Katras sievietes sapnis ir bruņinieks baltā zirgā, katra vīrieša sapnis — sieviete vampīrs.
Skaistule un briesmonis*
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gan vieni, gan otri to cītīgi slēpj, taču pieredzējušu aci viņi apmānīt nespēj. Protams, sievietei ļoti gribētos, lai vīrietis, kura rokās viņa faktiski nodod savu dzīvi, būtu uzticams, stiprs, spējīgs uzņemties atbildību. Viņam jābūt kā klinšu sienai — lūk, ko sieviete gaida no vīrieša.
Taču, ja vīrietis neatbilst šīm sievietes gaidām, viņa krīt izmisumā, dusmojas, pieprasa, lai vīrietis būtu vīrišķīgs: «Nu, esi taču beidzot vīrietis!» Tomēr, lai cik paradoksāli liktos, efekts ir tieši pretējs! Sieviete vairs nevalda pār sevi un kļūst līdzīga fūrijai. Taču tas viss ne tikai neved vīrieti pie prāta, bet, gluži pretēji, uzkurina mūsdienu vīrieti — tieši tādu uzvedību viņš neapzināti gaida no savas izredzētās un to provocē!
Varētu domāt, ka vīrietim būtu jāvēlas sieviete, kas viņu nesavtīgi mīl, ciena, augstu vērtē, uzklausa katru vārdiņu, kas nāk no viņa mutes. Droši vien tā arī būtu, ja ne sieviešu emancipācijas bēdīgie rezultāti... Tagad tādas sievietes acīmredzot nav modē, tagad par sapņu sievieti kļuvusi amazone — stipra, noteikta, patstāvīga, pašpietiekama, lepna, iecirtīga, agresīva, nepieejama...
Situācija izvēršas patiesi muļķīga: sievietei vajadzīgs stiprs vīrietis, un viņa pērkonskaļi pieprasa, lai izredzētajam attiecīgās īpašības būtu; savukārt vīrietis to tik vien gaida, lai mīļotā sieviete viņam uzbrūk. Turklāt, jo enerģiskāk viņa to dara, jo vairāk viņš sajūsminās par šādas rīcības spēku un varenību.
Sievietes pēc savas dabas ir noslēgtas būtnes, savu vēlmi — «Esi īsts vīrietis!» — tās visbiežāk izsaka dažādos maskētos veidos. Savukārt vīrieši jau pēc savas dabas ir šausmīgi neziņkārīgi radījumi, tāpēc visi šie sieviešu neskaitāmie zemteksti un slēptās nozīmes parasti tā arī paliek viņu neizlasīti.
Rezultātā iznāk saruna aklajam ar kurlmēmo, bet sievietes uzvedība, paģērot no vīrieša vīrišķību, kļūst liktenīga. Viņa pati rok sev bedri, jo šāda taktika var radīt tikai pretēju efektu: būs nevis bruņinieks baltā zirgā, bet mīkstmiesis un ņuņņa.
Kādi tad ir risinājuma līdzekļi? Te var būt divas rekomendācijas: viena sievietēm, otra vīriešiem. Mīļās sievietes, ja gribat, lai jūsu vīrieši būtu stipri, vīrišķīgi, uzticami, jums nāksies pielikt savu roku, taču nepavisam ne tā, kā jūs to parasti darāt, proti, bez uzbraukšanas, neskaitāmiem mājieniem un zemtekstiem (vīrieši to tik un tā nesapratīs). Ļaujiet vīrietim sajust viņa spēku, palīdziet viņam patstāvīgi pieņemt lēmumu, uzņemties atbildību, taču dariet to klusībā — tā, lai viņš nemanītu. Jūs taču protat, ne man mācīt.
Tagad es vēršos pie saviem saprāta brāļiem: vīrieši, iegaumējiet, ja sieviete skaišas, ja izvirza jums kaut kādas pretenzijas, bēdājas, kā jums šķiet, bez nopietna iemesla vai piepūšas kā negaisa mākonis, nesteidzieties domāt, ka tā izpaužas viņas raksturs. Visdrīzāk jums ir darīšana ar paša vīrišķības nepietiekamas izpausmes sekām. Atcerieties, ka sievieti vajag sargāt ne jau tā, lai sieviete šo jūsu aizgādnību sajustu. Jūs esat tas cilvēks, kurš viņas dzīvē pieņem lēmumu, bet tas ļoti daudz ko nozīmē.
Atcerieties galveno: vajag nevis sapņot, bet kļūt par sapni.
* Fragments no Andreja Kurpatova grāmatas «Skaistule un briesmonis — vīriešu un sieviešu psiholoģijas noslēpumi».