LR Ģenerālprokuratūra nolēmusi neierosināt kriminālprocesu par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša rīcību, vairākus mēnešus «marinējot» Valsts kontroles atzinumu par iespējamiem finanšu pārkāpumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Prokuratūra: «marinējot» atzinumu par pārkāpumiem KNAB, Kalvītis nav noziedzies
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā jau informēts, 24. septembrī A. Kalvītis un Valsts kontroliere Inguna Sudraba publiski paziņoja: šā gada maija beigās vai jūnija sākumā A. Kalvītis saņēmis Valsts kontroles atzinumu, kurā saskaņā ar A. Kalvīša publiski pausto informāciju konstatēts, ka KNAB notikuši «ilgstoši pārkāpumi operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā». A. Kalvītis publiski izteica pat pieļāvumu, ka pārkāpumi varētu būt notikuši «vairāku gadu garumā».
Tāpat no A. Kalvīša publiskajiem izteikumiem izrietēja, ka, lai gan Ministru prezidents ir bijis oficiāli informēts par iespējamiem, turklāt turpinošamies finanšu pārkāpumiem KNAB, viņš vairākus mēnešus — no jūnija līdz septembrim — nav spēris nekādus soļus, lai šādi finanšu pārkāpumi tiktu nekavējoties pārtraukti. Par Valsts kontroles atzinumu viņš sāka runāt tikai septembra beigās.
Tomēr Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā pieņemts lēmums, ka neko kriminālu ar savu vilcināšanos, kuras laikā taču, iespējams, turpinājušās nelikumības KNAB līdzekļu tērēšanā, A. Kalvītis kā KNAB darbības uzraugs tomēr neesot paveicis.
Nodaļas prokurore Anna Burkāne šo lēmumu pamato ar Kriminālprocesa likuma 320., 369., 373. un 379. panta normām. Šie panti pēc būtības nosaka, ka kriminālprocesu nevar uzsākt, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums, — «kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē».
Šo Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt, tiesa, saskaņā ar A. Burkānes norādīto, to vairs nevar izdarīt kurš katrs Latvijas pilsonis, kam premjera vilcināšanās var šķist aizdomīga, bet gan tikai «noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona», «kontrolējošās un uzraugošās iestādes», kā arī «bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas».