O 24.11.2020.

Pret Gulbi sāk kriminālprocesu par liecībām, ka viņš ticis spīdzināts

FOTO: AFI

Valsts policijā sākts kārtējais kriminālprocess pret atstādināto Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsnieku virsleitnantu Edgaru Gulbi.

Gulbis tiek turēts aizdomās par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, aģentūrai LETA sacīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa.

Pēc viņas teiktā, nepatiesās liecības Gulbis sniedzis kriminālprocesa izmeklēšanas laikā, kas bija sākts saistībā ar viņa paša iesniegumu par iespējamo psiholoģisko un fizisko iespaidošanu, atrodoties pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā. Tā kā šajā procesā netika gūti pierādījumi Gulbja apgalvojumiem, tagad viņam vajadzēs atbildēt par saviem vārdiem jeb nepatiesajiem apgalvojumiem par viņa spīdzināšanu.

Patlaban pret Gulbi sākti jau četri kriminālprocesi. Policija uzsver, ka pret Gulbi sākto kriminālprocesu un saistībā ar dažādiem viņa iesniegumiem sākto procesu skaits ir lielākais, kāds jebkad sākts saistībā ar vienas personas darbībām.

Kā informē Valsts policija, patlaban apcietinātais Gulbis, kas septembra beigās mīklainos apstākļos uz Salu tilta izkļuva no konvoja automašīnas un ielēca Daugavā, krāpnieciskās darbības sācis jau pusaudža gados, bijis notiesāts par dzīvokļu zādzībām un ir viltojis savas biogrāfijas datus — viņam nav pat vidējās izglītības un viņš pretēji paša un tuvinieku apgalvojumiem nekad nav dienējis padomju armijā.

Policija Gulbi sauc par blēdi un krāpnieku, norādot, ka slavenais literārais varonis Ostaps Benders salīdzinājumā ar viņu ir tikai zīdainis.

Izmeklējot iespējamo Gulbja spīdzināšanu apcietinājumā, policija atklājusi, ka viņš esot sniedzis nepatiesas liecības, kā arī atklājusi «šokējošus viņa biogrāfijas datus».

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks ģenerālis Dailis Lūks informēja, ka Gulbis savas krāpnieciskās darbības sācis jau pusaudža vecumā, bet par septiņu dzīvokļu apzagšanu 1987. gadā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.

1987. gada 27. februārī, kad Gulbim tika pasludināts spriedums par dzīvokļu apzagšanu, viņš bija tikai 16 gadus vecs, tāpēc sprieduma izpilde tika atlikta uz diviem gadiem. Toreizējie likumi paredzēja: ja šajā laikā netiek izdarīti citi pārkāpumi, no soda personu var atbrīvot, ja tā ir pirmā sodāmība. Pēc Lūka teiktā, 90. gadu sākumā Latvijā sākās vērienīgas pārmaiņas jeb «juku laiki» un Gulbim ir izdevies pilnībā izvairīties no cietuma.

Noskaidrojies, ka Gulbja kartīte par viņa sodāmību ir pazudusi no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datubāzes, un tagad tiks veikta izmeklēšana, lai noskaidrotu apstākļus, kā tā varēja notikt.

Atklājies, ka Gulbis savulaik par nesekmību un stundu kavēšanu atskaitīts no Rīgas 17. profesionāli tehniskās skolas. Vēlāk viņš no Bauskas rajona Pilsrundāles vidusskolas direktora Aivara Indrikova iegādājies viltotu atestātu par vidējās izglītības beigšanu, ko tikai 2006. gada 4. septembrī iesniedzis Nacionālajos bruņotos spēkos (NBS). Tagad policijā sākti divi kriminālprocesi — gan pret Gulbi, gan pret izglītības iestādes vadītāju saistībā ar viltotā dokumenta izdošanu, pirkšanu un tā izmantošanu nolūkā gūt sev labumu. Indrikovs šonedēļ iesniedzis atlūgumu.

Lūks pieļauj iespēju, ka izmeklēšana būs jāveic arī Bruņotajos spēkos, lai noskaidrotu, kā cilvēks bez jebkādas izglītības varēja ieņemt tik augstu amatu un apmācīt citus sapiera mākslā. Policija jau esot informējusi armijas vadību par saviem atklājumiem.

NBS vadība ir informēta par Gulbja lietas izmeklēšanā atklātajiem nelikumīgajiem darījumiem, un NBS komandieris ir ierosinājis dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktus. Atbilstoši dienesta izmeklēšanas slēdzienam tiks lemts par Gulbja turpmāko dienestu, kā arī tiks izvērtēta atbildīgo amatpersonu rīcība, aģentūru LETA informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas virsnieks kapteinis Normunds Stafeckis.

Atbilstoši prasībām un dienesta specifikai jau veiktas pārbaudes, taču līdz šim no atbildīgajiem Iekšlietu ministrijas dienestiem netika saņemta informācija par Gulbja nelikumīgajām darbībām un viņa sodāmību. Dienesta laikā Gulbis ticis raksturots kā priekšzīmīgs karavīrs, atzīmēja Stafeckis.

Iepriekš Gulbja dzīvesbiedre Iveta Šteina plašsaziņas līdzekļiem stāstījusi, ka Gulbis dienējis padomju armijā un bijis pat Afganistānā. Sašutumu «par šādiem meliem» policijai izteikusi Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācija, kas informējusi, ka Gulbis nekad nav bijis viņu kolēģis.

Policija kratīšanas laikā atsavinājusi «dažādas interesantas lietas», saistītas ar Gulbja viltoto biogrāfiju. Piemēram, atrastas samontētas fotogrāfijas, kurās Gulbis ar draugu it kā redzams Afganistānā. Atrasts arī viltots Goda raksts par teicamu dienesta pienākumu pildīšanu, ko parakstījis kādreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

Šteina aģentūrai LETA sacīja, ka par policijas paziņojumiem ir šokēta, sīkāk gan nepaskaidrojot, vai viņa ir sašutusi par Gulbja krāpnieciskajām darbībām vai policijas sniegto informāciju. To, ka Gulbim tehnikuma laikā neesot gājis īpaši labi ar mācībām, Šteina zinājusi, bet sešu gadu kopdzīves laikā viņiem neesot bijušas konkrētas sarunas par izglītības iegūšanu vai dienestu armijā.

Kā ziņots, Gulbis tiek turēts aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanu un dokumentu viltošanu. Par Vaškeviča apdraudējumu aizdomās tur arī Gulbja draugu Raimondu Štālbergu, kas ir apsūdzēts arī par izspiešanu no Vaškeviča šķirtās sievas Ināras Vilkastes.

Aktuālākās ziņas