Tur, kur cilvēki mājo bambusniedru būdās un sabiedrība vēl nav tiktāl organizēta, lai sieviete ar savu darbu varētu nopelnīt dzīvei nepieciešamo, neprecētai sievietei nav vietas. Bet priekšnoteikums, lai visas sievietes varētu apprecēties, ir poligāmija.
Poligāmija
«Mūžamežā nav ne govju, ne arī kazu, kas dotu pienu. Tāpēc, lai bērns neaizietu bojā, mātei tas ilgi jābaro ar krūti. Poligāmija aizsargā bērna tiesības. Pēc dzemdībām sievietei ir tiesības un pienākums trīs gadus dzīvot vienīgi savam bērnam. Viņa ir pirmām kārtām ne vairs sieva, bet māte un bieži vien lielāko daļu laika pavada pie saviem vecākiem. Bet šādu dzīvi bērnam iespējams nodrošināt tikai tad, ja vīram pa to laiku ir cita sieva vai citas sievas, kas vadītu saimniecību un apkoptu stādījumus.
Primitīvajām tautām nav neaprūpētas atraitnes un pamesti sērdieņi. Ja nomirst vīrs, sievu manto un par viņu un tās bērniem gādā tuvākais radinieks. Viņa iegūst šā radinieka sievas tiesības, lai gan vēlāk ar tā piekrišanu var apprecēties ar citu.
Attiecības starp sievām parasti ir labas. Nēģeriete nepavisam nevēlas būt vienīgā sieva, jo tādā gadījumā viņai vienai būtu jāveic parasti sievas ziņā esošais darbs — jākopj stādījumi. Bet tas nepavisam nav viegli, jo stādījumi parasti iekopti tālu no ciema kādā apslēptā vietā.» (A. Šveicers. Vēstules no Lambarenes. Rīga, 1982.)
Misionāri sākotnēji pieprasīja no vīriem, lai tie atstātu visas citas savas sievas, izņemot pirmo. Vīra un viņa bērnu kristīšana netika pieļauta līdz brīdim, kamēr viņš citas sievas nebija padzinis. Ar laiku afrikāņi daudzviet panāca šīs prasības atcelšanu. Palīdzēja gan Bībelē minēto poligāmijas piemēru aktualizēšana, gan atsaukšanās uz lojālajiem Lutera uzskatiem poligāmijas jautājumā.
«...Līdzko cilvēki dzīvo stabilos namos ar atsevišķām istabām, nodarbojas ar lopkopību un zemkopību, poligāmija izzūd pati no sevis, jo jaunie apstākļi to vairs neveicina un tā nav tiem piemērota.» (A. Šveicers. Vēstules no Lambarenes. Rīga, 1982.)
Mūsdienās sieviešu izglītība un valstu ekonomiskā attīstība ir būtiski samazinājusi poligāmo laulību skaitu.
Publiskā seksualitāte
Daudzviet Āfrikā notiek tradicionālie auglības festivāli. Auglība Āfrikā tiek uzskatīta par kaut ko ļoti īpašu. Tas izskaidrojams ar augsto bērnu mirstības līmeni pagātnē un daudzviet — tālu no pilsētām un labām slimnīcām — arī mūsdienās. Bērni Āfrikā ir vajadzīgi, pēc viņiem ilgojas un, ja vien viņi izdzīvo, par viņiem ļoti rūpējas. Vajadzībai pēc auglības joprojām ir sociāla un reliģioza nozīme.
Nigērijas pilsēta Ibadana īpaši saistīta ar auglības dievieti, kura izraudzīta par šīs pilsētas simbolu. Katru gadu laikā, kad zeme izžūst un ir vajadzīgs lietus, lai remdētu tās slāpes, tiek rīkoti auglības dievietei veltīti svētki.
Tolaik, kad Ibadana vēl bija nožēlojama pilsētiņa, svētku laikā tika pārtraukta tirgošanās un katrs, kurš ieradās pilsētā, tika aplaupīts. Pilsētas galva svieda naudu cilvēku pūlī, bet sievietes un vīrieši novilka drēbes un aicināja uz seksuālu savienošanos. Sievas sacīja vīriem, ka vēlas izklaidēties, un izvēlējās seksam vīriešus, kuri viņām patika.
Tagad festivāls noris debesskrāpju un modernu veikalu pakājē. Svētki tiek izsludināti presē. Šajā dienā nedrīkst iedegt uguni un tirgoties. Garīdznieks, kurš atbildīgs par svētkiem, dodas uz svētnīcu mežā upurēt. Viņš sapin matus bizēs kā sieviete un uzsien sieviešu galvas segu, mugurā atstājot vīrieša apģērbu. Sievietes krīt pie viņa kājām un lūdz svētību. Ļaužu pūļi klīst pa pilsētas ielām, skaļi dzied neķītras dziesmas, vicina falla attēlus vai mūsdienīgas pornogrāfiskas fotogrāfijas. Mazas meitenes nes karogus ar sieviešu un vīriešu dzimumorgānu nosaukumu uzrakstiem.
Izsaucieni un dziesmas seksuālā ziņā ir izaicinošas un aizskarošas, tajās īpaši tiek apdziedāti populāri cilvēki, politiķi un citas ciltis. Nepieklājīgu vārdu skaļa izrunāšana vieniem palīdz izlādēt seksuālās emocijas, bet citus seksuāli uzkurina. Svētku laikā pārlieku uzbudinātie vīrieši uzbrūk sievietēm, izģērbj viņas, taču tajā aktīvi iejaucas policija un parasti vaininieki tiek ieslodzīti cietumā. Kristieši un musulmaņi cenšas aizliegt vai vismaz attīrīt no neķītrā pagānisma šāda rakstura svētkus, taču pagaidām viņiem tas nav izdevies.
***
Gatavojot materiālu, izmantota šāda literatūra: Dž. Parinders. «Seksuālā morāle». Maskava, 2002.; Dž. Viljamsa. «50 fakti, kam jāmaina pasaule».