aija, tienes novio?», mazliet apjuku. Burtiski tulkojot — novico nozīmē līgavainis. Biju jau piefiksējusi, ka šis vārds tiek lietots biežāk nekā tikai kāzās, kur līgavainim būtu īstā vieta. Man gan tai brīdī Latvijā bija draugs, taču... ko lai saka spāņiem, kas gaida atbildi? Teicu, ka man ir amigo. Mēs taču sakām: man ir draugs — ar to domājot kādu īpašu cilvēku.
Nē, tas neesot tas. Jautājums bija par novico, man aizrāda spāņi. Un man nākas vien saprast, ka novico ir kas vairāk nekā amigo. Spāņu acīs amigo var mainīties, bet novico ir tas ĪSTAIS. Tas, kuru iepazīstina ar vecākiem un ar kuru dodas uz fiestu. Un tas, kuram vecāki uztic savu meitu. Te jāpiebilst, ka senjoritai nav pieņemts kaut kur doties vienai. Uz pasākumu vai tavernu viņa parasti dodas vismaz kopā ar vecāko māsu (vislabāk — brāli) vai pat māti. Nav iedomājama arī aina, ka divas vai trīs (kur nu vēl viena!) neprecētas chicas sēdētu tavernā un vienkārši medītu puišus. Tā dara tikai konkrētās meitenes. Tātad, ja meitenei ir savs novio, viņas akcijas ceļas arī apkārtējo acīs. Uz viņu skatās ar cieņu. Tas gan nenozīmē, ka tieši ar šo novico arī tiks dzertas kāzas...
...Vakaros, kad Huans, zem līgavas loga stāvot, caur režģi sarunājās ar mīļoto un nespēja atraut acu no viņas melnīgsnējās sejiņas puķu ietvarā, no tuvējās tavernas ieradās kroga puisis, nesdams lielu pudeli Mansaniljas vīna. Tas bija vēstnesis, ko sūtīja ievākt maksu par dzīvokli, kā to prasīja sensena tradīcija Seviljā, kad līgavainis un līgava sarunājas caur loga režģi...
...Un, lai gan viss bija nolemts, toreadors līgavas mājās parādījās tikai retu reizi, it kā šis ceļš viņam būtu noliegts. Abiem mīlētājiem labāk patika senais paradums — redzēties caur loga režģiem.
Tradīcijas Andalūzijā un visā Spānijā joprojām tiek ļoti cienītas. Un jaunā paaudze tās parasti ievēro ne tāpēc, ka vecāki tā vēlas, bet tāpēc, ka vecāki saviem bērniem, viņus audzinot, ir iemācījuši tradīciju jēgu, ko paši jaunieši, ja vien nav angloamerikāniskās subkultūras samaitāti, akceptē. Literārā piemēra gadījumā — atturība pirms kāzām liek vairāk ilgoties vienam pēc otra, bet vēstnesis, kas ievāc maksu par dzīvokli, ir no draugu loka, kas gaida laimīgā novico paziņojumu plašākam lokam (kas notiek ar kroga izmaksāšanu).
Neraugoties uz jaunā laikmeta jaunajām tradīcijām, saderināšanās šajā zemē joprojām ir visnotaļ nozīmīgs pasākums, kas tiek (vai arī netiek nemaz) svinēts vēlākais pusgadu pēc iepazīšanās. Šajā ziņā spāņiem viss ir skaidrs jau diezgan ātri: sentimientos (jūtas) vai nu ir, vai nav. Andalūzijā saderināšanās parasti notiek baznīcā (pie mums to dēvē par uzsaukšanu), un uz šo pasākumu tiek saaicināta visa dzimta, pareizāk — abas.
Reizēm sanāk pat tāda kārtīga fiesta. Protams, neiztrūkstošs ir saderināšanās gredzens, kuru pēc svinīgās pasniegšanas visa vakara gaitā nebeidz apjūsmot visas klātesošās sievietes. Mūsdienās nereti šo funkciju pilda laulības gredzens, kas līdz kāzām tiek valkāts uz labās rokas (laulāto zīme — gredzens uz kreisās rokas, sirds pusē).